Austrālijas tenisa zvaigzne nākusi klajā ar jauniem šausmu stāstiem, kā tēvs viņu spīdzinājis
Kādreizējā sieviešu tenisa pasaules ranga ceturtā rakete šobrīd 34 gadus vecā Jeļena Dokiča pēdējos mēnešos nonākusi daudzu pasaules mediju redzeslokā ar saviem stāstiem par smagajām bērnības un pusaudža vecuma gaitām, kad viņas tēvs Damirs Dokičs neaizsargātajai meitenei darījis pāri.
Kasjauns.lv jau vēstīja, ka Horvātijas (tolaik vēl Dienvisdslāvijas) pilsētā Osijekā dizmusī Austrālijas tenisiste Jeļena Dokiča, kura savulaik pasaules rangā bijusi pat ceturtajā vietā, izdevusi autobiogrāfijas grāmatu "Unbreakable" ("Nesalaužama"), kurā stāsta par neticami smagajām attiecībām ar tēvu.
34 gadus vecā Dokiča, kura savainojumu dēļ jau bijusi spiesta beigt savu profesionālo karjeru grāmatā atklājusi par šausminošo bērnību un jaunības dienām, kurās daudz cieta no sava agresīvā tēva Damira Dokiča.
Savā grāmatā viņa atklāj, ka tēvs zaudējumus tenisa kortā nav piedevis.
1999. gadā 16 gadu vecumā Jeļena Vimbldonā izcīnīja vienu no savas karjeras skaļākajām uzvarām, pārspējot tā laika planētas labāko tenisisti šveicieti Martinu Hingisu, bet gadu vēlāk šajā prestižajā turnīrā prata aizkļūt līdz pusfinālam, piekājoties citai tā laika superzvaigznei amerikānietei Lindsijai Devenportei. Vairums cilvēku lepotos ar šādu panākumu, tomēr Damira reakcija pilnīgi pretēja. Jeļena tajā laikā piedzīvoja vienu no smagākajām naktīm viņas dzīvē. Tēvs tenisisti uzskatīja par apkaunojumu un neļāva atgriezties viesnīcā.
"Man bija jāpaliek Vimbldonā spēlētāju atpūtas zonā visu pēcpusdienu un vakaru. Es paslēpos tajā vakarā uz dīvāna un mēģināju pagulēt. Es cerēju, ka neviens mani nepamanīs, bet ap 23:00 ieradās apkopēji, kuri teica man doties projām. Tika pasaukts sacensību tiesnesis un man bija jāpamet turienes telpas. Man nebija ne naudas, ne kredītkartes, nekā..." Jeļena Dokiča grāmatā "Unbreakable" neslēpj, ka brīžiem domājusi arī par pašnāvību.
Tēvs Jeļenas pārmācīšanai izmantoja brūnu siksnu. "Viņš lika man novilkt kreklu, lai sitieni pa ķermeni būtu efektīvāki. Man bija jāklusē un es nedrīkstēju izrādīt nekādas emocijas, citādāk sitieni kļuva tikai spēcīgāki. Tas, ko es nekādi nespēju saprast: jo es labāk spēlēju, jo tēvs mani stiprāk sita. Turklāt viņš mani sauca par padaudzu un stulbu kuci. Kad man kļuva 17 gadu, es sāku bēgt no mājām. Pie katras iespējas centos pavadīt nakti ārpus mājām."
Kā stāsta Jeļena, vienreiz 2000. gadā tēvs viņu piekāva tā, ka sportiste zaudēja samaņu. Mājas viņa varēja pamest vien 19 gadu vecumā. "Nebija runa par spēku, ko viņš pielietoja, bet gan par to, ka biju iedresēta, ka pie neveiksmēm es pieviļu cilvēkus. Es pametu savu astoņus gadus jaunāko brāli un man bija milzīga vainas apziņa - tēvs man to bija iedzinis - viņš neļāva man sarunāties ar brāli kādus piecus sešus gadus, kas bija ļoti smagi."
Horvātijā dzimusī sportiste neslēpj, ka vainas apziņa nepameta ne mirkli, turklāt tēvs panāca, ka zaudēju pārliecību un pašnovērtējumu. Pat esot prom no mājām viņš dzīvi padarīja neciešamu. "Es vienkārši jutu, ka labāk būs tad, ja būšu projām. Es tikai gribēju mierīgi spēlēt tenisu un dzīvot normālu dzīvi."
Temperamentīgais un agresīvais Damirs Dokičs ne reizi vien iekūlies arī nepatikšanās ar policiju. Reiz Vimbldonas turnīrā viņš sadadauzīja telefonu kādam žurnālistam, bet 2009. gadā uz gadu tika ielikts cietumā par draudiem, turot granātu rokās Austrālijas vēstniekam Serbijā.
Savas karjeras laikā Jeļena Dokiča uzvarēja sešos WTA turnīros, bet "Grand Slam" turnīros labākais panākums bija pusfināls 2000. gadā Vimbldonā. WTA pasaules rangā Jeļena 2002. gadā spēja sasniegt augsto ceturto vietu, bet 2014. gadā pielika punktu savām gaitām sportā.
