Izjust zirgu, saprast viņa valodu. Ciemos pie Sandras Zaicevas viņas Zirgzandalēs. REPORTĀŽA

Ilgu laiku Sandra paralēli darīja divus lielus darbus – kā galvenā redaktore veidoja žurnālu Deko un darbojās ar zirgiem, līdz vienā brīdī nosvērās par labu zirgiem. Tagad viņas vadītā zirgu noma atpūtnieku vidū ir populārākā Latvijā. “Mūsējais nav sporta stallis, kaut gan te ir arī sporta zirgi,” stāsta saimniece.” Visi divdesmit zirgi ir nodarbināti ar cilvēku “pārcelšanu citā realitātē”. Ko tas nozīmē? Es piedāvāju cilvēkiem to, kas patīk pašai, – stāvēt blakus zirgam, glaudīt un skatīties uz viņu. Tas ir šķietami vienkārši un savā ziņā meditatīvi – komunicēt ar zirgu, iet ar viņu mežā, skriet. Man svarīgi izjust zirgu, saprast viņa valodu – to nekur nemāca –, jo viņš jau runā tāpat kā cilvēks, tikai dara to ar ķermeni. Ik dienas redzu, cik šāda darbošanās cilvēkam ir jauna un nesaprotama, jo daudziem bieži vien ir bail pat pieskarties zirgam, kur nu vēl glaudīt, – to visu mācāmies darīt.”

Svētkiem un ikdienai

Taču Zirgzandalēs ne tikai komunicē ar zirgiem, bet arī svin svētkus. Arī tā ir pārcelšanās citā realitātē. Svētku svinēšanai uzbūvēta un iekārtota gan plaša nojume pie dīķiem, kurus pārdala romantiska sala ar tiltiņu un soliem, gan atpūtas māja ar īpaši izveidotu pirti, gan zirgu manēža. Visu būvju arhitektonisko tēlu autore ir pati saimniece, bet tehniskos projektus realizējis arhitekts Guntis Grabovskis. Ēkas Zirgzandalēs ir multifunkcionālas – tajās var gan strādāt, gan relaksēties un meditēt, gan svinēt.

Plašajā un atraktīvajā nojumē, kuru Sandra iekārtojusi un dekorējusi pati, notiek gan dzimšanas dienu ballītes, gan arī kāzas. Nojume iekārtota vintāžas stilā, bet noskaņa tiek mainīta ar dekorācijām. Uz romantiskās saliņas dīķī notikušas arī laulību ceremonijas, bet ziemā, kad dīķis aizsalst, tiek rīkota slidošana mēness un lukturu gaismā. Otrpus dīķim, meža malā, uzbūvēta atpūtas māja un zirgu manēža, kur var ne vien jāt, kad laikapstākļi to neļauj darīt ārā, bet arī ballēties. Manēža, šķiet, stāv te jau vairākus gadsimtus, jo būvēta no nobrucinātas ēkas vecajiem ķieģeļiem, turklāt katrs logs ir citāds, kas piešķir ēkai neatkārtojamu vizuālo tēlu. Manēžā ir smilšu segums, un tas noder interesantiem pasākumiem.

Mārupes ainavā iedzīvināti arī dažādi mākslas darbi. Netālu no nojumes atrodas mākslinieces Gunas Pogas veidotā zirga instalācija no koka dēlīšiem. Vispār Sandrai ir ideja ar laiku izveidot savā ainavā latviešu mākslinieku darbu ekspozīciju. Sākums tai bija uz staļļa sienām uzgleznotie zirgi, ko veidoja māksliniece Vineta Saijere no Anglijas Karalisko mākslinieku biedrības, kura apvieno māksliniekus, kas ataino savos darbos tikai zirgus.

Paveicies, ka blakus ir mežs, – diemžēl tas nav viņas īpašums, tāpēc visu laiku priecāties nevar, jo vienā jaukā dienā kokus var izcirst. Precedents jau ir – tur, kur tagad pie horizonta ir pļavas, savulaik bija mežs, kura vairs nav. Nākotnē redzamā attālumā būs arī jaunā dzelzceļa līnija.

Atpūtas māja ar zirgiem iekšā un ārā

Atpūtas māja ir šķūņa arhitektūras paraugs – ar nezeimerētiem dēļiem trinītī apšūta koka stāvbūve. Dēļi nav apdarināti un ar laiku, tāpat kā nojume, iegūs dabisku pelēku toni. Mājas izmērs ir kompakts un varētu kalpot arī par prototipu nelielai dzīvojamai mājai. Šeit ir plaša istaba ar virtuves zonu gan svinībām, gan relaksētai atpūtai, jo telpai ir lieli logi uz dīķi un pļavām, kurās ganās zirgi. Blakus telpā izveidota fantastiska pirts ar stiklotām durvīm, lai pa taisno no lāvas var doties ūdenī. Pie mājas ieejas ieklāta terase, kur pagulēt šūpuļtīklā vai pasēdēt pie galdiņa dīķmalā.

