Gobzema priekšlikumi attiecībā uz cietušajiem un bojāgājušo ģimenēm
Saeimai steidzamības kārtībā vienbalsīgi jāpieņem likums, paredzot, ka katrs traģēdijā cietušais un katra bojāgājušā ģimene neatkarīgi no tautības vai pilsonības saņem morālo kompensāciju LVL 50 000 apmērā.
Minētās summas pamatojums ir tāds, ka šāda summa jau šobrīd tiek piešķirta bojāgājušo glābēju ģimenēm, jo šādu kārtību vienkārši jau paredz likums, kuru valsts amatpersonām jau šobrīd ir jāpilda un kuru ir apsolīts arī izpildīt. Tā kā Saeimai ir tiesības (šajā gadījumā tas faktiski ir arī Saeimas morāls pienākums) pieņemt analogu likumu attiecībā arī uz citiem cietušajiem, tad šāds risinājums ir taisnīgs pret visiem traģēdijas upuriem un neviens netiek nostādīts labākā vai sliktākā pozīcijā pret pārējiem. Šim priekšlikumam ir arī citi pozitīvi momenti.
Pirmkārt, šāds risinājums ļaus cietušajiem izvairīties no gadiem ilgstošas, mokošas un, iespējams, pazemojošas tiesvedības. Otrkārt, tas cietušajiem neradīs nekādus papildus izdevumus, kas teorētiski var rasties tiesvedības procesu laikā. Treškārt, šāds risinājums lieki nenoslogos tiesu un tās administratīvo resursu, nebūs nepieciešams tērēt papildus valsts līdzekļus šo daudzo tiesvedību iztiesāšanai. Ceturtkārt, tas radīs iespēju valstij viena procesa ietvaros piedzīt pēc tam zaudējumus no tiešajiem vainīgajiem, kas būs daudz efektīvāks risinājums. Piektkārt, tas radīs iespēju koncentrēt visus aizstāvības spēkus, aizstāvot valsti un tās intereses, nevis sadrumstalos advokātus, aizstāvot katru cietušo individuāli. Sestkārt, tas ļaus izbeigt jebkuras spekulācijas attiecībā uz advokātu vēlmi iedzīvoties uz šīs traģēdijas rēķina, tātad aizsargās arī advokātu profesijas prestižu. Septītkārt un galvenokārt, šāds risinājums nodrošinās ticību valstij un taisnīgumam.
Valstij nepieciešams ne vien atrisināt jautājumu krimināltiesiskajā ziņā, saucot vainīgās personas pie atbildības, bet valstij vajag arī uzstāties kā visu cietušo un bojā gājušo tuvinieku aizstāvim (pārstāvim), ceļot attiecīgas prasības pret ārvalstu investoriem un visām vainīgajām juridiskajām personām, kuras ar savu darbību vai bezdarbību izveidojušas situāciju, kuras sekas ir valsts mēroga traģēdija.
Šajā gadījumā tikai valsts ar saviem finanšu, administratīvajiem un spēka resursiem var stāties pret daudzmiljonu kompānijām, jo cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem nebūtu līdzekļu, lai nepieciešamības gadījumā noalgotu attiecīga līmeņa speciālistus.
No piedzītajiem līdzekļiem valsts dzēstu šīs juridiskās izmaksas, lai tās nebūtu no kopējā budžeta iztērētas, un pārējo piedzītos līdzekļus sadalītu starp cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem, nosedzot arī visus glābšanas dienesta izdevumus.
Tas ir vienīgais veids kā panākt ticības atgūšanu mūsu valstij, un tas izrādītu līdzvērtīgu cīņu par taisnību. Tāpat tikai šāds risinājums būtu cienīgs attiecībā pret visiem cietušajiem un bojāgājušo ģimenēm.
