Garlaikošanās padara cilvēkus radošākus, atklāj pētījums

Zinātnieki noskaidrojuši, ka garlaikošanās nevis notrulina prātu, bet gan liek tam darboties radošāk.

Centrālās Lankašīras universitātes doktore Sendija Manna lūdza studentiem izdomāt radošus veidus, kā izmantot divas polistirola glāzes. Pirms eksperimenta vienai grupai bija dots uzdevums norakstīt telefona numurus no saviem mobilajiem tālruņiem. Otrai grupai nekāda uzdevuma nebija.

Pirmā grupa nāca klajā ar vairākiem radošiem risinājumiem nekā otrā. "Garlaicība ir fascinējoša emocija. Tā parasti tiek uzlūkota negatīvi, lai gan patiesībā tai piemīt liels motivējošs spēks," norādīja Manna. "Dažreiz ir labi garlaikoties! Braucot uz un no darba man galvā iešaujas ļoti daudz ideju. Citādi tas būtu zemē nosviests laiks, taču, pateicoties garlaicībai, es varu izdomāt dažādus projektus."

Arī Sauthemptonas universitātes psihologs Vidžnands van Tilburgs uzskata, ka garlaikošanās cilvēkam nāk par labu. "Garlaicība var šķist nepatīkama. Tai raksturīgs gan nemiers, gan arī jaunu izaicinājumu neesamība," viņš skaidro. "Pētījumā atklājās, ka garlaikošanās pilda nozīmīgu funkciju - liek cilvēkiem gribēt iesaistīties aktivitātēs, ko paši uzskata par nozīmīgākām, nekā viņi tobrīd dara."

"Nepatīkamā garlaikošanās atgādina cilvēkiem, ka ir daudz svarīgākas lietas," viņš piebilda.

Mannas un van Tilburga pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā "The Psychologist".

LETA / Foto: Vida Press