Dziedniece Ruta: tavs ķermenis ir gudrāks par prātu

Ja vajag, viņa palīdz arī govīm dzemdībās, ponijiem un suņiem, kad dakteri bezspēcībā noplāta rokas. Ruta Erdmane ir mazliet paskarba, bet tas tāpēc, ka nevarot būt ņuņņa, kad redzot, cik tālu savu ķermeni esam noveduši. Ķermenis ir unikāls un superīgs, gaisma un mīlestība darbojas enerģētiski – tā arī galvenā Rutas mācība.

Kad braucam uz Limbažiem, sals kož kā traks. Smalkas kā milti sniega pārslas saule pārvērtusi mirdzošā sudrabā, kas pārklāj laukus un kokus. Arī Ruta ir smalka un trausla, bet, es teiktu, ļoti dzīva – radoša, nedaudz teatrāla, harizmātiska. Viņa runā ātri un daudz, vārdi plūst – kāds trāpa sirdī, kāds metas bēgt, bet viņas spēks ir enerģijā, kas Rutas klātbūtnē teju vai materializējas.

Ķermenī ir sirds gudrība

Ruta uzreiz paziņo, ka neesot gaišreģe. “Kas ir manī, jūs nenojaušat,” viņa noslēpumaini saka un sāk stāstīt: “Es specializējos uz gadījumiem, kad cilvēks jūtas slikti, bet neviens nevar pateikt, kas īsti viņam kaiš, līdz šķiet, ka nekas vairs nevar palīdzēt. Mans uzdevums ir atrast cēloni, kāpēc ķermenis ir tik tālu novests. Nav metode – ir cilvēks, viņa ķermenis un enerģija. Enerģiju kopums uz zemes vibrē citādi, nekā mums māca. Kad šķetinām fiziskā ķermeņa enerģiju ar dzīvības enerģiju, redzam, ka tā iet rotācijā – mēs piedzimstam, dzīvojam, mirstam, atkal piedzimstam. Enerģētiskā plūsma fiziskā ķermeņa kaulu audu šūnā ir kā atmiņas fails, kas nes informāciju par mūsu darbību. Fiziskais ķermenis ir ļoti gudrs, bet vai loģiskais prāts to aptver? Nē. Ķermenis pretojas, stāsta par problēmām, bet prāts visu noraida un apspiež. Centrējums ķermenī virzās uz priekšu un izpaužas kā psihiska nelīdzsvarotība, fiziskas slimības.”

Rutai nepatīk runāt par karmu – ja cilvēks ir vājš un iestrēdzis kādā problēmā, viņš var paķert līdzi ne vien savu, bet arī svešu karmu, tas ir kā magnētisms. “Tad cilvēka ķermenī ir tāda kā smaga nasta, un viņš pats nesaprot, ko nēsā līdzi. Ir jāsaprot, ka cilvēkiem nav jāpārvietojas Kosmosā, nav jāmeklē būtnes un būtības, kurām no mums neko nevajag. Tomēr cilvēks ir ziņkārīgs, un daudz ko pats izprovocē. Mēs esam nākuši uz Zemes, lai mūsos būtu miers, dzīvība, labklājība un attīstība. Taču mēs meklējam mieru caur pielūgsmēm, dažādos veidos mēģinām apmānīt sevi, sakot, ka mūsos ir iemājojis miers, un meditējam, bet – kas ir meditācija? Tā ir saruna ar sevi, kas jāizjūt ķermenī, tas nav nekas abstrakts. Ir jāizjūt ķermenis, kurā ir sirds gudrība.”

Iebilstu, ka, piedzimstot mums nav instrukcijas, kā dzīvot, domāt, rīkoties. Ruta saka: ir gan! Visiem ir, un to sauc par sirds gudrību. “Biolauks un bioritms rada impulsu meklējumos, tikai mēs to apslāpējam, tāpēc esam tur, kur esam. Dievs radījis cilvēku tik unikālu, ka viņā ir viss – redze, dzirde oža, sajūtas. Ķermenis strādā – iet, kustas. Cilvēks ir radis iet caur loģiskā prāta struktūru. Mēs mērķtiecīgi kaut ko veidojam, bet es saku – atrodi pats sevi, izjūti, mācies! Tas, kurš vēlas, saprot, ka nekur tālu nav jāmeklē, ir tikai jāizprot sevi, un rezultāti ir fantastiski.”

