Muzejā "Rīgas Birža" spriedīs par nākotnes mākslu un pieminēs gleznotāju Voldemāru Matveju
Mākslas muzejā „Rīgas Birža” 25. oktobrī notiks starptautiska zinātniska konference „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas kultūru pētniecība 20. gadsimta sākumā”, kurā piedalīsies nozares speciālisti no Krievijas, Francijas un Latvijas.
Lai rosinātu domu apmaiņu par pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un popularizētu latviešu gleznotāja, teorētiķa un pētnieka Voldemāra Matveja (1877. – 1914.) unikālo ieguldījumu ārpus Eiropas kultūru pētniecībā, programmas „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” ietvaros muzejā „Rīgas Birža” ir ieplānota izstāde „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla”. Ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar topošo izstādi, sniegt ieskatu pasaules kultūru pētniecības vēsturē 20. gadsimta sākumā un raksturot to, cik lielā mērā Voldemāra Matveja teorētiskās atziņas veicināja daudzu kā latviešu, tā krievu avangarda novatorisko mākslinieku izpratni par šo kultūru nozīmi modernās mākslas tālākā attīstībā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko starptautisku zinātnisku konferenci.
Konferences īpašie viesi ir izcili speciālisti – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri, kuri piedalās minētās izstādes sagatavošanā. Referātu par krievu dzejnieka Nikolaja Gumiļova ceļojumu uz Āfriku 1913. gada vasarā nolasīs Pētera I Etnogrāfijas un antropoloģijas muzeja Sanktpēterburgā direktors, vēstures zinātņu doktors Jurijs Čistovs. Savukārt Branlī muzeja kurators Filips Peltjē (Francija), kurš ir viens no vadošajiem Okeānijas mākslas pētniekiem pasaulē, uzstāsies ar priekšlasījumu par šī reģiona kultūras nozīmi franču sirreālisma mākslinieku daiļradē.
Zīmīgi, ka Okeānija atradās arī latviešu mākslinieka Voldemāra Matveja interešu lokā, jo viņš 1913. gada vasarā devās Eiropas vadošo etnogrāfisko muzeju apceļošanā, lai savāktu materiālus saviem pētījumiem un grāmatām par Lieldienu salas un Āfrikas mākslu. Līdz ar to Voldemārs Matvejs bija viens no pirmajiem māksliniekiem - pētniekiem, kurš uzskatīja, ka jaunās, avangarda mākslas pamatu veidošanai noderīga arī citu pasaules kultūras reģionu kreatīvā pieredze. Konferencē arī tiks apskatīta un analizētā savulaik izdotā grāmata „Nēģeru māksla”, kā arī runāts par Rīgas mākslinieku grupas modernistu pieredze „nēģeru mākslas” atklāšanā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados.
Konferencē aicināti piedalīties visi interesenti. Ieeja konferencē ir bez maksas. Konferences sākums 25. oktobrī pulksten 11.30.
