Smalkākās smiltis, dzīve “burbulī” un stingras prasības faniem – Jūrmala uzņem pludmales volejbola eliti
Kad vīrusa pandēmijas dēļ lielais sports apstājās praktiski visā pasaulē, Latvijas volejbola dzīves vadītāji nenobijās riskēt un pieteicās Jūrmalā sarīkot Eiropas čempionātu. Lai kādas bija šaubas un grūtības, šonedēļ Majoru laukumos notiek gada lielākais un nozīmīgākais turnīrs pludmales volejbolā.
Dienā, kad tiekos ar Eiropas čempionāta rīkošanas komitejas direktoru un LVF valdes locekli Kasparu Timermani, līdz sacensību sākumam ir palikušās dažas dienas. Jūrmalu pluina pamatīgs vējš, jūra savās skavās paņēmusi jau pa kādam solam un atkritumu tvertnei. Gar lielo skatītāju tribīni vairs nevar iziet sausām kājām un būtu vēl trakāk, ja neliels traktoriņš ik pa brīdim jūrai pretī nesastumtu jaunu smilšu valni. Direktors uz to noraugās pavisam mierīgi – rezerve vēl esot pietiekama.
“2017. gadā jūra izgāja tik tālu no krastiem, ka tribīnes nācās stiprināt ar smilšu maisiem. Tagad to esam paredzējuši iepriekš un jau iepriekš tika sagatavots smilšu valnis. Sinoptiķi Eiropas čempionāta nedēļā sola atvasaru un nelielu vēju,” Timermanis mierīgi noraugās un smilšu vērpetēm. Lai pludmales volejbolu spēlētu Doma laukumā, rīkotājiem bija jāsaved 300 tonnas smilšu. Šeit Majoros jāved nav nekas, jo smiltis pietiks jebkurā gadījumā.
“Ja patiešām kāds laukums kļūtu šķībāks, ar traktoriņu to ātri izlīdzinātu. Pagaidām to nevajag. Smiltis pietiek un laukuma gatavošanās posmā tās īpaši uzrušina. Arī pēc lietus vai stipra vēja, kad virskārta tiek nopūsta un laukuma segums kļūst cietāks. Lielākās izmaiņas pludmalē ierasti ir pavasarī, kad to pārveidojušas rudens un ziemas vētras vai ledus sasalšana. Tad laukumos veicami lielākie darbi to sagatavošanā visai vasaras sezonai,” atklāj direkors.
Smalkākās frakcijas smiltis
Jūrmalas bagātība ir tās zeltainās smiltis. Vairs nav daudz vietu, kur pludmales volejbols tiek spēlēt tam visatbilstošākajā vietā – pludmalē. Daudzviet tas pārcēlies uz pilsētu centriem, Hamburgā tradicionāli tiek spēlēts tenisa arēnā. “Unikālas,” vienā vārdā smiltis raksturo Timermanis. Tika pasūtīta speciāla smilšu testēšana un izrādījās, ka tās Jūrmalā ir vissmalkākās frakcijas. Iespējams, tādēļ par tām dzirdētas tikai pozitīvas atsauksmes. Jo smalkākas un mīkstākas, jo šādi laukumi labāk patīk tehniskiem spēlētājiem. “Mūsu komandām te noteikti ir priekšrocības. Te mēs dzīvojam, trenējamies un spēlējam. Tās ir mūsu smiltis, mūsu vējš. Lietas, pie kurām spēlētāji pieraduši ikdienā,” Timermanis cer, ka ierastā vide mūsējiem palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus.
Eiropas čempionātā volejbols tiks spēlēts uz četriem laukumiem, vēl divi laukumi sagatavoti treniņiem. Tie Majoru pludmalē sākās jau sestdien.