Ruta skaidro, ka prāts un ķermenis ir kā divas atšķirīgas balsis: viena saka – ej pa labi, otra – ej pa kreisi. Ja spējam izprast fiziskā ķermeņa valodu, varam sevi dziedināt. Cilvēki saka: manī kaut kas lika neiet, bet es aizgāju. Tad apstājies, jo tas, kas ir tevī, nemelo. Vide, kurā dzīvojam, apslāpē ķermeņa intuīciju, ko es saucu par brīvību. Civilizācijas slānis, vecie pamatlikumi ir apspieduši, apslāpējuši mūsu gudro, viszinošo ķermeni. Cilvēks vēlas brīvību, bet viņam ir bail, kas notiks, kad viņš gūs atklāsmi sevī. Esiet vienkārši un nepazaudējiet cieņu, kas ir fiziskajā ķermenī! Tā ir nevis tā cieņa, ko tēlojam, ejot sabiedrībā, bet tā, ko radām iekšēji. Tas, ko tu domā, vēlies, izjūti, ēd, nekur nepazūd, tas viss sakrājas ķermenī un izdalās kā enerģija. Visa gudrība un saprašana ir mūsos.”

Ruta stāsta, ka ar katru cilvēku strādā individuāli, saka – jādara tā un šitā, bet tālāk, lūdzu, tā ir tava dzīve – ej un mācies. “Es varu attīrīt fizisko ķermeni enerģētiskajā līmenī, varu palīdzēt iziet no smaga stāvokļa, bet tālāk cilvēkam jādzīvo pašam. Gadās, ka cilvēki burtiski kliedz. Kad esi tajā enerģijā, tu pieskaries ķermenim, un tas sāp, tas viss raud, asaras birst pašas no sevis. Es to redzu ik dienu, cik tālu esam sevi noveduši.”

Dzīvi cilvēki smird kā līķi

Ruta mirkli klusē, tad aizrautīgi sāk: “Tas ir ārprāts, kādas smakas cilvēks izdala, kad tīra viņa fizisko ķermeni! Dzīvi cilvēki smird kā līķi! Es nevaru ilgi uzturēties lielveikalā, jo smaku ir tik daudz. Stāvu rindā un domāju: kur te ir bomzis? Pagriežos, bet tur vīrietis uzvalkā, ar šlipsi. Nē, nē, viņi mazgājas, problēma ir citur. Smakas fiziskajā ķermenī izpaužas visdažādākajos veidos. Kad traģiski aiziet bojā tuvinieks, cilvēks viņu ar sirdi nelaiž projām, tāpēc smird kā līķis, jo enerģija nav aizgājusi. Teiksiet, mistika, bet tas ir reāli! Cilvēkā ir tāda vainas sajūta, viņš tā pārdzīvo, ka mirusī enerģija nespēj aiziet, ieplūst fiziskajā ķermenī, un tas sāk pūt iekšēji, orgānos.

Ir traģiski, ka aiziet tuvs cilvēks, bet, mīļie, lūdzu, Dieva dēļ, laidiet viņus projām, jo mēs esam dzīvi un mums jādzīvo dzīvu cilvēku dzīve! Jūs nevarat iedomāties, kā ir tad, kad jūsu priekšā ir sieviete, bet viņā iekšā sēž vīrietis! Jā, tas ir mistiski, prātam neaptverami. Kad sāc runāt ar cilvēku un viņš tev atbild divās balsīs, tad nevar minstināties, ar to ir jātiek galā.

Tās ir šausmas – tu runā ar mirušu enerģiju dzīvā cilvēkā. Kad esi to dabūjis ārā, cilvēks ir laimīgs, viņš var sākt dzīvot, slimības un elle ir beigusies. Jūs neticēsiet, bet šādu gadījumu ir ļoti daudz.”

