Bijušais draugs viņu gandrīz nogalināja, tagad smagi sakropļotā Treisija paralimpiskajās spēlēs cīnīsies par zeltu loka šaušanā

Treisija Oto izcīnīja vietu ASV loka šaušanas komandā Parīzes paralimpiskajās spēlēs, bet pirms nepilniem pieciem gadiem viņa bija uz nāves robežas, kad bijušais draugs mēģināja viņu nogalināt, bet rezultātā sakropļoja uz mūžu.

2019. gada 24. oktobrī bijušais draugs Treisijai uzbruka pašas mājā, meitene zaudēja kreiso aci, palika paralizēta zemāk par krūtīm, ar grūtībām var kustināt rokas. Viņa vairs nespēj svīst un normāli regulēt ķermeņa temperatūru.

Septembrī viņa izšķīrās ar savu agresīvo draugu, kurš iepriekšējā mēnesī jau bija arestēts par uzbrukumu viņai, un bija gatava sākt jaunu dzīvi ar jaunām attiecībām. “Es biju izšķīrusies ar savu bijušo, izsviedusi viņu, pateikusi viņam, lai vācas prom, viņš savāca savas mantas, viņš bija aizgājis, un es mājā biju nomainījusi visas durvju slēdzenes,” viņa stāstīja “BBC Sport”.

Taču bijušais perināja atriebību gan viņai, gan viņas jaunajam draugam. Sagaidījis, kad abi aizmieg, viņš ar ielauzās mājā, sāka sist Treisiju un ar pneimatisko šauteni divreiz iešāva viņas draugam Rikijam sejā un ar nazi iedūra mugurā. Pēc tam viņš iešāva Treisijai acī, kā arī sadūra mugurā un kaklā, meiteni paralizējot, pēc tam ķērās pie seksuālas vardarbības.
2023. gadā viņam piesprieda 40 gadu ieslodzījumu, taču pašas Treisijas dzīve jau sen bija sagrauta. “Tas ir vairāk nekā vienkārši paralīze un ratiņkrēsls, ko jūs redzat no ārpuses, ir daudz iekšēju lietu, kas vairs nedarbojas,” viņa atzina. “Piemēram, arī mana diafragma ir paralizēta, mans ķermenis vairs arī neregulē temperatūru. Man vairs nav termoregulācijas, un tas nozīmē, ka es vairs nevaru svīst.”

“Tādējādi, ja es sēžu saulē, kā to daru loka šaušanā, mana ķermeņa iekšējā temperatūra kļūst neticami augsta, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai es nepārkarstu un nedabūtu saules dūrienu. Man ir arī problēmas ar zarnām un urīnpūsli, tie vairs nedarbojas, tāpēc man ir jāatrod citi nokārtošanās veidi. Tā kā manas smadzenes nesazinās ar pārējo ķermeni, ja kaut kas noiet greizi zemāk par manas traumas līmeni, es to nevaru sajust. Un tas var būt burtiski jebkas. Iespējams, man vajag uz tualeti, mani ir skramba, drēbes ir pārāk ciešas, man ir ieaudzis nags, jebkas. Ja kaut kas notiek zemāk par manas traumas līmeni, tas ir nevēlams impulss, un ķermenis uzreiz pārslēdzas “cīnies vai bēdz” režīmā un paaugstina manu asinsspiedienu. Tas ir veids, kā mans ķermeņa saka, ka kaut kas nav kārtībā, taču [asinsspiediens] var kļūt bet tas kļūst bīstami augsts, un man var rasties krampji, sirdslēkme, insults un dažu minūšu laikā iestāties nāve. Un tas var notikt jebkurā laikā,” viņa atzina.
Par spīti briesmīgajiem ievainojumiem Treisija, kura kādreiz cerēja kļūt par fitnesa modeli, nolēma nodarboties ar sportu un 2021. gada martā pievērsās loka šaušanai, un jau ar pirmo mēģinājumu viņai izdevās raidīt bultu mērķī — un tas viņai iepatikās. Fizisko defektu dēļ viņa šaušanai izmanto īpašu mehānismu.

Drīz viņai radās ambiciozāks mērķis. “Es uzreiz gribēju nokļūt paralimpiskajās spēlēs. Jau otrajā treniņu nedēļā es jautāju: “Kā izskatās sacensības?”” viņa atminējās. Nekas Treisiju 
“Man vienmēr bijusi sajūta, ka šajā situācijā ir kaut kas lielāks,” viņa sacīja. “Es vienmēr esmu gribējusi ietekmēt šo pasauli un būt gaisma. Pastāv tik daudz tumsas un naida, un man nav attaisnojuma tam, ja nerunātu par to un nebūtu piemērs cilvēkiem, kuri ir cietuši gluži tāpat kā es. Es nevaru vienkārši nogulties un to pieņemt, nogulties un mirt.”

“Godīgi, tas ir nogurdinoši. Man ļoti paveicies, ka man ir Rikijs, kurš man palīdz un pārliecinās, ka esmu kārtībā. Bet tas ir ļoti grūti, pat kaut ko pacelt, tas atgādina man notikušo. Ķermenis vairs nestrādā tā, kā vajadzētu,” viņa atzina, taču nezaudē optimismu — tuneļa galā ir gaisma un viņa daudz ko ir pārvarējusi un mācījusies. “Mana dzīve tagad ir daudz labāka, daudz krāsaināka, daudz pilnāka ar mīlestību un smiekliem nekā iepriekš.”

Novēlēsim viņai veiksmi gan sacensībās, gan turpmāk!