Rīgas “Dinamo” hokejisti nedomā par Latvijas izlasi

Kā zināms, profesionālajā sportā apgrozās liela nauda, un izņēmums, protams, nav arī Rīgas “Dinamo”. KHL reglaments paredz, ka hokejisti, pabeidzot regulāro sezonu, saņem tikai 70 procentus no līgumos paredzētās summas. Nākamie desmit procenti pieplusojas par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, vēl desmit par iekļūšanu otrajā kārtā, vēl pieci procenti par iekļūšanu konferences finālā, bet līgas finālisti jau saņem pilnu līgumā minēto summu. Šeit netiek minētas papildu prēmijas no vadības, kuras gan “Dinamo” ne tuvu nav tik lielas kā Krievijā bāzētajās komandās, bet jādomā, ka, paveicot valdes uzdoto uzdevumu – iekļūt Rietumu konferences finālā (līgas pusfinālā), hokejisti saņemtu kādu piemaksu (tā vismaz būtu jābūt). Secinot tīri matemātiski, aizmirstot par sportiskajiem principiem, kas individuāli ar līgumiem nākamajai sezonai ietekmē hokejistus, “Dinamo” hokejisti, iekļūstot Gagarina kausa finālā, saņemtu pilnu algu un prēmiju no kluba par izvirzītā uzdevuma paveikšanu (ar uzviju) – tātad maksimumu. (Sapņot par Gagarina kausa izcīnīšanu arī var, bet nav nekādas garantijas, ka tas finansiāli hokejistus padarītu vēl turīgākus.)

Tātad šobrīd “Dinamo” hokejisti ir nopelnījuši 90 procentus savas sezonas algas. Piemēram, Latvijas kluba uzbrucējs X ir parakstījis līgumu par 100 000 eiro sezonā (pienācīga summa, kura komandas algu hierarhijā ne tuvu nav lielākā vai mazākā). Šobrīd spēlētājam gaisā karājas 10 tūkstoši eiro. Ja dinamieši pieveic Jaroslavļas “Lokomotiv”, vēl pieci tūkstoši eiro pieplusojas, bet iekļūšana Gagarina kausa finālā būtu vēl piecus tūkstošus vērta. Diemžēl par precīzām kluba iespējamajām prēmijām informācijas nav.

Pirms kāda laika medijos izskanēja runas, ka daži izlases un “Dinamo” hokejisti ir devuši mājienu Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam, ka vēlas arī konkrētas garantētas summas par piedalīšanos pasaules čempionātā, kas ir lielākas nekā iepriekšējos gados. Prēmijas pēc katra pasaules čempionāta ir bijušas, bet garanta hokejistiem par tām it kā neesot. Var jau saprast spēlētājus, ka viņi nevēlas teju divus mēnešus (no 20. marta, kad sākas gatavošanās čempionātam, līdz 15. maijam, kad ir pasaules čempionāta finālmačs) strādāt (trenēties un spēlēt hokeju) par nezināmu samaksu. Tiesa iespējams, ka izlasei veltāmais laiks būs krietni īsāks, līdz ar to arī ambīcijām vajadzētu kristies. Arī Lipmans diskusijās par šo tēmu (ja tāda vispār būs) noteikti pieminēs katru dienu, kuru KHL kluba hokejisti nebūs gatavojušies valstsvienības sastāvā.

Šveicē par septīto vietu prēmija bija aptuveni desmit tūkstoši eiro katram spēlētājam, bet pagājušajā čempionātā Vācijā par 11. vietu aptuveni septiņi tūkstoši eiro. Secinājums viens – Gagarina kausā nauda šobrīd ir nopelnāma krietni īsākā laikā un summa nav mazāka, tāpēc hokejisti centīsies, cik jaudas, par pasaules čempionātu vispār nedomājot.

Ja “Dinamo” hokejisti iekļūs Rietumu konferences finālā, viņiem sērija vēlākais varētu beigties 4. aprīlī, bet pasaules čempionāts sākas 29. aprīlī – nekādu problēmu. Ja dinamieši spēlēs Gagarina kausa finālā, sezona vēlākais var beigties 20. aprīlī – laika nav daudz, bet ar deviņām dienām (divas trīs dienas noteikti būs vajadzīgas, lai atpūstos un neko nedarītu) vajadzētu pietikt, lai “uzlādētu baterijas” jaunām cīņām. Protams, jācer, ka nebūs savainojumu. Fiziskajā un taktiskajā ziņā hokejisti varētu nebūt labākajā gatavībā, taču, ja reiz valstsvienības galvenais treneris Oļegs Znaroks bieži vien apgalvo, ka Rīgas “Dinamo” spēlē pēc viņa sistēmām, taktikas ziņā problēmu nebūs, bet fiziskā gatavība jau ir trenera un viņa palīgu prasme un kompetence, par kuru Oļegu Znaroku Krievijā slavē daudzi.

Praktiski katru gadu kāds hokejists traucas palīgā Latvijas izlasei no Ziemeļamerikas. Skrastiņš, Daugaviņš, Kulda vai vienalga kas. Viņus pa taisno no lidmašīnas met uz ledus, neprasot, vai neesi noguris, emocionāli iztukšots, vai spēsi pielāgoties lielajiem laukumiem. Problēmu nav bijis un nebūs arī šogad! Protams, “Dinamo” spēlē lielākā daļa Latvijas izlases potenciālo spēlētāju, taču ko gan Znaroks var jaunu iemācīt Aleksandram Ņiživijam, Rodrigo Laviņam vai Jānim Spruktam, kuri vēl nesen viņu paša komandu apspēlēja. “Dinamo” puiši ir profesionāļi, kuri godam nospēlēs sezonu līdz galam, arī uzvelkot Latvijas izlases kreklu, jo viņi taču nevēlēsies pievilt līdzjutējus, kuri redz un atceras visu. Pasaules čempionāts nebūs viegls, jo hokejs vispār tāds nav.