Pastaiga iesaka - Baltijas pērles kino izlase
Baltijas Pērle, kas šogad norisināsies no 15. līdz 25. septembrim uz kino ekrāniem demonstrē filmas, kuru vērtība kinovēstures kontekstā nav apšaubāma, kā arīdzan skaļākos vārdus no Berlīnes, Kannu un Venēcijas festivāliem. Piedāvājam Pastaigas filmu izlasi.
Džozefs von Šternbergs, pamanījis Berlīnes aktrisi Marlēni Dītrihu, ķērās pie darba un izveidoja vienu no leģendārākajām Holivudas sejām – dūmakainas acis, izcelti vaigu kauli un tik pazīstamais ēnas knābītis zem deguna ir Marlēnes firmas zīmes, kas skatāmas gan abu pirmajā filmā Zilais eņģelis, gan arī romantiskajā drāmā Sātans ir sieviete, ko pati aktrise dēvējusi par vismīļāko no visām filmām, kurās viņa piedalījusies.
Spāņu koķete Konča sagrozīja galvas visiem, kas viņai gāja garām, un kļuva par īstu apsēstību Laionela Etivila atveidotajam kapteinim donam Paskvalem Kostelaram. Kad viņš, gremdējoties pagātnē, savu versiju par Konču izstāsta labam draugam Antonio, tas nozvēr, ka nekad, nekad nekādos sakaros ar šo vellatu neiesaistīsies, bet Amora bulta jau trāpījusi viņa sirdī. Un prātā uz mūžiem ierakstīts nebēdnīgās skaistules vārds.
Dītrihas koķetēšana ir apbrīnojama. Viņa, tērpta melnā, baltā, mežģīnēs un caurspīdīgos tērpos, dzied romances, kuru vārdos var samanīt līdzību ar viņas varones likteni, viņa izspēlē visu sievišķības arsenālu, viņa nav aizmirstama un nekādā gadījumā – nepamanāma. 30. gadu dīva, kurai Holivudas zelta laikmetā nebija līdzinieču, vēl joprojām ir viena no spilgtākajām 20. gadsimta zīmēm, un filma Sātans ir sieviete, kas tapusi pirms 76 (!) gadiem, nav kļuvusi par naftalīna upuri, bet pārsteidz vēl joprojām.
Britu rakstnieka un lieliskā aktiera Stīvena Freja pagaidām vienīgā režisētā filma Zelta jaunatne ir krāšņs un ironijas pārpilns kino piedzīvojums, kas veidots pēc Evelīnas Vogas romāna motīviem. Londonas 30. gadu augstākā sabiedrība un tās morāle – tās untumus jo īpaši izceļ sera Noela Kovarda dungotās dziesmiņas, kas iekļautas filmas skaņu celiņā, – izklaides un nekādi nepārkāpjamā robeža, kas zemāku klasi šķir no aristokrātijas… Kad daudzsološais rakstnieks Ādams Fenviks-Simss atgriežas mājās no Francijas, lai tūlīt pat noprecētu savu iemīļoto Nīnu, uz robežas viņa brīnišķīgais manuskripts paliek aizdomīga, puritāniska un nekādi ne uz komunikāciju vērsta muitnieka atvilktnē – sak, jau tā sabiedrība kļuvusi amorāla. Cīnīdamies par mīļotās uzmanību un cenzdamies tikt pie bagātības, Ādams ne vien kļūst par dzeltenās preses žurnālistu un piederīgu tai kliķei, kuras sejas skatāmas augstākās sabiedrības hroniku lappusēs, bet arī par darba devēja dusmu mērķi un galu galā – Otrā pasaules kara veterānu.
Stilizācija, ar kādu Stīvens Frejs veidojis filmas vizuālo materiālu, un Oskaram Vaildam piederīgi ironiskais noskaņojums filmu iekļāva gan Toronto Kinofestivāla programmā, gan garantēja vietu dažādu kino balvu pasniedzošu organizāciju nominantu sarakstos. Lomās Stīvens Kembels Mūrs, Emīlija Mortimere, Džims Brodbents, Dens Ekroids, Pīters O’Tūls un citi.
Pirmo reizi piedāvājot apakšprogrammu Kino un mode, Baltijas pērles filmu sarakstā iekļuvusi gan Roberta Oltmena satīra Gatavs valkāšanai, gan vairākas dokumentālās filmas, kas atklāj dizaineru dzīvesstāstus, – lūk, Lāgerfelds, Valentīno, Diors, Živanšī un ar raga brillēm vienmēr bruņojies provokators Īvs Senlorāns.
Pjērs Toretons ir viens no trim režisoriem, kas pievērsies šīs leģendas likteņa atainošanai kustīgajās bildēs, un viņa dokumentālā filma atklāj modes ikonas dzīvi un attiecības ar ilggadējo partneri Pjēru Beržē, kurš pēc dizainera nāves ļaujas atmiņām, pakodams milzīgo mākslas kolekciju, kas nonāca Christie’s izsolē, sabiedrībā izraisot ne mazums pārmetumu. Un atklāj gan Senlorāna depresijas – Beržē vēsta, ka Īvs bijis “laimīgs vien divas reizes gadā” –, aizraušanos ar alkoholu un narkotikām, gan kaislību pret mākslu, literatūru un modi, kas viņa paša izpildījumā nu nonākusi mākslas muzejos, gan ekstravaganci, kas viņu pavadīja ikdienā un viņa tērpus – uz skatuves. Bet bonusā – ceļojums uz trim Senlorāna mīļākajām vietām – Parīzi, Normandiju un Marrākešu.
Pirms 13 gadiem Toms Tikvers, kulta filmas Lolas skrējiens režisors, ielēca slavas saulītē, saņēma vairāk nekā 20 balvas un tika atzīts par gada labāko vācu režisoru. Provocējošā filma Trīs ir pagaidām pēdējais režisora un arī scenārista Tikvera kino darbs, ko arīdzan pavada sajūsma un balvas – nominācija Zelta lauvai Venēcijā, kā arī Vācijas lokālie Oskari par režiju, montāžu un, protams, aktrises Sofijas Ruā darbu.
Sieva un vīrs, gandrīz 20 gadu ilga kopdzīve, katram ir sava karjera, un nemanāmi viņi viens no otra ir aizslīdējuši. Kad Hanna ļaujas afērai ar Ādamu, viņa nenojauš, ka šis vīrietis kļūs arī par viņas vīra Simona iekāres objektu, un tā, vienam par otra gaitām neko nezinot, viņi ne vien atkārtos laulību ceremoniju, bet arī grims kaislē, līdz abi satiksies Ādama stilīgā dzīvokļa gaitenī. Deivida Bovija dziesma Ground Control to Major Tom pēc filmas noskatīšanās vēl ilgi skanēs ausīs – ne velti tā izvēlēta par vienojošo motīvu.
