Kas ir mitrumu aizturoši audumi, un kā tos kopt
Mūsdienās hidroizolējoši (mitrumu aizturoši) audumi no skata drīzāk līdzinās blīvi noaustai kokvilnai, nevis plēvei, kā pierasts domāt. No tiem šuj sporta apģērbus, darba apģērbus un ikdienā valkājamas drēbes. Materiāli ir elpojoši un nesviedrē, tomēr lieliski pilda savu funkciju – aizsargā no nokrišņiem.
Šādu efektu iespējams iegūt, audumus pārklājot ar polimērmateriālu (vecāka tehnoloģija) vai ar plazmas vai hibrīdo apstrādi un nanopārklājumu (jaunākas tehnoloģijas). Audumi ir gan mitrumizturīgi, gan arī atgrūž putekļus un netīrumus. Tie piemēroti arī apavu ražošanai.
Daži jauni materiāli
● Fluorķīmiskie izstrādājumi ir piemēroti ugunsdzēšanas, elektrolīzes un elektronikas nozarēs. Šajā gadījumā fluora un ķīmiskā pārklājuma sintēzes rezultātā rodas ūdens izturīgs materiāls, kas atgrūž eļļas un augsni.
● Ražošanā izmanto vēl vairākus sarežģītus ķīmiskos savienojumus: langmuir tehnoloģiju, kur lieto daļēji jonizētu gāzu maisījumu, termiskās un netermālās plazmas īpašības; sol-gel tekstila apstrādes paņēmienu (nanotehnoloģija).
Nošpikots no dabas
Lotosa lapa, piemēram, atgrūž ūdeni – tas uz auga lapām saglabājas lodītēs, nevis izplūst. Šo principu tekstilrūpniecība ir pārņēmusi un turpina pilnveidot. Notiek nozīmīgi akadēmiskie un rūpnieciskie pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši daba šo fenomenu panāk. Pēta dažādus virsmas un ūdens saskares leņķus (leņķa histerēzi, bīdes leņķi, noliekšanas leņķi, pilienu atlēciena leņķi)… Pētījumos panāk, ka starp audumu un nokrišņiem tiek samazināta saskares virsma (speciāli pazeminot tekstila virsmas enerģiju).
Vai ko tādu vispār drīkst vilkt mugurā?
Jā, jo arī materiālu prasības un drošību pēta ļoti rūpīgi. Noskaidro statiskās īpašības, izturīgumu, elastīgumu, veiktspēju… Vērtē arī dizaina prasības, komforta vajadzības, un šajos procesos iesaistās, piemēram, Greenpeace organizācija, notiek jaunu tiesību aktu izstrāde. Nozari kontrolē, atklājumus testē un sertificē, novērtējot materiālu draudzīgumu videi. No šiem materiāliem ražo otrreizējās pārstrādes poliestera segas audumus, ūdensnecaurlaidīgas, bet elpojošas membrānas bez veselībai kaitīgām vielām. Materiāli lielākoties ir otrreiz pārstrādājami, nevis utilizējami izgāztuvēs.
Īpaši plaši tie ienāk medicīnā – jaunos materiālus izmanto brūču pārsiešanai, implantos un citur.
Šo tekstilrūpniecības jomu plaši pēta arī armijas vajadzībām: vērtē iespējas pārveidot šķiedras virsmu, izmantojot pārklājumus ar nanodaļiņām un iegūstot jaunu auduma aušanas struktūru, kas apmierina ražotāja un pasūtītāja prasības par auduma šķidruma un mitruma (arī gāzu un citu vielu) aizturošajām īpašībām.
Kā kopt materiālu, kas atgrūž mitrumu?
Uz auduma etiķetes neatradīsi šos aprakstus un arī sastāvā pamatā būs tikai daži vārdi. Bet ņem vērā, ka membrānas, ko bieži vien izmanto audumu pārklāšanai, var sabojāt! Burtiski – izmazgāt! Ja ūdensnecaurlaidīgu sporta jaku izmazgāsi agresīvā režīmā verdošā ūdenī, tā kļūs par parastu jaku, kas lietū diemžēl samirkst. Tāpēc mazgā šo materiālu ļoti saudzīgi (ar rokām vai delikātajā režīmā vēsā ūdenī un ar saudzējošu līdzekli, piemēram, vilnai paredzēto) vai nes uz ķīmisko tīrītavu.
Informācija no www.sciencedirect.com.