Eksorcisma seanss ilgstot divas stundas. Ruta stāsta, ka pirms nedēļas pēc palīdzības atnākusi sieviete, kuras ķermenī bija iemājojusi vecmāmiņas enerģija. “Viņai veidojās tāda pati gaita kā vecmāmiņai, tās pašas slimības. Būdama psiholoģe, sieviete šajā enerģijā bija bezspēcīga.

Cilvēks savā loģiskumā daudz ko nevar pieņemt, bet ķermenis atpazīst. Piemēram, kādam puisim bija bail no saules un ūdens, viņš netuvojās pludmalei. Pagātnē, ko es nedēvēju par karmisko dzīvi, viņš tika spīdzināts – viņu ieraka smiltīs un virsū lēja ūdeni, tāpēc tagad viņā bija bailes.”

Rutai nepatīk, ja cilvēks aizraujas, kļūst atkarīgs un nāk pie viņas atkal un atkal. Ruta ir strikta un atsaka: “Tava dzīve, mācies!”

Ar mirušo pasauli runāju prātīgi

Pret mistisko, mirušo pasauli Ruta izturas ar godbijību, piesardzīgi. Tas nav vienkārši, ir vajadzīgs liels iekšējs spēks, viņa saka gandrīz čukstus, tad sapurina matus, mirkli aizdomājas un pastāsta par kādu dīvainu notikumu: atnāk sieviņa un žēlojas, ka nespēj naktīs gulēt – tieši divos mostas un jūt, ka nav viena. Visi ielas suņi rej. “Es saku: mīļā sirds, pie jums tur staigā spoki, jo blakus mājā pie koka apglabāts sunītis, un kāda sieviete visu laiku iet pie sava mirušā dzīvnieciņa un runā ar viņu. Fizioloģiskajā ķermenī suņa dzīvības enerģija ir apstājusies, bet saimniece to nelaiž projām, un dzīvie suņi to jūt, tāpēc rej. Izdarīju visu, lai sakārtotu enerģijas, enerģētiskā līmenī sarunājos gan ar suņa saimnieci, gan sunīti. Pēc mēneša sieviņa atnāk un saka: viss kārtībā, es guļu, un suņi vairs nerej.”

“Kad runāju ar mirušo pasauli, esmu ļoti prātīga,” Rutas balss skan salti un nedaudz pieklusināti. Viņa pastāsta, ka reiz attīrījusi vietu, kur kara laikā apglabāti daudzi cilvēki. “Pēc gadiem četrdesmit uz šīs zemes tika uzcelts ciemats. Tur dzīvojošie ļaudis nāca pie manis pēc palīdzības, jo bērnudārzā cilājās trauki, cilvēki nevarēja naktīs gulēt – viņiem visu laiku bija sajūta, ka enerģētiski kāds guļ blakus. Paskatījos un teicu: klausieties, te ir vesels pulks, katrs ar savu sāpi, kā jūs vispār spējat te pagulēt? Enerģētiskā līmenī bija izjaukts miers, tāpēc gari bija jāaizlaiž projām. Ja redzu, ka cilvēks pats to spēs izdarīt, izstāstu, kādas darbības jāveic, bet šajā gadījumā enerģija bija pārāk liela, tāpēc braucu pati.

Stundu tīrīju šo zemi, aizlaidu dvēseles, un iestājās miers. Šajā brīdī esmu ļoti stingra, jo enerģija plūst, un es nevaru šaubīties un vilcināties. Ar paralēlo pasauli, dažādām dimensijām runāju mierīgi un stingri: jums ir jāieiet mirušo pasaulē, jārunā ar astrāliem, dēmoniem, spokiem? Lūdzu. Tas ir ļoti specifiski, kas notiek enerģētiskā līmenī. Lai to izdarītu, ir jābūt iekšēji attīstītam, un, kamēr vien elpošu, es visu laiku mācīšos.”

