Kamēr uz Rīgas jumtiem sēž vilki
Laikam tak katrai zemei un paaudzei vajag pa kādam, vismaz vienam, toties pašai savam sirreālistam. Šābrīža Latvijā dzejnieks-caur-svītriņu-prozaiķis Andris Ogriņš šim amatam kvalificējas gauži labi.
Dzejstāsti, kas pulcēti pēdējā santīma grāmatā (Dienas Grāmata), var lepoties ar sabiedrības un individuālu tēlu portretējumiem, kas griež lasītāja dvēselē kā savulaik Bunjuela skalpelis acs ābolā – tikpat precīzi un tikpat neizprotamu iemeslu pēc. Turklāt ļaujot noprast par bagāto kultūrslāni autora smadzenēs un aicinot peldēt līdzi tajā dzimušajai asociāciju plūsmai…
Pastaiga.lv / Foto no publicitātes materiāliem
