Ušakovs un Ameriks par to, kāpēc likvidēta būvuzraudzības nodaļa domē
Rīgas domes Būvniecības uzraudzības nodaļas likvidēšana bijusi pamatota un pareiza, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Viņš raidījumā atzina, ka šādu lēmumu par nodaļas likvidēšanu savulaik jau pieņēmis bijušais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) un šis lēmums bijis pareizs, jo minētajā nodaļā strādājis viens cilvēks, tāpēc no kapacitātes viedokļa nevarēja uzskatīt, ka šādas nodaļas darbība ir lietderīga.
"Es viņa vietā rīkotos tieši tāpat," piebilda Ušakovs, tomēr uz jautājumu, vai minēto nodaļu vajadzētu atjaunot, atbilde bija lakoniska, jo tas tika salīdzināts ar neauglīgo diskusiju pat Būvinspekcijas atjaunošanu.
Jau ziņots, ka Rīgas dome savulaik likvidējusi īpašo Būvniecības uzraudzības nodaļu, kuras funkcijas bija līdzīgas Valsts būvinspekcijai. Turklāt nodaļa slēgta laikā, kad būvniecības kontrole pilnībā nodota pašvaldībām, vēstīja LTV raidījums "De facto".
Būvniecības uzraudzības nodaļa, kas atradās būvvaldes sastāvā, tika slēgta, kad Nila Ušakova (SC) un Aināra Šlesera (tolaik - LPP/LC, tagad - "Vienoti Latvijai") vadītā dome pēc vēlēšanām pieņēma 2010.gada budžetu. Nodaļa, kuras uzdevumos bija būvvaldes darbinieku lēmumu un sagatavoto dokumentu pārbaude, tika slēgta nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ, teikts iestādes 2009.gada pārskatā.
Atlūgumu uzrakstījušais būvvaldes vadītāja vietnieks Andis Cinis stāsta, ka likvidētajā nodaļā tolaik strādājis viens cilvēks, kurš darījis to pašu, ko būvvalde dara tagad, pēc Zolitūdes traģēdijas, steigā apsekojot sabiedriskās būves. Nodaļas funkcijas neviens tobrīd neesot pārņēmis, saka Cinis.
Vicemērs Andris Ameriks (GKR) raidījumam min, ka būvvaldes budžetu nācās samazināt starptautisko aizdevēju prasību dēļ.
2010.gada budžetā domnieki apcirpa būvvaldes uzturēšanas izdevumus par 30%, algas par 20%, pārējos izdevumus par 60%. Gadu vēlāk domes revidentiem nācās secināt, ka naudas samazinājuma dēļ pašvaldībai var rasties grūtības ar funkciju izpildi, tostarp nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu. Tieši šajā laikā zīmogus saspieda Zolitūdes "Maxima" projektam, kura jumta iebrukšanas dēļ šogad 21.novembrī gāja bojā 54 cilvēki.
Pēdējos gados naudas apjoms būvvaldei pakāpeniski atjaunots, bet 2009.gada sākuma līmeni nesasniedz vēl aizvien. Arī būvinspektoru ir mazāk, uz vienu ir vairāk nekā 700 objektu. Būvvaldē gan stāsta, ka, pārplānojot darbu, inspekcija sākusi strādāt intensīvāk un vismaz reizi gadā katrs objekts tiekot apsekots.
Bijušais domes attīstības komitejas vadītājs, no "Saskaņas centra" izslēgtais deputāts Vadims Jerošenko pauž, ka politiķi apzināti uztur vāju būvvaldi, lai tā netraucētu celtniecībai.
"Bieži vien notiek kā "Maxima", ka [inspektors] ierodas objektā vienreiz celtniecības laikā, bet tas ir ilgs laiks, kurā daudz kas var notikt. Tas, ka no būvvaldes vēl atstādina sešus cilvēkus, ar šo gājienu šī struktūra ir vēl vairāk novājināta," saka Jerošenko un atzīmē, ka prioritāra domei pēdējos gados bijusi īpašumu joma, kurai nauda atrodas.
Par skolu un citu pilsētas ēku remontiem atbildīgais Ameriks uzsver, ka jau astoņus gadus tieši nepārrauga būvvaldi. Tas gan nav traucējis viņam dot iestādei norādes. Pirms diviem gadiem vicemērs paziņoja, ka būvvaldei nevajadzētu birokrātisku iemeslu dēļ ierobežot koncertzāles "Palladium" darbību, kaut arī ēka nebija nodota ekspluatācijā. Būvvalde atzina, ka pasākumi tur nedrīkst notikt, bet, lai nesabojātu rīdziniekiem svētkus, tā, atsaucoties uz Amerika viedokli, paziņoja, ka neliks šķēršļus koncertzāles darbībai.
"Viņi atsaucās tikai uz publiskajā telpā izskanējušo. Es to paudu kā rīdzinieks, kā amatpersona," tagad saka Ameriks, kurš to neuztver kā politisku iejaukšanos ierēdņu darbā. "Ja es būtu izsaucis būvvaldes vadītāju, tad es uzņemtos atbildību par ietekmēšanu," pauž politiķis.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