Bērns parāda to, kas ir tevī

Ruta stāsta, ka daudzām fiziski veselām sievietēm bērna kā nav, tā nav. “Ja man izdodas palīdzēt vienai no četrām, esmu priecīga, bet ir jāstrādā ne vien sievietei, bet arī viņas mātei, jo viņā ir visa informācija, kas ļauj apstādināt problēmu, kas ir izveidojusies ģimenē. Pagājušajā vasarā pie manis ieradās 37 gadus veca sieviete, kurai nebija bērnu, bet pēc trim mēnešiem viņa palika stāvoklī. Viņai bija problēmas dzimtā no mātes un tēva puses. Kādas? Augstprātība, iedomība, skopums – redzi, kā tās darbojas enerģētiskā līmenī! Cilvēki dala mantu, rauj, plēš, ir skopi, ļauni. Man gribas kliegt: ko jūs darāt? Tas taču nekur nepaliek, tas zvērs ir mūsos!”

Kad atnāk klients, Ruta skatās, kas notiek fiziskajā ķermenī. “Ja izprotam fiziskā ķermeņa enerģiju kā kopumu, saprotam, ka nav čakru, ir vienīgi ķermenis, kas izdala enerģiju. Kad izdali dzīvības enerģiju, enerģētiskais līmenis ap tevi vairojas, un tad savā biolaukā vari radīt jebko. Pieejot pie ķermeņa, es jūtu, ko tas izstaro un veido. Bailēs cilvēks ir kā zirgs ar klapēm uz acīm. Cilvēks iestrēgst vienā idejā un iet uz priekšu, neko apkārt neredzot. Tā veidojas psiholoģiskas problēmas.

Kad saproti, ka pie visa vainīgas bailes, ir jāārstē doma. Kāda mamma no Rīgas piezvanīja un sūdzējās, ka zīdainis jau otro dienu atsakās ēst, neņem krūti. Kad seansa laikā iegāju viņas apziņā, sapratu, ka vainīga pamatīga bērnības trauma. Tai sievietei visu laiku bija viena doma – nepazaudēt, jo viņas acu priekšā aizgāja bojā abi vecāki. Šī trauma ietekmēja viņas bērnu.

Daudzus bērnus naktīs nomoka murgi, viņi raud, citi skolā pārvēršas līdz nepazīšanai – kļūst rupji, sit skolasbiedrus. Tās ir vecāku psiholoģiskās problēmas bērnā. Kad vecāki sāk iedziļināties savās attiecībās, arī bērna uzvedība mainās. Neesiet tik naivi! Domā, ka dzemdēji bērnu un ar to viss beidzas? Ja esi radījusi, attīsties caur bērnu. Bērns parāda to, kas ir tevī.”

Ruta stāsta emocionāli spilgti, ietur pauzes, pieklusina un paceļ balsi, žestikulē, pieceļas kājās. Viņa uzskata, ka vecāki bērnam bieži vien uzspiež savu gribu, lai gan tas ir pretrunā ar bērna būtību un vēlmēm. “Cilvēks saka: es smoku, man nav spēka ķermenī. Es jautāju, kāpēc tev jārīkojas tā, kā grib tētis? Tev tas nav jādara, jo katram ir savs attīstības ceļš.”

Ruta piebilst, ka patlaban dzimst ļoti daudz perspektīvu, attīstītu bērnu, kurus, nedod Dievs, pieaugušie iesprostos vai iegrožos. “Bērniem ir grūti, nonākot konfliktā ar vecajām enerģijām, viņiem veidojas psiholoģiskas problēmas. Saklausiet savus bērnus, ja viņi iebilst, ka grib kaut ko citu, viņi ir mūsu nākotne un attīstība. Prāts mēģina ierobežot un sastrādā briesmu lietas. Turpretī sirds nekļūdās, jo tā mīl.”

Pašu radīta elle

Pie manis nāk vīrieši, sievietes un saka: viss, šķiršos, meklēšu citu. Tikai vienam cilvēkam esmu pateikusi: jā, tev jāšķiras. Pārējiem saku: labi, tu atradīsi citu sievu, bet būsi tas pats. Ja cilvēks nav apmierināts ar sevi, viņam nepatīk citi. Viņš meklē iedomu tēlu, tur tā vaina. Es redzu, ka ir ļoti daudz neapmierinātības, un fiziskajā ķermenī tā svilina ādu. Neapmierinātība, dusmas, naids, greizsirdība – tās ir enerģijas, ko mūsu ķermenī rada prāts.”

