Deklarēšanās sāga Rīgā. Ko darīt, ja ieviešas fiktīvie kaimiņi?

Nav gan skaidrs, kā desmitiem tūkstošu cilvēku likumīgi deklarēsies Rīgā. Deklarēt dzīvesvietu gan viegli iespējams pat internetā, un pirmajā mirklī nepatiesās ziņas ierēdņiem ir grūti atšifrēt. Tomēr ar ko tas draud un kā atklājas blēdība, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Laiva.

Tāda iespēja pastāv, bet, sniedzot nepatiesas ziņas par savu dzīvesvietu, cilvēks pārkāpj likumu.

Kas draud, ja esi fiktīvi deklarējies kādā adresē bez īpašnieka piekrišanas?

Par to draud administratīvais sods līdz 250 latiem. Likuma būtība ir, lai katrs iedzīvotājs būtu sasniedzams kādā adresē, lai varētu tur saņemt no valsts un pašvaldības iestādēm sūtītās vēstules, un tas nav savienojams ar fiktīvu deklarēšanos.

Visbiežāk to pamana dzīvokļa rēķinā, kad palielinās, piemēram, maksa par atkritumu izvešanu. Dažkārt sāk pienākt sūtījumi no valsts vai pašvaldību iestādēm. Piemēram, nevienam nepazīstamo Kārli aicina ierasties uz tiesas sēdi. Citkārt mājokļa īpašnieki. pārbaudot savā īpašumā deklarētos, atrod nepazīstamas personas. To var izdarīt arī elektroniski portālā latvija.lv.

Kā no sava īpašuma izdeklarēt nepiederošās personas?

Ja rodas šaubas, ka īpašumā deklarējušās nepiederošas un tur nedzīvojošas personas, tad jādodas uz pašvaldību un jāraksta iesniegums anulēt šo deklarāciju. Tad pašvaldības pārstāvji veic pārbaudi dzīvesvietā un, ja patiešām šie cilvēki tur nedzīvo, viņus izdeklarē.

Nē, šādas tiesības nerodas. Persona var deklarēt tikai tādu dzīvesvietas adresi, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats. Ja arī persona ir norādījusi nepatiesu informāciju dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā, deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas sekas, un līdz ar to personai nav tiesību dzīvot deklarētajā adresē. Savukārt par nepatiesu ziņu sniegšanu – naudas sods.

Ja pašvaldība ir sākusi deklarēšanas veidlapā uzrādīto ziņu pārbaudi, vai ziņas par deklarēto dzīvesvietu obligāti ir jāanulē?

Ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, ja, pamatojoties uz pārbaudes laikā iegūto informāciju, pieņemts lēmums, ka persona dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā sniegusi nepatiesas ziņas vai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Nē. Iesniedzot dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu, tajā ir jānorāda, kāds tiesiskais pamats personai ir dzīvot veidlapā norādītajā adresē. Cits dokuments, izņemot personu apliecinošo dokumentu, nav jāuzrāda. Ja pašvaldībai ir radušas pamatotas šaubas par sniegto ziņu patiesumu un pašvaldība ir motivējusi papildu dokumentu iesniegšanas nepieciešamību, tad gan būs jāuzrāda papildu dokumenti.

Vai dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā ir pienākums norādīt visas dzīvesvietas adreses?

Persona kā savu pamata dzīvesvietas adresi deklarē vienu, kurā tā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Ja persona vēlas, tā var norādīt dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā neierobežotu skaitu papildu adreses.

Valsts nodevu par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju nemaksā, uzrādot attiecīgo statusu vai faktu apliecinošo dokumentu, politiski represētās personas, reģistrējot bērnu pirmreizējo deklarēto dzīvesvietu, invalīdi, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, personas, kas atzītas par trūcīgām, un personas, kas deklarē dzīvesvietu elektroniski, izmantojot speciālo tiešsaistes formu.

Vai personai pirms jaunas dzīvesvietas adreses deklarēšanas ir jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu anulēt ziņas par iepriekšējo deklarēto dzīvesvietu?

Nē, jo deklarējot jaunu dzīvesvietu, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Iedzīvotāju reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi.

Nē, vecāki var deklarēt bērna dzīvesvietu arī citur.

Vai jaundzimušā bērna vecākiem ir jādeklarē bērna dzīvesvieta, ja, reģistrējot bērna dzimšanu, vecāki mutiski norādīja bērna dzīvesvietu?

Ja ziņas par jaundzimušā bērna dzīvesvietu nav deklarētas, bet ir mutiski norādītas, reģistrējot bērna dzimšanu, un ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, jaundzimušā vecākiem ir jādeklarē bērna dzīvesvieta.