Kāpēc Latvijas hokeja izlase spēlē tieši šādās formās?
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kādēļ Latvijas izlase spēlē tieši tādos formas tērpos, nevis citādos? Un kādēļ pārbaudes spēļu formas atšķiras no tām, ko izmanto pasaules čempionātā vai olimpiskajās spēlēs? Izrādās, tieši tāpat kā spēles noteikumus, arī formas tērpu izskatu nosaka strikts reglaments.
Centralizētais dizains
Atšķirībā no futbola, kur dažādu valstu izlasēm formas tērpus izgatavo dažādas kompānijas, hokejā viss ir stingri centralizēts. Elites divīzijā, kur spēlē arī Latvija, formas tērpus visām komandām piegādā tikai un vienīgi "Nike". Zemāko divīziju izlases ar formām apgādā cita firma – "Tackla". Ražotājs tad arī ir tas, kurš izstrādā formas tērpu dizainu, ņemot vērā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) ieteikumus. Ja uzmanīgāk pavērosim visu elites divīzijas formas tērpu dizainu, tad noteikti pamanīsim, ka visām izlasēm, lai arī atšķiras krāsas, tomēr tērpos ir vienādi stilistikas elementi. Nav iespējama situācija, kad, piemēram, Latvijas izlase izdomā savus kreklus rotāt ar auseklīšiem vai saulītēm; šādas atkāpes pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs nav pieļaujamas. Kādu formu IIHF ir apstiprinājusi, tādā arī jāspēlē.
“Komandu ietekme uz oficiālo formas tērpu dizainu ir ļoti maza. Saskaņošana, protams, notiek, taču būtībā visu nosaka Starptautiskā hokeja federācija kopā ar formas tērpu izgatavotājiem Nike. Nacionālā federācija var tikai palūgt pielikt klāt kādu mums raksturīgu atpazīšanas zīmi, taču neko daudz vairāk,” skaidro ilggadējais Latvijas Hokeja federācijas preses sekretārs Māris Gorbunovs, kuram bieži vien nācies risināt arī ekipējuma sagādes jautājumus. Parasti kopējam spēles tērpu dizainam apakšā ir arī kāds stāsts, ko vizualizējuši "Nike" mākslinieki, piemēram, tie akcentē dinamiku vai tradīcijas.
Formas tērpu dizains tiek izstrādāts četru gadu ciklam – no vienām līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm. Tāpēc pirmās pie jaunā dizaina krekliem tiek tās 12 komandas, kas piedalās olimpiskajās spēlēs. Pēc tam – tā paša gada pavasarī notiekošajā pasaules čempionātā – arī visas pārējās elites divīzijas komandas. Tātad šis, Rīgā notiekošais, būs pēdējais pasaules čempionāts, kurā komandas spēlēs līdzšinējā dizaina formās, jo nākamā gada sākumā būs olimpiskās spēles ar jaunajiem krekliem.
Fani ar gadu desmitos mērāmu stāžu noteikti atceras laikus, kad izlases kreklus rotāja tikai uzraksts "Latvija". Tagad tik ierastie krekli ar valsts ģerboni parādījās 2006. gada čempionātā, kas, starp citu, arī norisinājās Rīgā. Laika gaitā arī ģerbonis ir mazliet mainījies – zilo toni tajā nomainījis pelēkais. Mainījies ir arī ķiveru krāsojums – ilgus gadus tas bija melns, taču pāris pēdējos čempionātos hokejisti spēlē bordo krāsas ķiverēs.
Reizēm arī starptautiskā federācija ļaujas eksperimentiem. Tā 2008. gadā Kanādā notiekošā čempionāta laikā IIHF par godu federācijas simtgadei dažām spēlēm izgatavoja retro stila kreklus, kādos hokejisti laukumā gāja 1936. gada olimpiskajās spēlēs. Tiesa, Latvijai nez kādēļ tika zilas, nevis sarkanas krāsas krekli. Vai tiešām Latvijas izlase tajā laikā spēlēja zilos kreklos, domas atšķiras – IIHF uzskata, ka jā, savukārt Latvijas vēsturnieki uzstāj, ka tomēr sarkanos.