Ruta enerģiski saka: “Sieva atveda savu vīru – vecu onkuli, viņš viss trīcēja. Viņa dūdoja: viņš man ir tik labs, tik labs. Jā, varbūt ārēji viņš ir labs, bet kas viņā iekšēji notiek, varbūt emocijas ir apslāpētas, kaut kur nobāztas? Jautājums, vai arī sirdī viņš ir labs un godīgs pret sevi? Kad ieraugi būtību, kur esi izdarījis kļūdu, vari pats sevi izārstēt. Ja mēs visi to spētu, mēs neteiktu, ka ir pasaules gals, kas nozīmē beigas visām vecajām enerģijām. Es cienu vecās mācības, bet vai vecais dators ir labāks par jaunāko, kam ir pilnīgi citas programmas?

Sistēma ir arī cilvēkā, šūna iet uz priekšu, attīstās, un viss mainās, jo mēs ieejam citā laikmetā. Kas ir brīvība izpausmē, lidojums, ko tā vēlamies? Enerģētika. Cilvēkam neviena priekšā nav jāzemojas un jāatskaitās, bet jāciena, jārada un jāveido. Enerģētiski viss vibrē. Pie manis nāk daudzi, kas ir apguvuši vecās mācības – kristietību, reiki, eņģeļus. Viņiem viss ķermenis sāp, ir sajūta, ka tas spiež, ir iegrožots, lai gan orgāni ir veseli. Viņi naktīs nevar gulēt, rādās murgi un vīzijas, pa dienu saglabājas nervozitāte un uztraukums. Jaunā meklējumos viņus spiež vecās enerģijas, bet jaunajām enerģijām ir svarīga fiziskā ķermeņa brīvība – sirdī un izpausmēs. Kad cilvēks atbrīvojas no visa liekā, iestājas miers, un viņš pats spēj paredzēt notiekošo. Lai cilvēks būtu labklājībā, mīlestībā, lai nestaigātu skaudībā un nežēlotos, lai izprastu sevi šodienā, ir vajadzīgs miers. Nav jēgas skatīties rītdienā, ja nespējam sakārtot šodienu, kurā ir elle ķermenī, ko paši esam radījuši.”

Lūk, tā mēs apstādinām slimības!

Ko par mums liecina fiziskās kaites? Ruta turpina: “Slimība ir patoloģija. Cilvēki ik kā starp citu izmet: man tas darbs ir aknās. Cik ilgi aknas nesīs to darba smagumu? Kādu dienu tās sāks sāpēt. Katra doma kaut kur paliek  – vienam dusmas ir nierēs, otram muskulī. Kad runāju ar cilvēku, es saprotu, kura darbība ir izjaukusi fiziskā ķermeņa struktūru.

Sieviņa atnes līdzi veselu maisu ar tabletēm. Saku, vai esi domājusi par to, ka tev jāiztīra ķermenis no tā, ko esi sastūķējusi iekšā. Cik var sevī dzīt tās tabletes? Medikamenti vienu daļu ārstē, otru sagrauj, paliekot katrā miesas audā. Noslaucīju tās tabletes no galda, atstāju tikai drusku un teicu – šīs divas tu ēdīsi, bet tās tikai domāsi. Tantuks sašutis, kā tad tā, man 80 latiņi – visi zālītēm! Teicu: ietaupi darbībā, domā ķermenī, attīries! Dažreiz klienti man saka: ko tu, Rutiņ, izdarīji, man trīs dienas caureja. Es saku: priecājies, ķermenis attīrās!

Emocionālā spriedze, dusmas rada spiedienu krūšu daļā. Kad cilvēkam lieku elpot un iztīrīt plaušas, viņš bļauj skaļā balsī, jo izjūt spiedienu. Tad es saku: labi, ej uz mežu un bļauj, tikai nepārspīlē. Mums ir zeme, kas dod pilnīgi visu. Es saku: ēdiet pēc iespējas dzīvāku produktu. Dupši gaisā, un pa zemi!”

