2011. gada 16. aprīlī, 11:34

Pirmoreiz Latvijā atzītu modes fotogrāfu darbu izstāde

Jauns.lv

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 15. maijam skatāma pasaulē pazīstamu un atzītu modes fotogrāfu izstāde Elki un cilvēki. Modes fotogrāfijas metamorfozes.

Žans Pols Guds, dz. 1940. Francija. Arabeska. No sērijas Morfoloģiskās korekcijas. II. 1978./1998. Fotokolāža uz metāla pamatnes. FNAC

Vai zinājāt, ka franču valodā termins modéle nozīmē gan augstās modes (haute couture) meistardarbu, gan personu, kas demonstrē, mums jautā izstādes kuratore Aņēze de Guvjon Sensīra, atzīmējot, ka mūsdienās vairāk uzmanības tiek veltīts nevis tērpam kā unikālai fiziskai vienībai - dizainera fantāzijas un amatnieku meistarības kopdarbam, bet modes mākslinieku un fotogrāfu radītajam iedomu tēlam, kas personificē sabiedrības slēptās alkas pēc kaut kā īpaša un neparasta. Cilvēkiem tiek pārdots sapnis, vīzija, nevis reāls apģērbs. Tāpēc izstāde Elki un cilvēki rāda modes fotogrāfiju kā spilgtu laikmeta liecību, cilvēcīgo kaislību un vērtību atspulgu un radošo meklējumu laboratoriju, ļaujot izsekot Rietumu kultūras estētisko kritēriju un cilvēcīgo ideālu metamorfozēm pēdējā pusgadsimta garumā.

Aņēze de Guvjon Sensīra izstādei atlasījusi izcilākos fotogrāfijas mākslas paraugus no visas pasaules. Turklāt izstādē iesaistītie 15 mākslinieki nav modes fotogrāfi vien - harizmātiskās personības ir laikmetīgās mākslas autori, kas strādā arī ar citiem medijiem.

Kas īsti izstādē skatāms? 20. gs. 50. gadu Francijas modes namu elegance, ko Pjērs Bulā (1924.-1988.) fiksējis vieglas koķetērijas apdvestā stāstā Parīzes ielās. Bet ASV fotogrāfs Viljams Kleins (1928.) licis modelēm saplūst ar lielpilsētu realitāti Parīzē, Romā un Ņujorkā. 80. gadu estētiku spilgti atklāj franču fotogrāfa Dominika Isermana (1947.) modes namam Sonia Rykel veidotā melnbaltā kolekcija, kur sievietes ideālajā tēlā iemiesots ritms, kustība un enerģija. Sievietes kā elka suģestējošo spēku, neatkarību un pašpietiekamību vēl vairāk paspilgtina vācu fotogrāfa Pētera Lindberga (1944.) fotostāsts ar modelēm rūpnīcu korpusu skarbajā vidē. Izcilās fotogrāfes Fransuāzas Hugjēras (1942.) darbos noteicošā ir noskaņa, ko rada krāsu un gaismēnu spēles. Līdzīgi sirreāli romantiskā pasaulē ieved Sāra Mūna (1939.), kuras miglainie tēli it kā tikai uz mirkli iznirst skatam, lai tūlīt atkal izgaistu.

Pēdējās desmitgadēs ierastos modeļus aizvieto citādie - spilgti un netradicionāli personāži, kas izceļas pūlī, un nav būtiski - skaisti tie vai neglīti. Tā Valērija Belina (1964.) veidojusi kultūristu portretus, bet spāņu fotogrāfs Pjērs Gonords (1963.) radījis jaunu japāņu portretu sēriju, piefiksējot austrumu kultūras fenomenu 21. gadsimtā. Ir arī mākslinieki, kas neparastiem tērpiem un detaļām pievēršas kā pašvērtībai, kā savdabīgai klusajai dabai. To atradīsiet Natašas Lesēras (1971.) fotogrāfijās. Savukārt Žana Pola Guda (1940.) jauno realitāti rada sagriezti un no jauna izveidoti attēli.

Izstādes ietvaros vēl divus trešdienas vakarus ir iespēja piedalīties sarunu ciklā Fotografēt modi... Sarunas vada žurnāla Pastaiga galvenā redaktore Inita Saulīte-Zandere un izstādes kuratore un mākslas zinātniece Inese Baranovska.