Sportistiem savs “burbulis”
Pašreizējie noteikumi paredz, ka ārzemju sportstiem, ierodoties Latvijā, ir jāuzrāda pēdējās 72 stundās veikts negatīvs Covid-19 vīrusa tests, vēl viens tiks veikts tūdaļ pēc ierašanās, nākamais – piektajā dienā. “Sportistiem būs savs ciematiņš, savs “burbulis”. Viņi dzīvos turpat netālu esošajā “Baltic Beach Hotel&Spa”, uz spēļu norises vietu dosies pa noteiktu maršrutu pa Jūras un Ērgļu ielām un faktiski tiks noslēgti no apkārtējiem. Lai izpildītu prasību, ka starp laukumiem nedrīkst būt skatītājiem pieejamas ejas vai kafejnīcas, tie vairāk stiepsies Ķemeru virzienā, kur ierasti tika spēlēts pludmales futbols. Kādreiz sportisti varēja iziet pludmalē, nobildēties ar faniem, tagad tādas iespējas vairs nebūs. Tāpat starptautiskās federācijas noteikumi sportistiem iesaka pēc iespējas mazāk uzturēties spēļu stadionā un vietās ar daudzu cilvēku pulcēšanos, aizliegts izmantot sabiedrisko transportu,” par šo sacensību niansēm stāsta Timermanis. Tas gan nenozīmē, ka no šī “burbuļa” nevarēs izkļūt nemaz – Eiropas čempionāta dalībniekiem tomēr nav aizliegts atstāt viesnīcu un doties apskatīt, piemēram, Jomas ielu.
Skatītājus gaida trībīnēs un fanu teltī
Skatītājiem atvēlēta pludmales zona, turklāt blakus lielajam laukumam tiks uzslieta fanu telts ar lielo ekrānu, lai notikumiem līdzi var sekot arī tie, kas nebūs tribīnēs. Kopējā tribīņu ietilpība būs 3000 sēdvietu, tomēr pulcēšanās ierobežošanas noteikumu dēļ vienlaicīgi tajās drīkstēs atrasties ne vairāk par 600 skatītājiem. Latvijas volejbola federācija informē, ka spēlētājiem un skatītājiem jārēķinās, ka prasības būs ļoti stingras un daudz vairāk pārsniegs valstī noteiktos ierobežojumus.
Pirmo reizi šāda līmeņa turnīrs mūspusē notiek septembra otrajā pusē un pēdējās spēles beigsies krēslā vai pat tumsā. Tādēļ ap centrālo laukumu ir uzstādīti četri apgaismes stabi un pludmales volejbols tiks spēlēts pie mākslīgā apgaismojuma. Latvijā vēl kas tāds notiek tikai Saulkrastu kokteilī.
Turnīra budžets palielinājies līdz 800 tūkstošiem
“Ir vairākas lietas, kas sadārdzina šo turnīru salīdzinājumā ar pērn tepat Majoros rīkoto Pasaules kausa izcīņas posmu, kura sarīkošanai pietika ar 500 tūkstošiem eiro. Pirmkārt – balvu fonds. Ja pirms gada Jūrmalā spēlēja tikai vīrieši un sadalīja 150 000 dolāru, tad tagad savs balvu fonds būs gan vīru, gan meiteņu turnīrā – katrā pa 100 000 tūkstošiem eiro. Būtiskas papildus izmaksas rada Covid-19 testu veikšana. Jo vairāk valstis iekļūst sarkanajā un dzeltenajā sarakstā, jo mums dārgāk. Lielākas tribīnes, ierobežojumu dēļ vairāk dažādi nožogojumi, vairāk apsardzes darbinieku - arī tās ir papildus izmaksas. Ņemot vērā iespējami sliktākos laika apstākļus, visiem iesaistītajiem būs arī papildus apģērba kārta lietainam un vējainam laikam. Eiropas čempionāta norisē būs iesaistīti apmēram 300 cilvēku,” atklāj sacensību direktors.
