Pašai savs tautastērps: kāda senāk bija sieviešu apakšveļas mode
Tautastērpa krekls senos laikos bija tas apģērba gabals, ko vilka uz kailas miesas. Ziemā vairāk siltumam nekā higiēnas prasībām valkāti dubulti brunči, bet vasarā tādus nevilka.
Apakšveļas mode latviešu sieviešu sabiedrībā ienāk līdz ar rūpniecības attīstību 19. gadsimtā. Muzeju fondos saglabāti veļas komplekti no apakškrekla, apakšbrunčiem, taļļas jeb krūštura (par izskatu ziņas neatradām) un veļas biksēm.
Apakškreklus garumā pāri ceļiem ar platām piedurknēm vai lencēm, šuva no pašausta lina, arī zīda, batista un citas pirktas drānas.
Veļu rotāja ar izšuvumiem caurās vīles vai broderī tehnikā vai uztamborēja glītas mežģīnes. Kaut arī valdīja pieticība, divu vienādu veļas kreklu, kā šķiet, nebija.
Grāmatā Apģērba attīstība Zemgalē 19. gadsimtā var lasīt šādu aprakstu par vilnas auduma apakškrekliem: “Sieviešu krekls bij izgrieztu kaklu bez šķēluma, kreklus sasēja ar bantītēm (lentītēm) – žīdi nēsāja sīkajā precē ficelbantes, tās pirka un piešuva vajadzīgā garumā, aizsēja krūtis, rokas un arī apakšbiksēm kājgalus, rumpī bija kņopes, arī kreklā šuva kņopes, tās pagatavoja no linu diega.”
Apakšbrunčiem apakšdaļā piešuva slīpā diegā piegrieztu volānu. Ja auduma pietrūka, sastiķēja no vairākiem gabaliem, kas šauro iespēju dēļ ne visi varēja būt piegriezti slīpā diegā. Tādu apakšbrunci sauca arī par stribi. Šuva arī citādākus brunčus ar vai bez apakšmalu rotājumiem.
Apakšbikses šuva ar pagarinātām bikšu starām un greznoja ar izšuvumiem Rišeljē tehnikā vai greznoja ar pirktām mežģīnēm un dekoratīvajām lentēm.
Ko vilksim mūsdienās?
▪ Pie tautastērpa velc baltu veļas krūšturi. Nevelc košu, krāsainu, mežģīņotu veļu, kas var vīdēt cauri.
▪ Ja tavā īpašumā ir garais sieviešu krekls, visticamāk, apakšsvārkus nevajag. Ja vilksi īso kreklu un brunču vilnas drāna kož, uzšuj sev viduklī pievilktu apakšbrunci no kokvilnas vai lina drānas un apakšmalu rotā ar mežģīnēm.
▪ Vēsā laikā velkot apakšā ko siltāku, raugi, lai pie piedurkņu galiem un apkaklītes apakšējais apģērbs nerēgojas ārā.
Raksts tapis sadarbībā ar Tautastērpu centru Senā Klēts, senās veļas foto no Dr. hist. Aijas Jansones monogrāfijas Apģērba attīstība Zemgalē 19. gadsimtā.
Informācija: Aija Jansone, Dagnija Kupče. Piebalga bija un būs. Piebaldzēnu ģērbšanās kultūra 19. gadsimtā.