Iebilstu, ka izklausās vienkārši, pat banāli un plakani, bet to nav viegli īstenot. Kā Ruta pati ieguvusi savu brīvību? Ciešanas un pārdzīvojumi bijis tas avots, kas radījis pārliecību, ka viss ir citādi, nekā izskatās. “Visam esmu pati izgājusi cauri, es daudz strādāju, reizēm 17–18 stundu, un cerēju, ka man viss būs, bet – kā netiku uz priekšu, tā netiku, biju iesprostota kā vāvere ritenī. 2008. gadā, kad paliku uz gultas paralizēta un varēju pārvietoties, tikai lienot uz elkoņiem, sāku domāt, ko esmu darījusi nepareizi, un sapratu, ka viss, ko esmu domājusi un vēlējusies, ir manā ķermenī, tāpēc pati esmu atbildīga par to, ka esmu uz gultas. Kad sāku atveseļoties, ārsts teica – ja turpināsi tā strādāt, pēc pusgada atgriezīsies slimnīcā.

Es atteicos no dzīves loģiskā prāta pasaulē un sāku visu no jauna. Atteikties, lai nepazaudētu savu sirds gudrību, ir fantastiski. Visiem to novēlu! Es ieguvu brīvību, atsakoties pilnīgi no visa, visu mācījos caur sevi. Manā dzimtā sievietes sāka slimot un mira vienā un tajā pašā gadā – vienai vēzis bija dzemdē, otrai krūtīs. Kad vienu apglabājām, otra jau bija slima. Loģiski bija pienākusi mana kārta. Radiniecei, kuras vairs nav uz šīs zemes, teicu: nē, es dzīvošu! Man bija jāizprot, kāpēc šīs slimības dzimtā progresē, un caur sevi ģenētiskajā formā jāapstādina. Saprotiet, es deviņus mēnešus dzīvoju mātes ķermenī, un mana olšūna zina, atceras, ka tai jāslimo. Lai šo informāciju neitralizētu, ir jānostājas pretī, ģenētiski jāpasaka nē slimībai ķermenī. Enerģētiski es saņēmu informāciju un ar sirdi apstādināju procesu. Caur cilvēkiem es mācījos, kas manī ir slikts un jādabū ārā. Augstprātība, iedomība lepnība, liekulība – tās ir enerģijas, kas fizioloģiski iet no ķermeņa uz ķermeni.

Kad iznēsāju vecāko meitu, pamatīgi saslimu. Kad mana meita palika stāvoklī, viņa saslima precīzi tajā pašā laikā, kad slimoju es. Man ir liels prieks, ka izjūtu ģenētisko formu un varu šo darbību apstādināt. To izdara sirds mīlestība, nevis prāts. Tā jebkurā laikā dara brīnumus. Cilvēkiem patīk aprunāt, bet man gribas teikt tiem, kas to dara: aizdomājieties, tas nekur nepazūd, bet strādā kā lāsts. Tenkošana un nomelnošana veicina slimības, tāpēc nebrīnieties, ja jums piedzimst kropls bērns vai nekas nepiedzimst. Cieniet un dzīvojiet savu dzīvi, un jums būs vieglāk. Kāda sieviete atnesa mazbērna fotogrāfiju. Bērnam bija dažādas problēmas, un viņš čurāja gultā. Man bija vajadzīgas 15 minūtes, lai bērns vairs neslapinātu. Vēlāk pie manis atbrauca tā bērna mamma un jautāja, kā es to panācu. Teicu: es ļoti mīlēju tavu bērnu, pieliku bildi pie sirds un atdevu visu, kas manī ir. Lūk, tā mēs apstādinām slimības. Cilvēks ir superīgs, kad viņš mīl un ir patiess.”

Viens atslēgas vārds – mīlestība

Ruta stāsta, ka piecus gadus mācījusies dienu un nakti, lai palīdzētu cilvēkiem. Nē, neviena šīs planētas skola nespēj pateikt, kāda ir tava misija, ceļš šajā pasaulē, jo visas zināšanas ir tevī. “Dzīvības enerģijas plūsma ir mūžīga, mainās tikai fiziskā struktūra. Man jāsaka liels paldies manai ģimenei, kas mani atbalstīja laikā, kad es mācījos, jo tas nebija vienkārši, tā bija dzīve kā elle fiziskajā ķermenī. Kad sāk atvērties paralēlās pasaules, bet ķermenī ir šaubas, bailes, izmisums, tevi var visur paraut. Man bija viens atslēgas vārds – mīlestība, jo neviena paralēlās pasaules dimensija, kur ir dēmoniskās enerģijas un aukstums, nepazīst sirdi, mīlestību, siltumu. Kad esi mīlestībā, liekais atsijājas.”