Diemžēl nav attaisnojušās cerības par līdzjutēju ierašanos no ārzemēm, kas kopā ar ierobežoto skatītāju vietu skaitu tribīnēs neļauj cerēt uz lieliem ienākumiem no biļešu tirdzniecības. Šis Eiropas čempionāts būs vairāk vērsts uz vietējiem skatītājiem un TV translācijām.
Krievijas delegācija plāno ierasties ar līgumreisu
Sākotnēji šīs sezonas kalendārā Jūrmalā maija beigās bija jānotiek Pasaules kausa izcīņas posmam. Covid-19 pandēmijas dēļ arī pludmales volejbola dzīve apstājās, tomēr pie mums salīdzinoši veiksmīgā situācija ļāva ielikt kāju teju tukšās sezonas ciet krītošajās durvīs. Aprīlī kļuva skaidrs, ka Eiropas čempionāts diez vai varēs notikt Nīderlandē. Jau tobrīd Latvijas volejbola federācija uzsāka pārunas ar Eiropas volejbola konfederāciju (CEV) par iespēju uzņemt šo turnīru. Tobrīd nevienam nebija skaidras vīzijas par vīrusa izplatības tālāko gaitu, taču bija cerība. Realitātē tā pārtapa jūlijā, kad CEV piešķīra tiesības Jūrmalai uzņemt šo turnīru.
“Mēs nevaram sarīkot čempionātu, uz kuru neviens nevar ierasties,” par lielāko izaicnājumu saka Timermanis. Pavisam lēnām iekustas transporta nozare, arvien vairāk Eiropas valstu tiek iekļautas tā sauktajos sarkanajos un dzeltenajos sarakstos.
“Visu laiku mūs gāza rinķī ar jautājumiem – vai turnīrs patiešām notiks, vai pēc tā varēsim atgriezties mājās, vai uz sarkanajā sarakstā iekļautajām valstīm būs avio reisi? Bija daudz neskaidrību, nebija iespējas savlaicīgi rezervēt avio biļetes. Tomēr viss ir veiksmīgi atrisinājies. Ceļošanas jautājums līdz pēdējām dienam bija aktuāls Krievijas delegācijai, kam ir trešā lielākā komanda pēc Latvijas un Vācijas. Visticamāk, šīs valsts sportisti uz Rīgu atlidos ar līgumreisu,” atklāj Timermanis.
No tā, vai Jūrmalā varēs ierasties visu valstu komandas, tieši bija atkarīgs, vai šajā Eiropas čempionātā tiks piešķirti olimpiskās kvalifikācijas reitinga punkti. Tas īpaši aktuāli joprojām ir Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam. Tagad ir zināms – jā, Jūrmalā turpināsies cīņa arī par Tokijas olimpiskajām ceļazīmēm.
Latviešu bagāža – trīs tituli, vēl piecas medaļas
Eiropas čempionātā Latviju pārstāvēs pa četrām un dāmu vīru komandām. Pēc ilgām peripētijām ap Tīna Graudiņas pozitīvo un pēc tam sekojušajiem vairākiem negatīviem Covid-19 testiem tikai pagājušās nedēļas nogalē kļuva skaidrs, ka Graudiņa un Anastasija Kravčenoka varēs cīnīties par pērn Maskavā izcīnītā Eiropas čempioņu titula aizstāvēšanu. Starp citu, tā bija tikai otrā reize, kad latvietes kontinenta čempionātā aizsniedzās līdz medaļām – 2009. gadā zeltu no Sočiem pārveda Inguna Minusa un Inese Jursone.
Vīru konkurencē Latvijai ir pavisam sešas medaļas un tās visas ir Jāņa Šmēdiņa kolekcijā. 2010. gadā viņš kopā ar Mārtiņu Pļaviņu Berlīnē izcīnīja bronzu, bet pārējās piecas sakrātas kopā ar Aleksandru Samoilovu. Tie bija pieci fināli, no kuriem uzvarēt izdevās tikai vienā – 2015. gadā Klāgenfurtē. Četras reizes kaklā kārtas sudraba medaļas - 2013. gadā Klāgenfurtē, 2014. gadā Kaljari, 2017. gadā Jūrmalā un 2018. gadā Hāgā.
