Ķīlnieku drāma Ventspilī. Kas ir 19 gadu vecais lauku bandīts Mareks?

Pats apsū­dzētais ir uz brīvām kājām, par notikušo nevēlas runāt un Kas Jauns Avīzei atsūtīja īsu e-pasta vēstuli: “Nevēlos sniegt nekādus komentārus, jo vēl nekas nav precizēts un ir tikai dažu nenozīmīgu cilvēku viedokļi par to, ka esmu iesaistīts kriminālprocesā. Par tiem cilvēkiem, respektīvi, viņu viedokļiem, runās mans advokāts.”

Nav skaidrs, ko Skolmeistars domā ar “nenozīmīgiem cilvēkiem”, iespējams, cietušos. Pērn 5. oktobrī Mārtiņš un Kristīne, līdzi ņemot pirms pāris nedēļām dzimušo meitiņu, no Siguldas ieradās Ugālē, atsaucoties uz sludinājumu, ka pārdod auto. Viņus sagaidīja jaunietis, kuram bijis pavisam cits nodoms. Piedraudējis Mārtiņam ar gāzes pistoli, puisis pieprasījis atdot auto atslēgas un naudu. Vīrietis samelojis, ka naudas viņam nav līdzi, jaunietis noticējis, un tad nolemts braukt uz banku Ventspilī.

Mārtiņš devās uz Swedbank filiāli, uzbrucējs gaidīja automašīnā sagrābis par ķīlniekiem Kristīni ar bērnu. Ļaundara plāns bija visai stulbs, Mārtiņš, iegājis bankā, izsauca policiju, jaunieti aizturēja, ķīlniekus atbrīvot – sveikus un veselus, ja neskaita izbīli.

Gadu pēc šīs kriminālās drāmas noziegums ir mīkstināts – ar prokurora Jura Sidera lēmumu zīdainis vairs nav atzīts par cietušo. Apsūdzētajam tas nāk par labu, jo par noziegumu pret mazgadīgo sods ir bargāks.

Lietas materiālos, ko policija nosūtījusi prokuratūrai, vairs nefigurē šaujamierocis. Proti Skolmeistaru tiesās nevis pēc Krimināllikuma 176. panta 4. daļas par laupīšanu, lietojot šaujamieroci, bet šā panta 1. daļas Par svešas kustamas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Ventspils policijas priekšnieks Ģirts Kokins skaidrojis, ka gāzes pistole nav šaujamierocis. Cietušie gan tobrīd, kad pret viņiem pavērsa stobru, nezināja, ko īsti izmanto noziedznieks.

Mārtiņš ir sašutis: “Mēs uzskatām, ka par šādu noziegumu ir jāsaņem reāls, nevis nosacīts sods. Taču pēc tā, kā ir sakārtoti lietas dokumenti, var nojaust, ka viss iet uz nosacītu sodu.” Cietušo advokāts Saulvedis Vārpiņš ir neizpratnē, kāpēc par ķīlnieku sagrābtais bērns nav atzīts par cietušo: “Nevar būt tā, ka zīdainis nav subjekts. Tā ir pilnīgi jauna un ačgārna prakse.” Ja spriedums būs maigs, cietušie to pārsūdzēšot.

Kā jau puišelis, mazliet palaidnis

Skolmeistaram sākumā kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, bet jau pagājušā gada beigās tas nomainīts pret policijas uzraudzību. Jaunietis dzīvo Ugālē, un vietējie ir pārsteigti par viņa izdarīto.

Ugāles vidusskolas direktore Lāsma Millere Kas Jauns Avīzei stāsta, ka puisis šeit mācījies, tikai tolaik viņa vēl nebija direktore. Tomēr bijušo audzēkni viņa var raksturot kā ugālniece: “Īpaši ar nekādu agresiju viņš neizcēlās, bija kā jau visi jaunieši. Domāju, ka Mareks bija visnotaļ apķērīgs – prata uzvesties, kā vajag. Pieaugušo un skolotāju priekšā viņš bija viens, bet draugu lokā – cits cilvēks. Viss atkarīgs no tā, kādā draugu un paziņu lokā viņš nonāca. Nezinu, vai viņam bija tādi materiālie apstākļi, ka vajadzēja uzbrukt citiem cilvēkiem. No trūcīgas ģimenes viņš katrā ziņā nebija – vienmēr bijis aprūpēts.”

Skolas lietvede Lolita Lodiņa par jaunieti izsakās visnotaļ pozitīvi: “Vienkāršs, pieklājīgs, patīkams, nekādas agresivitātes! Kurš tad skolā nav blēņas darījis, arī viņš – bet tās bija nekaitīgas blēņas. Varbūt māte viņu par daudz aizstāvēja. Viņam ģimenes apstākļi nebija tādi, kas liktu zagt un laupīt. Vecāki par viņu rūpējās. Pēdējā laikā viņš bija devies peļņā uz ārzemēm. Varbūt tur saskatījies, cik skaisti dzīvo cilvēki, un arī pats tā sagribēja dzīvot. Varbūt bija iedzīvojies parādos...”

Sociālā dienesta redzeslokā Skolmeistaru ģimene nav bijusi. Skolmeistars nodarbojies gan ar basketbolu, gan skriešanu, piedalījies pāris sacensībās, bet nekādus dižos rezultātus nav sasniedzis, kaut arī būtu iespējis. Pietrūcis gribasspēka. Tāpat nav pabeidzis Ugāles vidusskolu.

Ugāles sporta skolotājs un treneris Dainis Lodiņš Kas Jauns Avīzei saka: “Kamēr viņš pie mums mācījās, nebija ne mazākās domas, ka viņš varētu būt agresīvs. Puišelis kā jau puišelis, mazliet palaidnis. Viņš aizgāja no skolas, varbūt nokļuva nepareizā kompānijā.”

Arī līdz tiesai viņš nācis uz skolas sporta zāli – cilāt svarus, uzspēlēt bumbu, bet nu jau kādu nedēļu treneris viņu nav redzējis. “Viņš bija tāds mazliet pa gaisu – nedomāja ko dara, domāja tikai tad, kad izdarīts. Nekādu īpaši sasniegumu sportā viņam bijis – īsti nekad tā arī nav sācis nopietni nodarboties ar sportu, kaut gan visi dotumi bija. Viņam bija arī citas intereses – smēķēja un tamlīdzīgi. Bija viņam tā ārzemju turneja uz Vāciju, tad arī varbūt nonāca nepareizā kompānijā.”

Elmārs Barkāns / Foto: ekrānuzņēmums no Facebook