"Nezināju, vai pēc tam vēl varēšu mest šķēpu..." Sirmais pastāsta, kā juties pirms pleca operācijas

Sirmais par Eiropas čempionu kļuva pērn jūlijā, kad izcīnīja zeltu ar jaunu personisko rekordu - 86,66 metri. Tomēr Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs viņš neiekļuva finālā un samierinājās ar 14.vietu, bet šogad vieglatlētu nozīmīgākais starts būs Londonā, kur augustā notiks pasaules čempionāts.

"Pēc olimpiskajām spēlēm ar ārstiem izdomājām uztaisīt pārbaudes sāpošajam plecam, kur tika atrastas dažas vainas. No ķirurģiskā viedokļa viss ir sataisīts un sašūts. Domāju, ka būs labi. ORTO klīnikas ārsti paveica ļoti lielu darbu. Sākumā šķita, ka vairs nevarēšu mest šķēpu, tomēr daktere mani pārliecināja, ka izdarīs visu maksimāli iespējamo, lai tas atkal notiktu. Tagad jau esmu atsācis mest. Katra sasniegtā distance un rezultāts ir kā jauns personīgais rekords. Šķēpa mešanu esmu sācis mācīties no nulles. Plecs uzvedas nedaudz citādāk nekā pirms tam. Pilnīgi viss ir jāsāk no nulles, bet es no tā nebaidos. Konkrētu ceļa posmu jau esmu nogājis, bet vēl nedaudz jāveic, tad varēšu sākt mest lielajā arēnā un pārstāvēt Latviju," žurnālistiem par pleca dzīšanu pastāstīja Sirmais.

Sākotnējās prognozes par pilnīgu atgriešanos iepriekšējā sportiskajā formā bija gads pēc operācijas veikšanas.

"Operāciju man veica pērnā gada septembrī. Esmu atsācis mest, klausu ārstu norādījumiem, strādāju ar Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeitu Arni Noveičuku. Paldies viņam, ka strādā ar mani katru dienu un staipa plecu, neļauj padoties. Ir bijušas dienas, kad šķiet, kam man to visu vajag. Tik ļoti grūti ir gājis. Arnis un Līna mani motivē. Tā kā mums abiem rit rehabilitācijas process - Līnai ceļgals, man plecs, cīnāmies abi kopā. Mums ir komanda, kas palīdz - ārsti, fizioterapeiti un ķirurgi," skaidroja Sirmais.

Viņš un Mūze, kura pērn Eiropas meistarsacīkstēs dienā, kad Sirmais kļuva par kontinenta čempionu, pārrāva krusteniskās saites, viens otru uzmundrinot.

"Man tā bija pirmā operācija mūžā, nezināju, ko gaidīt. Bija bailes un asaras. Nezināju, vai pēc tam vēl varēšu mest šķēpu. Bija vairāki atkāpšanās ceļi, ko darīšu, ja vairs nevarēšu sportot. Paldies Dievam, ka viss izvērties ļoti labi. Paldies manai komandai, bez kuras es vēl nevarētu rokās turēt šķēpu. Tomēr konkrētu laiku, kad varēšu mest iepriekšējā līmenī, nevaru nosaukt," stāstīja šķēpmetējs.

Šosezon nozīmīgākās sacensības ir pasaules čempionāts, kas augustā norisināsies Londonā olimpiskajā stadionā. Šķēpa mešanā vīriem normatīvs ir 83,00 metri, kas jāizpilda līdz 23.jūlijam.

"Pirmkārt, skatīšos kā būs ar veselību. Runājot ar [Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidenti] Inetu Radēviču, sapratu, ka, iespējams, kā pērnā gada Eiropas čempions varu dabūt "wild card" dalībai pasaules meistarsacīkstēs. Viņa par to ieminējās. Vēl pārbaudīšu to informāciju. Ir noteikts periods, līdz kuram normatīvs jāizpilda, tas nedaudz uztrauc. Ceru, ka pielaidīs, ja būšu maksimāli sagatavojies. Tajā pašā laikā negraušu veselību, jo galvenais mērķis ir nākamās olimpiskās spēles. Nezinu, vai 2020.gada olimpiskās spēles man būs pēdējās, bet, visdrīzāk, ka jā. Trīs lietas labas lietas. To, ko neizdarīju iepriekšējās divās Olimpiādēs, centīšos paveikt Tokijā. Protams, tas būs atkarīgs no tā, ko ļaus plecs un vai viss izdosies," atklāja Sirmais.

