Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi kanādiešu rakstniece Alise Manro

Savos īsajos stāstos viņa pievēršas cilvēka eksistences trauslumam.

Nobela prēmijas žūrija godināja 82 gadus veco Manro kā "mūsdienu īso stāstu meistari".

Manro piedzima 1931.gada 10.jūlijā Vingemā, Ontārio provincē. 11 gadu vecumā viņa izlēma, ka vēlas kļūt par rakstnieci. "Manuprāt, es šajā jomā esmu veiksmīga tāpēc, ka man nav nekādu citu talantu," viņa skaidro vietnē "YouTube" publicētā intervijā.

Manro pirmais stāsts "The Dimensions of a Shadow" tika publicēts 1950.gadā, kad viņa bija studente Rietumontārio Universitātē. Pēc gada viņa apprecējās ar savu pirmo vīru Džeimsu Manro un apmetās uz dzīvi Vankūverā.

1963.gadā laulātie iegādājās māju Viktorijā, kurā atvēra grāmatu veikalu "Munro's Books", ko rakstnieks Alans Foteringems nodēvējis par "lieliskāko grāmatnīcu Kanādā un, iespējams, pat visā Ziemeļamerikā".

Manro ir trīskārtēja prestižās Kanādas ģenerālgubernatora balvas literatūrā laureāte, kā arī 2009.gadā ieguvusi Bukera prēmiju. Viņas īsie stāsti publicēti tādu atzītu žurnālu kā "New Yorker" un "The Atlantic" lappusēs.

Tēlu un literārā stila dēļ kanādieši viņu mēdz dēvēt par "mūsu Čehovu".

Manro sacījusi, ka rakstot par "attiecību pavēderi".

"Nav tādu nozīmīgu un nenozīmīgu tematu," viņa skaidro. "Lielās lietas, piemēram, pasaulē pastāvošais ļaunums ir tiešā veidā saistīts ar to ļaunumu ap pusdienu galdu, pie kura sapulcējušies cilvēki."

Šogad Manro paziņoja, ka, iespējams, vairs nerakstīšot. Intervijā laikrakstam "The New York Times" viņa atzina, ka gatavojoties aiziet no literatūras un ka "Dear Life" būšot viņas pēdējais darbs.

Manro ir 13.sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā kopš tās ieviešanas 1901.gadā.

Prēmija svinīgā ceremonijā tiks piešķirta 10.decembrī Stokholmā - zviedru filantropa Alfrēda Nobela nāves gadadienā.

LETA / Foto: AFP/LETA