Transpersona pirmo reizi vēsturē izcīna olimpisko zeltu
Kā izrādās, Tokijas olimpiskajās spēlēs piedalījušās vismaz trīs transpersonas un/vai nebināras personas. Ja jaunzēlandiešu svarcēlājas Laurelas Hubārdas gaitām esam sekojuši iepriekš, tad par amerikāņu skeitbordisti Alanu Smitu un jauno olimpisko čempioni kanādieti Kvinnu Latvijā zinām visai maz.
Kā vēsta NBC, Kanādas futbola izlases pussardze, kura pēc iznākšanas no skapja 2020. gadā par savu vārdu pasludināja dzimumneitrālu apzīmējumu Kvinna (dzimusi Rebeka Kvinna), olimpiskajās spēlēs piedalās otro reizi, jo pirms pieciem gadiem Riodežaneiro spēja izcīnīt bronzas godalgas. Kvinna pēc mācībām un futbola spēlēšanas Djūka Universitātē ASV kļuva par profesionālu sportistu, kura spēlējusi gan ASV čempionātā, gan spēcīgajā Francijas klubā FC “Paris”, gan dzimtenē Kanādā un spēcīgajā Zviedrijas čempionātā.
Kvinna jau no bērnības juta vēlmi spēlēt futbolu, lai gan viņas vecāki meiteni veda uz dažādām dejām, slēpošanu un pat hokeju. Vidusskolas laikā viņa ar spožiem panākumiem piedalījās arī volejbola un basketbola sacensībās, tomēr sirdī allaž pirmā vieta tika atvēlēta futbolam.
Pēc sava oficiālā paziņojuma, ka ir transpersona, Kvinna tomēr drīkstēja turpināt piedalīties sieviešu sacensībās.
Kvinna neslēpj, ka paziņojums nāca grūti, tomēr viņa apzinājās, ka tas ir tikai laika jautājums, jo cilvēki viņai apkārt to zināja jau gadiem.
2015. gadā sastādītie Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteikumi attiecībā uz transpersonām norāda, ka vīriešu konkurencē drīkst sacensties jebkurš, kamēr sieviešu ir strikti noteikumi. Jau 12 mēnešus pirms sacensībām testosterona līmenis asinīs ne reizi nedrīkst pārsniegt 10 nanomolus uz litru. Tiesa, zinātniski nav nemaz pierādīts, ka testosterona līmenis ietekmē sniegumu sportā.
SOK prezidents Tomass Bahs norādījis, ka tuvākajā laikā tiks pārskatīti visi uz transpersonām attiecinātie noteikumi.
Kā vēsta LGBTQ+ lapas, Tokijas olimpiskajās spēlēs piedalās vismaz 180 sportisti, kas atklājuši savu netradicionālo orientāciju.
Jauns.lv jau ziņoja, ka Kanādas futbolistes Tokijas olimpisko spēļu finālā pēcspēles sitienos pārspēja Zviedriju ar 1:1 (0:1, 1:0, 0:0, 11 m - 3:2). Izšķirošos vārtus guva Džūlija Andžela Groso.
Zviedrija, kas 2016. gada Riodežaneiro finālā piekāpās Vācijai, izvirzījās vadībā 34. minūtē ar uzbrucējas Stīnas Bleksteniusas sitienu. 67.minūtē ar 11 metru soda sitienu izlīdzinājumu panāca kanādiete Džesija Fleminga. Zviedrijai gandrīz izdevās uzvarēt pamatlaikā, taču mačs turpinājās arī 30 papildlaika minūtēs, kurās skandināvietēm atkal bija divas labas iespējas gūt vārtus, Līnai Hurtigai ar galvu abas reizes sitot garām. Arī Džordina Hutīma Kanādas rindās arī sita pāri vārtu stabam.
Pēcspēles sitienos zviedriete Kosovare Asllani trāpīja pa vārtu stabu, bet Fleminga savu iespēju izmantoja, panākot 1:0 Kanādas labā. Otrajā sērijā Natālije Bjērna panāca neizšķirtu, Ešlijas Lorensas vāju sitienu ķerot zviedru vārtsardzei Hedvigai Lindālai - 1:1.
Olīvia Skaua panāca 2:1 Zviedrijas labā, bet Kanādai nerealizētu sitienu sēriju līdz trim pagarināja Vanessa Gilesa, kura trāpīja pa vārtu stabu, un Eidriana Leona, kuras sistā bumba nonāca pie vārtsardzes. Tomēr pēc diviem trāpījumiem arī Zviedrijai iestājās "sausais" periods triju sitienu ilgumā, nespējot pārspēt vārtsardzi Stefāniju Labē, kas noveda pie zaudējuma finālā. Tikmēr Diāna Rouza piektajā sērijā izlīdzināja rezultātu - 2:2, bet Groso iesita sestajā sērijā - 3:2.
Kanāda izcīnīja zelta medaļas pēc bronzas divās iepriekšējās spēlēs. Jau ziņots, ka ASV ceturtdien izcīnīja bronzas medaļas, uzvarot Austrāliju ar 4:3.
