Daugaviņš: par cīņassparu mums būtu jābūt medaļām; kopējais vērtējums - „pieci”
Latvijas hokeja izlases spēlētājs Kaspars Daugaviņš, kurš pēdējās divas spēles pasaules čempionātā aizvadīja ar lauztu kājas pirkstu, valstsvienības sniegumu pēc desmit baļļu sistēmas novērtēja kā viduvēju - ar piecām ballēm desmit baļļu sistēmā.
"Par cīņassparu mums būtu jābūt medaļām. Mēs cīnījāmies, šajā ziņā domāju, ka bijām topā. Ja runājam par parādīto spēli, tad esam otrā galā. Kopā saliekot, mēs esam pie astotnieka, cīnāmies par to. Liekot atzīmi, es teiktu pieci, tieši pa vidu. Trīs spēles bez vārtiem, pēc idejas būtu jāliek divnieks, bet par cīņassparu būtu jāliek kas vairāk," uzskata Daugaviņš.
Pēdējās trīs spēles gan nav bijušas patīkamas, sacīja uzbrucējs. "Grūti, ļoti grūti. Apbēdināti visi esam, nevienam nav patīkami tagad iet ģērbtuvē, un jo sevišķi uz mājām braukt. Ne tikai fanu priekšā, bet arī savu vecāku priekšā, kas bija atbraukuši mūs skatīties. Nebija patīkami zaudēt. Man pēc spēlēm bija kauns iet rādīties viņu [vecāku] acīs. Bet tas ir jāpārdzīvo, no tā ir jāmācās," Daugaviņš atzina, ka fanu cerības ir pieviltas.
Tomēr Latvijas izlases nākotni vienīgais šīs komandas hokejists, kurš sezonu aizvadīja Nacionālajā hokeja līgā (NHL), uzskata par daudzsološu. "Patīkami ir tas, ka nāk jauni "džeki" komandā. Ar lielu cīņas sparu, jo viņi ir bijuši uzvarētāji U-18 un U-20 vecumā. Kad saliksim kopā spēli ar uzvarētāju raksturu, kas jau ir šajā komandā, būs citādāk. Tikai jāsaliek spēle pa plauktiņiem," prātoja Daugaviņš.
Uzbrucējs cer, ka izlases galvenā trenera amatā paliks Teds Nolans. "Cerams, ka treneri atstās. Viņam pirmais gads, bet viņš ļoti labi, pozitīvi noskaņoja komandu. Tas būtu labi ja Nolans paliktu un ja viņam dotu laiku, jo viņš tagad zin, kā mūsu kļūdas lobot. Viņš zinātu, kā mainīt mūsu spēles stilu. Kā psihologs, paši redzējāt, ir ļoti labs - mēs cīnījāmies, kritām zem ripām, sitāmies aizsardzībā. Tikai pretinieku vārtu priekšā pietrūka spēle, aizsardzībā visi atdevās, lai gan daudziem bija traumas," sprieda Daugaviņš.
Uzbrucējam šajā čempionātā gribējies izdarīt vairāk nekā spējis, tāpēc dažreiz sanākuši pārkāpumi. "Gribējās vairāk izdarīt, atņemt ripu, beidzot kaut ko iemest. Kā vienmēr, pēc kara jau visi gudri. Pats neuzskatu, ka spēlēju labāko spēli šeit, bet atdevos kā visi citi, katrā momentā cīnījos, bet ar hokeju nebija tā - kā vajadzēja. Nav ko meklēt vainīgos, jādomā kā uzlabot savu spēli. Potenciāls mums ir, to visi redzēja, tagad tikai jāstrādā," sprieda Daugaviņš.
"Vai desmitā vieta ir mūsējā? Ja godīgi, tad pēc pēdējām trīs spēlēm, vajadzēja būt zemāk, bet tāds ir šī turnīra formāts. Katra spēle bija svarīga, taču vienalga, kas notika, mēs esam 10. vietā. Labāk nekā pērn, lai gan nezinu vai šogad bija labāk vai sliktāk. Nākamgad cerams, ka būsim ceturtdaļfinālā, ja palīdzēs visi, kas šoreiz nevarēja. Mums resursi Latvijā ir mazi, kad kāds nav tad ir grūti. Cīņaspars ir visiem, bet spēle nevedās. Sāpīgi, bet ir ko mācīties," uzskata hokejists.
"Kā spēlēt ar lauztu kāju? Pirms spēles, kaut ko, nezinu ko, kaut kādu brīnumu iešpricē starp pirkstiem. Tad viss atmirst, neko nejūti, var kārtīgi uzspiest uz kājas, ievilkt slidā. Pēc otrā perioda viss [pretsāpju līdzekļi] izgāja, vajadzēja vēl vienu šprici, bet nebija laika. Trešajā jau spēlēju ar lielām sāpēm. Tagad jau būs sapampis, būs jāliek ledus klāt. Kājas pirkstiem ģipsi grūti uzlikt, jātin pirksti kopā ar lentām, bet pēc tam jāvelk pareizi apavi. Nav tik traki, pirms tam man ir bijuši trakāki lūzumi," Daugaviņam spēlēšanu izlasē nevar ietekmēt pat lūzumi.
Jau ziņots, ka Latvijas izlase pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā.