Krekli ar latvju zīmēm
Tomēr nav tā, ka nacionālajām hokeja federācijām nav ne mazāko iespēju izpausties. Ir, taču tikai pārbaudes spēlēs. Tajās ierobežojumi “no augšas” nepastāv, un katrs var izgatavot tādus kreklus, kādus vēlas. Parasti federācijas izmanto iespēju salikt uz tērpiem pēc iespējas vairāk sponsoru reklāmu, jo pasaules čempionātā tādas iespējas nebūs; tur uz tērpiem tiek likti tikai IIHF lielo sponsoru logotipi.
Pirmajos gados pārbaudes spēlēm izmantoja tos pašus pasaules čempionāta kreklus, papildinot ar sponsoru reklāmām, bet nu jau labu laiku pārbaudes spēļu krekli top tepat Latvijā, Siguldas uzņēmumā "X Pro", kas specializējas hokeja simbolikas izgatavošanā. Piemēram, 2016. gadā, kad Latvijas hokejs svinēja 85 gadu jubileju, dažās pārbaudes spēlēs tika izmantoti krekli, kas bija darināti pēc to formas tērpu parauga, kādos Latvijas izlase spēlēja trīsdesmitajos gados. Šogad pārbaudes spēlēm ir tapuši krekli, ko rotā visu četru Latvijas novadu ģerboņi. Ir bijuši arī krekli ar latvju zīmēm, turklāt tās bija nevis vienkārši uzkrāsotas, bet gan izšūtas, tāpat arī ģerbonis. Zīmes bija rūpīgi izvēlētas, un katra no tām kaut ko simbolizēja. Kā atceras Gorbunovs, šāds risinājums bijis ļoti skaists un kvalitatīvs, taču spēlētājiem radījis neērtības, jo izšuvumi spēles laikā samirkuši un padarījuši kreklu smagāku. Hokejisti bija pirmie, kuri sāka izmantot etniskos motīvus, vēlāk viņu piemēram sekoja arī citu sportu pārstāvji, piemēram, bobslejisti, futbolisti un basketbolisti.
Kreklu cehs hallē
Vai ir kāds skaita ierobežojums, cik kreklu katra izlase var saņemt no "Nike"? Tā strikti tas noteikts nav, tomēr pamatā tiek gādāts par 25 spēlētājiem, jo tieši tik katra valsts var pieteikt pasaules čempionātam. “Garo sarakstu jeb "longlist" ar potenciālo izlases spēlētāju kreklu izmēriem mēs "Nike" nosūtām jau ziemā. Līdz pasaules čempionāta sākumam šis saraksts tiek saīsināts līdz 25 spēlētājiem. Taču katram gadījumam tiek izgatavoti arī rezerves krekli, ko izmanto, ja, piemēram, spēles laikā kādam hokejistam krekls tiek saplēsts vai notraipīts ar asinīm. Pasaules čempionātā "Nike" parasti turpat arēnā iekārto ražošanas cehu, lai ātri varētu papildus izgatavot nepieciešamos kreklus. Piemēram, ja spēlētāja numurs vai uzvārds nav bijis norādīts pareizi vai varbūt krekls ir kaut kur noklīdis. Turpat tiek izgatavoti arī krekli reprezentācijas vajadzībām, ko dāvina, piemēram, Latvijas vēstniekam attiecīgajā valstī,” stāsta Gorbunovs.
Ilggadējiem spēlētājiem ir katram savs krekls ar uzvārdu un numuru, jaunajiem, kuriem vēl sevi jāpierāda, audumu ar uzvārdu vienkārši uzšuj uz krekla, lai varētu vārdu viegli nomainīt, ja krekls tiek piešķirts citam hokejistam. Parasti tā tiek izmantoti kādi 10–15 krekli, ko nosacīti var dēvēt par ceļojošajiem. Vēl kāda nianse – izlasē daži numuri ir izņemti no aprites, jo tie uz visiem laikiem iemūžināti kā kādam izcilam, spēlētājam piederoši. Piemēram, Helmuta Baldera 19. numurs, Sergeja Žoltoka 33. un Kārļa Skrastiņa 7. numurs. Tāpēc var gadīties, ka hokejists klubā spēlē ar šādu numuru, taču izlasē viņam tas nav pieejams, un nākas izvēlēties citu.
Šis raksts un daudz kas cits interesants par hokeju un daudz ko citu lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