Šonedēļ Sirmajam un Mūzei Portugālē sāksies trīs nedēļu ilga treniņnometne.

"Portugālē turpināsim iesākto tam, ko darījām Latvijā un iepriekšējā nometnē. Uzdevums būs mest, mest un vēlreiz mest. Vienlaicīgi jāraugās, kā jūtas plecs. Viss pārējais ķermenis un fiziskā forma ir super. Vienīgas, kas nestrādā uz maksimumu, ir plecs, kam vēl nedaudz pietrūkst vajadzīgās sajūtas. Esmu ļoti pacietīgs un virzos pareizajā virzienā," teica Sirmais.

Latvijas šķēpmetējiem līdzās būs arī treneris Kimmo Kinnunens no Somijas, kurš ir 1991.gada pasaules čempions.

"Treneris brauks no Somijas, mēs no Latvijas un satiksimies Portugālē. Gatavosimies un trenēsimies tur. Žēl, ka Rīgā nav kur mest. "Daugavas" stadions ir ciet, līdz ar to mums jādodas uz blakus pilsētām - Ogri, Murjāņiem. Taču tas mūs neaptur, tas ir tikai neliels šķērslis, lai sasniegtu savu mērķi," secināja Sirmais.

Kā atzīst šķēpmetējs, Noveičuka un Kunnunena priekšstati par to, kā vajadzētu atlabt no traumas, nedaudz atšķiras.

"Ja Arnis saka, lai dod iekšā, iedrošina, ka nekas neplīsīs un nesabruks, treneris savukārt ir nedaudz piesardzīgs. Viņa plāns ir maksimāli labi sagatavot mūs uz olimpiskajām spēlēm. Tas ir mūsu mērķis. Viens iedrošina, otrs nedaudz piebremzē. Kombinācijā tas dod zelta vidusceļu. Savukārt pašam nedaudz visu laiku sevi jāvelk uz priekšu, bet tas jādara ar galvu," atzīmēja Sirmais.

Tikmēr Mūzei pirmās sacensības pēc traumas izdziedēšanas gaidāmas tradicionālajos "Rīgas kausos", kas 25.maijā norisināsies Ogrē.

"Sacensības būs mājās savu līdzjutēju priekšā. Viņai tie būs pirmie mači, vajadzēs līdzjutēju atbalstu un nedaudz uzmundrināt, lai viņa justos droša. Domāju, ka pēc tādas traumas jebkuram cilvēkam būtu grūti saņemties un atkal darīt to pašu. Ceru, ka viss izdosies un izskatās, ka būs labi. Viņa ir mainījusies un kļuvusi kaujinieciskāka - tieši tas, kas viņai sportā nedaudz pietrūka. Kas attiecas uz sportu, viņa kļuvusi nedaudz niknāka un ir izsalkusi pēc mešanas," stāstīja Sirmais.

Sirmais, kurš maijā atzīmēs 25 gadu jubileju, pērn tika atzīts par Latvijas gada labāko vieglatlētu. Viņš ir ne tikai Eiropas čempions pieaugušajiem, bet arī triumfēja kontinenta meistarsacīkstēs junioriem un U-23 vecuma grupā, paveicot to attiecīgi 2011. un 2013.gadā. Sirmais piedalījies divās olimpiskajās spēlēs, pērn izcīnot 14.vietu.

Tāpat arī 24 gadus vecā Mūze 2013.gadā triumfēja U-23 Eiropas čempionātā. 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs smilteniete izcīnīja 13.vietu, bet pērn gūtā trauma viņai liedza dalību Riodežaneiro Olimpiādē.