Mājas interjers ir veidots skandināvu vintāžas stilistikā jeb, kā smejas saimniece, ar pašas izdomātām dekorācijām. Fona apdare ieturēta mierīgos toņos, bet aktīvākā telpas daļa ir lamināta grīda, ko Sandra pēc ilgiem meklējumiem specializētajos salonos atrada veikalā Depo.

Dažas mēbeles un daudzi aksesuāri nākuši no otro roku veikaliem, kur atrodami pat pazīstamu dizaineru darbi. Saimniece smejas, ka atklājusi dārglietu raktuvi, ko sauc par veikalu tīklu Skandināvs, – tie atrodas vairākās mazpilsētās. Uz tiem viņa braucot kā svētceļojumā un piepērkot pilnu mašīnu. No turienes mājā un nojumē uzradušies gan pečvorka pledi un gultas pārklājumi, gan itin visi tamborējumi. Interesanta iepirkšanās vieta, kur iespējams atrast kaut ko neparastu, ir retro lietu tirdziņi, kas divreiz gadā notiek Ikšķilē. No turienes ieradušies gan oriģinālā, zaļā kumodīte, gan lielais koka zirgs. Mājā ir arī daudz citu zirgu dažādos izpildījumos, un, galvenais, tie ir arī pļavā aiz loga. “Jo vairāk cilvēku, jo ziņkārīgāki ir zirgi, nāk pie mājas, snaikstās un mēģina ielūkoties logos,” stāsta Sandra. ”Galvenais, lai logus neapgrauž, jo zirgi grauž visu, kas šķiet piemērots.”

Romantikas uzburšana

Kādreiz, kad pašai mājās nebija kamīna, Sandra sapņoja, ka varētu gulēt uz pūkainas ādas pie kamīna un raudzīties ugunī. Nu viņa to piedāvā arī citiem. Kamīna uguni var baudīt arī no dīvāngultas, jo tas novietots tieši iepretim mīkstajai zonai.

Ja cukurota romantika ikdienā savā mājā nav pieņemama, tad šeit romantiskai noskaņai virs guļvietas iekārts baldahīns, un te to var izbaudīt. Arī šūpuļkrēsls uz laipas kalpo romantikas vairošanai. Tas ir pirmais Sandras pirkums internetā, un vairāk viņa to nedarīšot, jo uzskata, ka katra lieta tomēr pirms iegādes ir jāizmēģina. Mājā ir vēl arī citas lietas, ko saimniece piedāvā izmēģināt.

Bēniņos Sandra plāno izveidot īstu romantisku sienaugšu, vienīgi baidās no svecīšu dedzinātājiem, jo tad vienā mirklī no mājas nekas nepaliktu. Bet svaigi sapļauts siens būtu tiešām romantiski.

“Šī vieta ir paredzēta, lai cilvēki spētu atslābināties, baudīt un svinēt dzīvi. Mums jāmācās baudīt,” ir pārliecināta Zirgzandaļu saimniece. “Un tāpēc ir tāda vieta tepat pie Rīgas, kur var atbraukt izjust dabu kopā ar zirgiem vai svinēt svētkus. Jo šeit patiešām ir sajūta kā tāltālos laukos.”

Sandras ieteikumi citiem saimniekotājiem

* Grīdas raksta pārbaudīšana. Sākumā vēlējos koka grīdu, bet sapratu, ka to būs grūti kopt. Nolēmu likt viendabīgu laminātu, veikalā izvēlējos šo, jo atsevišķos dēļos tas neizskatījās pārāk raibs. Paņēmu piemērīt divus pelēkus dēļus, lai redzētu, kā izskatās, bet, ejot pirkt, nevarēju saprast, kāpēc no mana izvēlētā lamināta palicis tikai zilais, jo izvēlējos taču pelēku. Pēc pārdevēja skaidrojuma sapratu, ka jāizklāj daudz lielāks laukums, lai saprastu, kāda izskatīsies grīda. Izrādījās, ka laminātam ir gan zili, gan pelēki dēļi, kas ieklājot, izrādījās raibi! Bet netīrumus uz tā tiešām neredz.

* Lielā sirsniņmāja. Netālu no paviljona mežmalā uzbūvēju lielu sirsniņmāju, kuras neparastums slēpjas apstāklī, ka tā aprīkota ar noskalojamām labierīcībām. Par to visi jūtas pārsteigti, bet tas tiešām ir ļoti ērti.

* Šūpuļtīkla sadārdzināšana. Savulaik lūkojos uz dārgajiem šūpuļtīkliem ar mežģīņu apdari, bet nevarēju atļauties tos nopirkt. Tagad, pateicoties “otro roku” veikaliem, kur pieejami visdažādākie tamborējumi, piešuvu ekonomiskās klases šūpuļtīklam mežģīni un ieguvu savu sapņu tīklu.

* Mežģīnes it visur. Man tik ļoti patīk mežģīnes, ka rotāju ar tām ne vien spilvenus un segas, bet arī plauktus, logus un pat paviljona koka sienu.

* Plaukts no salasītām detaļām. Oriģinālus plauktus var izveidot no salasītām detaļām, piemēram, a la antīka dekora konsolēm pievienojot plauktu no Ikea.

Anita Pīra, žurnāls “100 Labi Padomi” / Foto: Gvido Kajons