Pirmās olimpiskās spēles Dienvidamerikā sākas dopinga skandāla ēnā

Riodežaneiro ir pirmā pilsēta Dienvidamerikā, kura ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles. Tomēr tā saņemt iespēju organizēt četrgades lielāko sporta notikumu mēģināja arī iepriekš - pirmo reizi tas notika, gatavojoties 1936.gada olimpiskajām spēlēm, kas rezultātā notika Berlīnē. Vēlāk Riodežaneiro kā kandidātpilsēta startēja arī 2004. un 2012.gada spēlēm, tomēr tiesības organizēt olimpiskās spēles Brazīlijas metropole ieguva tikai 2009.gadā, izcīnot iespēju rīkot 31.Vasaras olimpiskās spēles 2016.gadā un apsteidzot trīs citas kandidātpilsētas - Čikāgu, Madridi un Tokiju.

Paredzēts, ka Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs kopumā piedalīsies aptuveni 12 500 sportisti no 205 valstīm. Tomēr, neskatoties uz to, ka olimpiskās spēles oficiāli tiks sāktas jau piektdien, neatbildēts jautājums joprojām saistīts ar tradicionāli vienas no lielākajām olimpiskajām delegācijām sastāvu un apjomu.

Krievija Vasaras olimpisko spēļu medaļu kopvērtējumā pēdējo piecu olimpiāžu laikā stabili turējusies pirmajā pieciniekā, uz katru no olimpiādēm pulcējot vairāk nekā 400 atlētus. Lielākais izcīnīto medaļu īpatsvars ik reizi gūts vieglatlētikā, tomēr šogad šīs medaļas Krievijas izlasei ies secen.

Pasaules Antidopinga aģentūras veiktā izmeklēšana par Krievijas valsts nodrošināto dopinga piesegšanas sistēmu rezultējās Krievijas vieglatlētu atstādināšanā no Riodežaneiro olimpiskajiem startiem. Turklāt kopējie Krievijas pārkāpumi dopinga jomā nepilnas divas nedēļas pirms spēļu sākuma radīja risku diskvalificēt visu šīs valsts olimpisko delegāciju. Tomēr Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) šādu lēmumu nepieņēma un galavārdu atstāja sporta veidu starptautisko federāciju ziņā. Lai gan daudzi Krievijas sportisti jau ieradušies Riodežaneiro, vēl īsti nav skaidrs, kuriem būs ļauts startēt Olimpiādē.

Dopinga skandāls un SOK izvēlētais risinājums radīja neapmierinātību sportistu un sporta funkcionāru vidū, SOK pārmetot nevēlēšanos izskaust Krievijā konstatēto sistēmu.

Lai gan spēļu organizatori bija solījuši olimpiskos objektus, tostarp arī olimpisko ciematu, pabeigt laikus, agrāk ieradušies sportisti no dažādām valstīm ziņoja par neizdarībām, kas piedzīvotas, apmetoties Riodežaneiro. Sarežģījumus rada arī klimatiskie apstākļi, kuru dēļ vien dažas dienas pirms spēļu sākuma, piemēram, sabruka olimpisko burāšanas sacensību piestātne.

Arī spēļu atklāšanas ceremonijas izmaksas esot teju divas reizes mazākas, nekā tās bijušas, piemēram, Londonas olimpiskajās spēlēs. Spēļu atklāšanas ceremonija, kā iepriekš atklāja tās organizatori, solās nebūt tik vērienīga un dārga, tomēr vienlaikus tā būšot ļoti mūsdienīga.

Gatavošanos Vasaras olimpiskajām spēlēm aizēnoja arī Brazīlijas politiskā krīze, kuras laikā radās jautājums par valsts prezidentes Dilmas Rusefas atcelšanu no amata. Par šo jautājumu Brazīlijā lems īsi pēc Riodežaneiro olimpisko spēļu noslēguma. Daudzi brazīlieši uzskata, ka tieši Rusefa ir atbildīga arī par valsts slikto ekonomisko situāciju.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitiskos situāciju, kā arī bēgļu krīzi, SOK ļāvusi sportistiem, kuru valstis skāruši nemieri, olimpiādē startēt Olimpiskajā bēgļu komandā, kurā kopumā iekļauti desmit atlēti. SOK norādījusi, ka šiem bēgļiem ir jākalpo par cerību simbolu bēgļiem visā pasaulē, kā arī globāli jāpievērš uzmanība bēgļu krīzes vērienam. Šī komanda startēs ar Olimpiskās kustības karogu.

Jautājumus par olimpiādes dalībnieku, kā arī viesu drošību radīja arī Brazīlijā uzliesmojušais Zikas vīruss. Šī vīrusa dēļ atsevišķi atlēti, īpaši golfā, izvairījušies no dalības Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Tomēr Brazīlijas veselības nozares oficiālie pārstāvji mierinājuši, ka risks olimpiādē inficēties ar Zikas vīrusu ir zems, jo pašlaik šajā valstī ir ziema.

Lai nodrošinātu Latvijas olimpiskās delegācijas profilaksi pret Zikas vīrusu, pret kuru vēl nepastāv atbilstoša vakcīna, Ministru kabinets iepriekš piešķīris vairākus tūkstošus eiro, lai nodrošinātu sportistu un citu delegācijas pārstāvju potēšanos pret A un B hepatītu.

Pasaules lielāko golfa zvaigžņu atteikšanās no olimpiskā starta īpaši negatīva ir tāpēc, ka golfs kopā ar regbiju-7 šogad atgriežas olimpiskajā programmā. Abi sporta veidi starp olimpiskajiem bija pagājušā gadsimta sākumā, bet iespēju atgriezties ieguva 2009.gadā. Kopumā Riodežaneiro atlēti sacentīsies 38 dažādos sporta veidos.

Neilgi pirms olimpisko spēļu sākuma Latvijai tika prognozētas trīs olimpiskās godalgas - ASV laikraksts ''USA Today'' lēš, ka uz goda pjedestāla kāps Eiropas čempions šķēpmešanā Zigismunds Sirmais, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kā arī pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Tāpat Latvija lielas cerības saista arī ar divkārtējo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu, šķēpmetēju Madaru Palameiku, cīkstoni Anastasiju Grigorjevu un svarcēlāju Artūru Plēsnieku. Tieši Štrombergs būs Latvijas delegācijas karognesējs sacensību atklāšanas ceremonijā.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija medaļas guvusi katrās Vasaras olimpiskajās spēlēs, turklāt tikai 1996.gadā Atlantā nācās samierināties ar vienu godalgu.

Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.