Vai viegli būt zvaigznei?
Ar dažiem pamatīgiem skandāliem nobeigumā ir aizritējusi, iespējams, aizraujošākā Latvijas basketbola sezona. Finālsērijas izšķirošā septītā spēle starp „Barons/LMT” un BK „Ventspils” arī bija liels pamats pārdomām.
BK „Ventspils” šajā spēlē rīdziniekus šokēja jau pirms spēles, laižot pamatsastāvā Mārtiņu Berķi, kurš līdz tam sērijas sešās spēlēs laukumā kopā bija pabijis astoņas minūtes un 12 sekundes. Turpinājums bija vēl pārsteidzošāks – tieši Berķis bija tas, kurš divas reizes ļoti rupji apturēja Armanda Šķēles apspēlēšanas mēģinājumus, bet pēc tam arī Pāvels Veselovs bez īpašām ceremonijām viņu apspēlējošajam „Barona” līderim izlika pretī celi. Visi, kas vēroja spēli, pamanīja – Šķēle klibodams atstāja laukumu, vēlāk gan atgriezās, taču viņa kustības savainojuma dēļ bija tik ierobežotas, ka tūlīt pat viņu arī nomainīja. Ventspilnieku taktikai 10 balles, jo mērķis panākts – čempiontituls ir izcīnīts.
Ir teiciens: „Karā un sportā visi ieroči ir atļauti,” bet, vai šoreiz tas ir piedodams, ja pēc dažiem mēnešiem ir Eiropas čempionāta finālturnīrs, kuram Latvijas valstsvienība īpaši gatavosies, jo tik labas izredzes tikt pie panākumiem, kopš neatkarības atjaunošanas vēl nav bijušas. Armands Šķēle ir „atslēgas” spēlētājs arī izlasē, jo viņa spēles stils rada daudzveidību mūsu „ārējā līnijā”. „Barona” līderis finālsērijas laikā ir traumējis abus cirkšņus (par vienu jāpasakās finālsērijas septītās spēles ventspilnieku taktikai), kas ilgāku laiku liegs trenēties, bet, kad atgriezīsies, pie mazākā neveiksmīga kustības var šo savainojumu atsvaidzināt. Rodas jautājums, vai Latvijas basketbolam tas izdevīgi?
Šķiet, ka ir, jo tiesnešu spēkos ir to visu nepieļaut. Nesportiskā piezīme nav paredzēta, lai to parādītu 15 sekundes līdz spēles beigām par mēģinājumu pretiniekam izsist bumbu. Es pieļauju, parādot spēles sākumā kādu nesportisko piezīm par tiešām rupjiem un apzinātiem pārkāpumiem, „netīrā spēle” būtu beigusies, bet tas lai paliek mača tiesnešu kompetencē.
Pret Armandu Šķēli šāda agresīva spēle nav neierasta, jo viņš ik pa laikam piedzīvo kritumu soda metienu precizitātē un ir emocionāls spēlētājs, kuram nepatīk agresīva aizsardzība. Ik pa laikam klubi tā spēlē pret viņu, piemēram, Rīgas ASK lietuviešu speciālista Ramūna Butauta vadībā pret Armandu īstenoja līdzīgu aizsardzības stilu, tikai tajā gadījumā bija segšana uz soda robežas, nevis apzināti, rupji pārkāpumi.
Pasaules sportā ir daudz līdzīgu gadījumu, bet parasti notiek cīņa par kaut ko vērienīgāku nekā nacionālā čempionāta zelts.
Krištiano Ronaldo
Iespējams, planētas pašreizējais labākais futbolists, kurš no pretinieku aizsargu rupjībām cieš gandrīz katrā spēlē. Šeit ir gadījums, kad vienkārši nav citas iespējas; ja nepārkāp noteikumus, tad tu esi apspēlēts, bet, ja tā notiek regulāri, esi arī zaudējis spēlē. Ronaldo ir arī to spēlētāju vidū, kuriem nepatīk agresīva spēle pret viņu, bet tieši tāpēc tik bieži pret viņu to lieto pretinieki.
Citi apgalvos, ka Krištiano Ronaldo ir "simulants", jo viņš daudz laika pavada uz zāliena, bet tas ir tikai tāpēc, ka pārkāpumu skaits pret viņu ir milzīgs un aizsargi vienmēr spēlē uz noteikumu pārkāpumu robežas, jo tāds ir trenera dotais pirmsspēles uzdevums.
Nīderlandietis Khalids Bulaharūzs satraumē portugāļu malējo pussargu – video:
Čehu hokejists Jaromirs Jāgrs savas karjeras laikā ir ļoti daudz cietis, jo arī viņam, īpaši jau karjeras beigu posmā, nepatīk spēka spēle. Šādu taktiku vienmēr ir īstenojuši kanādieši, amerikāņi, jo treneri apzinās, ka ar meistarību vien var nepietikt, spēles sākumā viņi liek nospēlēt agresīvi, izdarīt dažus asākus spēka paņēmienus, un hokejists turpinājumā vairs nevēlēsies ilgu laiku saglabāt ripu vai atrasties pie apmales, jo kurš gan ir mazohists?
Jāgrs savos karjeras „ziedu laikos” bija apveltīts ar izcilu nūjas tehniku, kas bieži vien „sasēja” aizsargus, tāpēc, lai hokejistu apturētu, aizsargiem nācās spēlēt ar spēku, bet reizēm arī rupji. Iespējams, tieši tāpēc Jaromirs Jāgrs ir beidzis spēlēt NHL un nonācis KHL, kur tomēr hokejs ir mazāk fizisks, bet vairāk tehnisks. Vēl arī Krievijā mīl zvaigznes, neļaujot pret viņiem izdarīt rupjības.
Jarko Rūtu satraumē Jaromiru Jāgru Olimpiskajās Spēlēs – video:
Šie trīs ir tikai daži no milzīgā skaita talantīgu sportistu, kuru karjeru negatīvi izmaina tas, ka pretinieka apzinātas rupjības liek traumas dēļ izlaist ilgāku vai mazāku laiku. Šie visi ir kontakta sporta veidi, kuros ir jābūt fiziskai un agresīvai cīņai, taču spēles karstumā bieži gadās arī pārkāpt robežu, kad tas jau kļūst par rupjību, bet, ja treneri apzināti liek nospēlēt rupji, tad tas vairs nav sports. Lai cīnītos pret to, visam ir jāsākas ar tiesnešiem laukumā un jābeidzas ar attiecīgo sporta veidu federāciju vadītājiem.