Šoreiz mūsu komandām ne pārāk veiksmīga bija izloze un spēcīgi pretinieki būs jau grupu turnīrā.
Vīriešu konkurencē divkārtējie Eiropas čempioni un pasaules ranga līderi no Norvēģijas Andress Mols un Kristians Sērums tika ielozēti A grupā kopā ar Eiropas eksčempioniem Jāni Šmēdiņu un Aleksandru Samoilovu, kā arī ziemeļu kaimiņiem no Igaunijas Kusti Nelvaku un Martu Tīsāru un austriešiem Aleksandru Hūberu un Kristofu Dresleru.
B grupā pretī pasaules čempionus krievus Vjačeslavu Krasiļņikovu un Oļegu Stojanovskis saņēma Ardis Bedrītis un Arnis Reliņš. Vēl grupā tika ielozēti savulaik pasaules ranga līderi poļi Pjotrs Kantors un Bartošs Lošjaks, kā arī francūži Kinsijs Ajē un Arno Gotjē-Ra.
C grupā Mihailam Samoilovam un Aleksandram Solovejam pretī nāks pasaules vicečempioni no Vācijas Jūliuss Tole un Klemenss Viklers, vairākkārtējais pasaules čempionātu medaļnieks un 2015. gada Eiropas bronzas ieguvējs Kristians Fārenhorsts un Stēvens van de Velde un poļi Mihals Brils un Mikolajs Miščuks.
Tikmēr Mārtiņam Pļaviņam un Edgaram Točam D grupā izloze piespēlējusi divkārtējo Eiropas meistarsacīkšu finālistu un 2016. gada olimpisko spēļu pusfinālistu Konstantīnu Semjonovu un Iļju Ļešukovu no Krievijas, 2017. gada pasaules vicečempionus Klemensu Dopleru, kurš ir arī divkārtējs Eiropas eksčempions, un Aleksandru Horstu, kā arī Latvijā labi zināmos nīderlandiešus Drīsu Kokelkorenu un Tomu van Valli.
Sievietēm Martai Ozoliņai un Luīzei Skrastiņai B grupā nāks pretī visu iespējamo pludmales volejbola titulu īpašniece vāciete Laura Ludviga, kuras pāriniece ir Margareta Kozuha, krievietes Jekaterina Birlova un Jevgeņija Ukolova, kā arī čehietes Mihaela Kubičkova un Mihala Kvapilova.
G grupā Kristai Paeglei un Kristīnei Briedei būs jāspēlē ar nīderlandietēm - divkārtējo Eiropas eksčempioni Sanni Kaizeri un vienreiz titulu izcīnījušo Madeleinu Mepelinku, 2013. gada pasaules eksčempioni Karlu Borgeri un vairākkārtējo Eiropas meistarsacīkšu bronzas laureāti Jūliju Zūdi no Vācijas un spānietēm Anhelu Lovato un Amarantu Navarro.
F grupā jaunizceptās U-20 Eiropas čempiones Anete Namiķe un Varvara Brailko tiksies ar 2018. gada Eiropas mēroga sacensību bronzas medaļniecēm čehietēm Marketu Slukovu un Barboru Hermanovu, ar 2011. gada Eiropas čempioni Martu Menegati un Viktoriju Orsi Totu no Itālijas un francūzietēm Aleksandru Župitē un Alinu Šamero.
Tikai Eiropas čempiones Tīna Laura Graudiņa un Anastasija Kravčenoka, kuras E grupā tika iekļautas no pirmā groza, tika pie salīdzinoši vieglākām pretiniecēm - austrietēm Lēnas Pleziučnigas un Katarīnas Šicenhoferes, Krievijas dueta Ksenija Dabiža un Darja Rudiha un somietēm Rīkas Lehtonenas un Nīnas Ahtiainenas.
