Patrīcija Eiduka vairs neplāno pievērsties biatlonam
Šomēnes vairākkārt izskanējis sportistes Patrīcijas Eidukas vārds - viņa veikusi jaunu ierakstu Latvijas distanču slēpošanas vēsturē, izcīnot astoto vietu Pasaules kausa sacensībās desmit kilometru distancē brīvajā stilā. Lai arī daudziem līdzjutējiem tas uzjundījis vēlmi viņu atkal redzēt biatlonā, tomēr šis sporta veids Eidukai vairs neesot aktuāls, norāda slēpotājas pārstāvis Ivars Bācis.
Jau četrus ar pusi gadus Eiduka nodarbojas un startē tikai slēpošanā, un tā kā viņa šogad sevi ir pieteikusi distanču slēpošanas elitei, iespējama pāriešana uz biatlonu, ar ko viņa kādreiz nodarbojās paralēli un papildu slēpošanai, nav vairs aktuāla, jo tajā nesaskata ne jēgu, ne nepieciešamību.
Biatlonā Patrīcija vēl startēja 2016. gada pirmajā pusē, piedaloties janvāra beigās pasaules čempionātā jauniešiem un pēc tam marta vidū Eiropas čempionātā junioriem. Būdama visjaunākā Latvijas komandā, tik un tā kuplās Eiduku ģimenes atvase visos startos bija labākā no mūsu pārstāvēm, krietni aiz muguras atstājot šobrīd pasaules kausos piedalošās Latvijas pārstāves Jūliju Matvijenko, Anniju Sabuli, Ievu Pūci.
Lai arī Patrīcija bija labākā no mūsējām jaunietēm un juniorēm biatlonā, tomēr 2016.gada pirmajā pusē tika pieņemts lēmums likt mieru biatlonam un koncentrēties tikai uz slēpošanu.
Šādu lēmuma viņa kopā ar savu tēvu un treneri Ingu Eiduku pieņēma pēc starta distanču slēpošanā Jauniešu Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kur 5 kilometru distancē brīvajā stilā cīņā ar gadu un divus vecākajām konkurentēm ieguva 21.vietu.
Lēmuma pamatā nebija iegūtās vietas vienā vai otrā ziemas sporta veidā. Tāpat tā nebija izšķiršanās starp slēpošanu un biatlonu. Jautājums pastāvēja, vai turpināt pamatnodarbei distanču slēpošanai papildu nodarboties arī ar biatlonu, jo tas varētu traucēt nepieciešamajam progresam slēpošanā.
“Mēs neskatījāmies ar aprēķinu, kur būtu labāk vai izdevīgāk. Godīgi sakot, pat nepastāvēja jautājums, kuru no šiem diviem sporta veidiem izvēlēties, bet drīzāk, vai papildu pamata un galvenajam sporta veidam distanču slēpošanai turpināt papildu darboties arī biatlona lauciņā,” atklāti stāsta olimpiete no Vecbebriem.
“Jauniešu vecumā vēl varēju ar labo slēpošanu kompensēt kļūdas šautuvē. Tā kā ar to pietika, lai Latvijā būtu labākā vai arī iegūtu godalgotas vietas savā vecumā, tad dažu gadus paralēli darbojos arī biatlonā. Taču, kad man palika 16, sapratām, ka, ja turpināšu divās frontēs, tad laika veltīšana biatlonam atņems laiku slēpošanai un tāpēc vajadzīgo izaugsmi slēpošanā nesasniegšu. Tāpēc kopā ar tēti, kas ir arī mans treneris, izlēmām biatlonu likt malā,” atceras šī gada ceturtā labākā juniore pasaulē distanču slēpošanā.
Viņa turpina: “Distanču slēpošana man ļoti patīk, un vienīgi tajā arī vēlējos turpināt savu karjeru,” godīgi pasaka 20 gadus vecā panākumus guvusī Latvijas slēpotāja un piebilst: “Nav jau tā, ka man nepatīk biatlons, vienīgi bija sevi jāpiespiež uz šaušanu. Tādā ziņā nenoliedzami slēpošana ir man tuvāka sirdij. Tā sagādā prieku un baudu.”
Tagad, kad tik jaunā vecumā Eiduka ir izsitusies līdz elitei slēpošanā, nu jau vairākas reizes iekļūstot Top 30 un tagad vēl augstāk (desmitniekā),nav nekāda iemesla vai motivācija, ne arī loģiska pamatojuma mainīt sporta veidu un pāriet uz biatlonu.
Šobrīd ir pirmā reize, kad distanču slēpošanā pasaules kausa posmos mums ir augstākas vietas nekā biatlonā. “Protams, es negribētu teikt tādus kategoriskus vārdus kā “nekad”, bet domu par biatlonu neapsveru. Ja jutīšu, ka slēpošanā vairs nevarēšu progresēt vai noturēties elitē, tad iešu mācīties,” nākotnes redzējumu ieskicē pretendente uz gada sportistes titulu.
