Latvija gatava izīrēt zviedriem Siguldas trasi, ja pretī saņems daļu no olimpiskā hokeja turnīra un šorttreka
Zviedrijai pretendējot uz 2030. gada ziemas olimpisko spēļu sarīkošanu, Latvija labprāt ne vien uzņemtu sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, bet arī iesaistītos hokeja un šorttreka sacensību organizēšanā, šodien Saeimas komisijā sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvji apliecināja zviedru interesi par Siguldas iesaisti, kandidējot uz olimpiādes sarīkošanu, taču par Rīgas iesaisti kādā no sporta veidiem vēl turpinoties sarunas. Ja tiks panākta vienošanās ar Zviedriju, Latvija varētu uzņemties organizēt sacensības hokejā un šorttrekā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izskanēja priekšlikums piedāvāt Zviedrijai sacensību rīkošanu kādā no sporta veidiem Rīgā apmaiņā pret Siguldas kamaniņu trases nomu.
"Šobrīd ar trasi mēs Zviedrijas Olimpiskajai komitejai esam gatavi izlīdzēt, jo olimpiādes rīkošanā trases celtniecība varētu būt visdārgākais objekts. Tieši tāpēc viņi ir ieinteresēti Siguldas kandidatūrā," sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), interesējoties, vai Zviedrija ir piedāvājusi iespējamas investīcijas Latvijas sporta infrastruktūrā, piemēram, kamaniņu trases rekonstrukcijā.
Pie jautājuma par iespējamām organizēšanas izmaksām, Latvijai potenciāli iesaistoties ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, deputāti atgriezās vairākkārt, tomēr uzaicināto organizāciju pārstāvji nespēja sniegt nekādas atbildes, jo sarunas ar iesaistītajām pusēm vēl turpinās.
Šteinbergs atzīmēja, ka potenciālās izmaksas būs zināmas vien tad, kad puses būs vienojušās, vai un kādos vēl sporta veidos Latvija varētu organizēt sacensības.
LOK pārstāvji informēja deputātus, ka līdz šim ir bijušas trīs tikšanās ar pārstāvjiem no Zviedrijas. Šobrīd Zviedrijas Olimpiskā komiteja (ZOK) līdz 31. oktobrim gaida politisko lēmumu, līdz ar ko Latvijai esot nepilnas trīs nedēļas, lai iegūtu informāciju par potenciālajām izmaksām.
Savukārt Šteinbergs vērsa deputātu uzmanību, ka lēmumam, vai Latvija iesaistīsies Olimpisko spēļu organizēšanā, ir jābūt zināmam līdz 21. novembrim, kad ZOK ar organizēšanas komisiju rīkos pirmo tikšanos par pieteikuma iesniegšanu.
Apakškomisijas sēdē deputāti uzsvēra nepieciešamību no Latvijas puses valdības līmenī atkārtoti apliecināt Zviedrijas valdībai apņemšanos kopā organizēt olimpiādi.
Jau ziņots, ka IZM kopā ar LOK turpinās izskatīt iespēju iesaistīties Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanā 2030.gadā.
IZM 2023. gada pavasarī notika pirmā darba apspriede saistībā ar ZOK sākto priekšizpētes darbu olimpisko spēļu sarīkošanā 2030. gadā un Latvijas iesaisti tajā. Lai nodrošinātu priekšizpētes sekmīgu veikšanu, informētu iespējamos sadarbības partnerus un kopīgi plānotu tālāk veicamās darbības, ZOK ir uzrunājusi Latviju izskatīt iespēju iesaistīties pieteikuma sagatavošanās procesā līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, pretendējot uz Ziemas olimpisko spēļu sarīkošanu 2026. gadā.
Zviedrija iepriekš pretendēja uz 2026. gada olimpisko spēļu rīkošanu, savā piedāvājumā kopā ar Stokholmu un Ori iekļaujot arī Latvijas pilsētu Siguldu, kur bija plānots rīkot sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā.
Apspriedes laikā ZOK pārstāvji iepazīstināja ar Olimpisko spēļu sarīkošanas pieteikumu procesu, tā būtiskākajiem posmiem un laika plānu, savukārt no Latvijas puses tika aktualizēts jautājums par Latvijas infrastruktūras izmantošanu, nodrošinot ne tikai bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības Siguldā, bet arī citu iekštelpu ledus sporta veidu sacensību iespējamo norisi Ziemas olimpisko spēļu ietvarā, izmantojot un piemērojot Rīgā esošo infrastruktūru.