Ruta iestarpina, ka Mēness ir viltīgs un neko labu cilvēkam nedod. Ar ko gan Mēness ir nogrēkojies, iemantojot sliktu slavu Rutas acīs? “Mēness cilvēkam, viņa bioritmam nav vajadzīgs, jo tajā nav dzīvības formas. Akmens bluķis, mīļie! Tas rada tikai apmātību. Saule – tas ir kas cits. Vienu gadu ar savu bioritmu notestēju Mēness kalendāru. Nekā, es pati sajutu, kad likt zemē sēkliņu. Pieredzējuši stādu audzētāji no rīta pieceļas un saka: šodien eju likt sēkliņu, nevis skatās Mēnesī, tāpēc viņiem viss aug griezdamies. Kāda astroloģe man teica: neskaties uz Mēnesi, nekā laba tur nav.”

Un kā ar citiem debesu spīdekļiem, kas saltās, skaidrās ziemas naktīs piebārsta debesis? Ruta zvaigznēs raugās ar skepsi. “Ko man var dot zvaigzne, kad esmu te, uz Zemes? Vai tur ir mana sirds? Nē, un tur nav dzīvības. Es neaizraujos ar zvaigznēm, jo tā ir nakts.”

Atvadoties Ruta saka: “Kad atklājam, izzinām sevi, mēs pasmejamies par to, ko izdarījis mūsu cilvēciskais vājums, pašpārliecinātība. Cilvēks ir cietis, izdzīvojis pazemojumus, bet, ja ir vēlme mainīties, piepildījums ir vienmēr, un brīnums ar mums notiek ik sekundi, arī šobrīd!”

Kad ejam prom, viņa jautā: “Vai var tevi samīļot? Neraujies, atver sirdi, vienkāršība ir zelts.”

Pieredze

Anna devās pie Rutas, jo bija dzirdējusi par viņu labas atsauksmes. Viņai līdzi bija divas fotogrāfijas – meitas un draudzenes vīra. Palūkojusies uz vīrieša fotogrāfiju, Ruta ātri un precīzi aprakstījusi situāciju. Skatoties uz bērna portretu, viņa izteikusi aizdomas par garu klātbūtni un visai atraktīvā veidā, krītot zemē, gārdzot un piesaucot mīlestību, veikusi eksorcisma rituālu. Tomēr skaidru atbildi Anna nesaņēma. Ruta runāja par varžveidīgajiem no citām civilizācijām, kas iemiesojušies bērnā. Atceļā Anna ar vīru pavisam dīvainā veidā cieta avārijā. Vīrs, kurš netic mistikai un gariem, teica: viņam šķitis, ka mašīna ir pilna ar visādiem mošķiem.

Turpretī Zane apmeklē Rutas vadītos seminārus, kuros viņa māca izprast sevi, dzīvības procesus un enerģiju plūsmu. “Viņa man ir palīdzējusi tieši, bet tas nenotiek uzreiz, ir vajadzīgs laiks un darbs ar sevi. Ja nebūtu Rutas, es nezinu, kas ar mani būtu, viņa ir palīdzējusi atbrīvoties no daudzām kaitēm. Es ārstējos no vēža, mani vairākas reizes veda uz slimnīcu, bet vienmēr izrakstīja, tā arī nesaprotot, kas īsti ar mani ir. Ruta teica, ka problēma ir enerģētiskā līmenī. Kad viņa ar mani strādāja, es jutu, jā – ir. Esmu bijusi pie daudziem dziedniekiem, bet neko tādu neesmu redzējusi.”

Evija Hauka, žurnāls "Patiesā Dzīve" / Foto: Aigars Hibneris