Drošības dēļ Liepājas pašvaldība plāno veikt atkārtotu Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" projekta ekspertīzi

Kā norādīja Sesks, tas būtu nepieciešams, lai vēlreiz pārliecinātos par ēkas drošību, šādas ekspertīzes veikšanu atbalstot arī ēkas būvnieks - uzņēmums "Merks".

"Tā būtu papildus garantija," sacīja Sesks, vienlaikus atzīstot, ka viņam nav šaubu, ka ēkas projektētāji savu darbu paveikuši profesionāli.

Runājot par Zolitūdē notikušo traģēdiju, Liepājas mērs atzina, ka savulaik liela kļūda bijusi valsts būvinspekcijas likvidēšana. "Tā ir viena no nelaimēm, no kuras Latvija varēja izvairīties, ja būtu mērķtiecīga pārmantojamība valdībām un ministriem. Nāk jauni ministri un likvidē valsts būvinspekciju - tā ir viena no lielām muļķībām, kas šobrīd redzama," sacīja Sesks, norādot, ka savulaik pašvaldības protestēja pret būvinspekcijas likvidēšanu, jo bija neskaidrības par to, kas pārņems tās kontrolējošās funkcijas.

"Iedomājieties, kāda, piemēram, Rucavā vai Latgales nomalē var būt būvinspekcija," sacīja pašvaldības vadītājs. Viņš uzskata, ka tādā vai citādā veidolā šī valsts kontrolējošā institūcija būtu jāatjauno. Sesks arī atzina, ka lielveikali, dzenoties pēc peļņas, spiež arī būvniekus būvēt pēc iespējas lētāk. Šādā situācijā ir jābūt "kādam kurš kontrolē, lai nebūtu bīstamu ēku".

Vakar Liepājā pašvaldības būvinspekcija pārbaudes veikusi divos objektos - būvmateriālu veikalā "Depo" un Svētās Trīsvienības katedrālē. "Tiešu nekavējošu draudu nav, bet ir lietas, kas nav izdarītas līdz galam," tā, vaicāts par būvinspekcijas vizītes rezultātiem, portālam "liepājniekiem.lv" atzinis Liepājas Būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Kā norādīja Sesks, veikalam "Depo", kur jau iepriekš iebrucis jumts, būvinspekcijas pārstāvji pievērš īpašu uzmanību. "Labā ziņa ir tā, ka "Depo" notiek konstrukciju stiprināšana - ir izstrādāts projekts, kā to izdarīt," informēja mērs.

Jau ziņots, ka Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) 22. novembrī uzdeva Liepājas Būvvaldei apsekot visus Liepājas sabiedriskos objektus, kuros ikdienā pulcējas liels skaits iedzīvotāju, un pārliecināties, ka šo ēku būvkonstrukcijas nerada draudus apmeklētājiem, kā arī šīs ēkas tiek izmantotas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem. Tāpēc būvvalde piektdien ir sākusi arī apkopot informāciju par visu pašvaldības un sabiedriskas nozīmes ēku apsaimniekotājiem vai īpašniekiem.

Nākamnedēļ būvvalde gan no īpašniekiem, gan no apsaimniekotājiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir lielveikali, kultūras un izglītības iestādes, viesnīcas un citi objekti, pieprasīs sniegt informāciju par to, kā notiek šādu ēku ekspluatācija, kā viņi veic pārbaudes, lai nodrošinātu konstrukciju stiprību un izturību un kāda ir signalizācijas ierīču un ārkārtas situāciju apziņošanas sistēmu funkcionalitāte.

Kā ziņots, Zolitūdē 21.novembra vakarā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, drupās dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Bīstamo darba apstākļu dēļ bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšana turpinājās četras dienas.

Policija izvirzījusi trīs versijas par šīs traģēdijas iemesliem. Pirmā versija ir saistīta ar objekta projektēšanas un uzraudzības iespējamiem pārkāpumiem. Otrā versija saistīta ar šī būvobjekta pirmās kārtas būvi, bet trešā versija saistīta ar otrās kārtas būves elementiem, proti, jumta seguma papildināšanu ar dažādiem materiāliem, veidojot ziemas dārzu un bērnu rotaļu laukumu.

Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Kā ziņots, 2007.gada 23.februārī pansionātā "Reģi" notika plašs ugunsgrēks, ko izraisīja īssavienojums elektroinstalācijā. Ugunsgrēkā gāja bojā 26 pansionāta klienti.

LETA, Dāvis Gūtmanis/LETA