Artūrs Irbe: pasē ar pildspalvu ierakstīšu - LATVIETIS. Ko man par to izdarīs?
Viens no izcilākajiem latviešu hokejistiem Artūrs Irbe pēc ilgstošiem Amerikā pavadītajiem gadiem jau vairākus gadus dzīvo Latvijā un teic, ka darīs visu, lai viņam no tēvzemes vairs nebūtu jābrauc prom.
Irbe, kas daudzus gadus bijis Latvijas hokeja valstsvienības vārtsargs, bet lielāko daļu no savas spēlētāja karjeras pavadījis Nacionālajā hokeja līgā, tagad atgriezies Latvijā. Kā viņam pašam šķiet – uz visiem laikiem.
Irbe dara visu, lai nevajadzētu atstāt Latviju
„Es vairs nevaru un negribu dzīvot prom no Latvijas, es mēģinu visu izdarīt tā, lai man nevajadzētu atstāt Latviju. Darba piedāvājumi, protams, ir, darbu Amerikā es vienmēr atradīšu,” Irbe saka intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei”.
Par to, kas viņu šeit notur, viņš saka: „Mājas. Un mājas man ir tur, kur ir sirds. Mājas man ir sajūtas, atmiņas, saknes, cilvēki – tie, kuri man ir vissvarīgākie un kuriem es esmu vissvarīgākais. Cilvēki, ar kuriem mani saista beznosacījumu mīlestība, draudzība un atbalsts. Latvija ir manas mājas. Tā ir jūra ar akmeņiem Ķurmjragā, tas ir vējš un gurkstošas smiltis, kādu nav nekur citur pasaulē.”
Jautāts, ko viņš domē par tiem cilvēkiem, kuri teic: es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti, hokejists teic: „Tā runādami, cilvēki noņem no sevis atbildību par valsti. Šī zeme – jā, bet valsts... Tā uz mani neattiecas, viņi saka. Es nepiedalos, un man ir vienalga, kas ar šo valsti notiek – to viņi grib pateikt. Tā ir bezatbildīga muldēšana, un cilvēki acīmredzot nav sapratuši, ka zemes bez valsts nebūs. Šī zeme te vienmēr bijusi, bet kā mēs esam jutušies, kad svešu varu zābaki mīdījuši mūsu zemīti? Un mēs paši savu zemi esam mīdījuši, un darām to arī tagad. Nemaz nav tā, ka mēs katrā solī domātu, ko mēs te sakopsim un satīrīsim. Neko nevar izdarīt uzreiz, bet katram jāsāk pašam no sevis.”
„Nebūs nekādu problēmu, ja krievi pasēs ierakstīs, ka viņi ir krievi”
Irbe sevi pieskaita gan šai zemei, gan latviešu tautai. Viņš „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” pauž, ka nepiekrīt ierosmei atteikties no tautības ieraksta pasē: „Es gan gribu rakstīt savā pasē tautību. Ja man to liegs, es pats savā pasē ar pildspalvu ierakstīšu – LATVIETIS. Ko man par to izdarīs? Neko! Nomainīs man pasi? Es atkal ierakstīšu tautību. Un man nebūs nekādu problēmu, ja krievi arī savās pasēs ierakstīs, ka viņi ir krievi. Un man būs prieks, ka viņi būs mūsu valsts patrioti. Tiem, kuri tiešām ir patrioti, mums jāpasaka paldies, jo mēs vienmēr esam bijuši blakus šajās pasaules krustcelēs, mēs vienmēr te būsim.”
Visstulbākais – mūsu izklāšanās Eiropas Savienības priekšā
Par kaislībām, kas virmo ar atteikšanos no lata un pievienošanos eirozonai Irbe saka: „Kādam taču vajadzētu uzņemties rūpes, lai izskaidrotu cilvēkiem, kādas ir priekšrocības un mīnusi, ieviešot eiro. Var jau tukši runāt, ka eiro ir noderīgs vai – tieši otrādi – nederīgs, bet ļaujiet cilvēkiem saprast, kas īsti notiek?! Tagad pa kluso kāda interesēs kaut kas tiks veikts. Bet visstulbākais ir tas, ka mēs izklājamies Eiropas Savienības priekšā, neko nepaņemot pretim. Politikā vajadzētu vienoties – ņemt un dot kaut ko pretim. Patlaban mēs tikai atdodam. Kāpēc grieķiem atlaiž miljardus parādu? Vai tad mums ir augstāks dzīves līmenis nekā grieķiem? Kāpēc mums nevar proporcionāli kaut ko atlaist? Tāpēc, ka nav, kas mūs pārstāvētu. Nav, kas stāv nevis tikai par sevi, bet par mums visiem. Mūsu priekšstāvji, protams, ir spējīgi cilvēki, bet mēģināt tikai ar matemātikas palīdzību visu atrisināt... Vēl taču ir cilvēki, kas nav matemātikas formulas, dzīvi cilvēki ar savām emocijām un domām! Ja ar matemātiku mēģinās risināt cilvēku problēmas, paliks salauzti likteņi. Tāpēc jau tik daudzi aizbrauc, jo jūt, ka viņu redz tikai kā ciparus, ar viņiem nerēķinās kā ar cilvēkiem.”
