Veģetāriete Dita Lase: "Eko dzīvesveids uzlabo veselību"

“Pirms septiņpadsmit gadiem, kad kļuvu par veģetārieti un sāku strādāt uzņēmumā, kas vēlāk pārtapa Biotēkā, darbavietas ietekmē aizrāvos ar eko filozofiju. Man ir bijusi iespēja tikties ar daudziem eko ražotājiem. Esmu redzējusi, ko šie cilvēki iegulda savā biznesā, un man patīk ar savu naudu tādu biznesu atbalstīt. Neindēt ar ķīmiju tur, kur tā nav vajadzīga, nepiesārņot, rūpēties par ilgtspējīgu attīstību, augu daudzveidību, dabas cikliskumu – biodinamiskā lauksaimniecībā ferma ir noslēgts cikls – turpat uz vietas ražo sēklas, mēslojumu, baro dzīvniekus... Tas liekas tik gudri un saprātīgi, kā izturēties pret zemi un resursiem. Mani tiešām aizkustina šo cilvēku aizrautība. Protams, man patīk arī tas, ka nav jāēd pesticīdu atliekas, bet, ja godīgi, es to uzskatu par foršu bonusu, nevis galveno motivāciju, kāpēc šos produktus pērku.

Mans ieguvums nenoliedzami ir garša un kvalitāte. Nevaru teikt, ka esmu simtprocentīga eko ēdāja – tik perfekti visu saorganizējusi neesmu, bet lielā mērā – jā. Produktus, kas var glabāties ilgāk: putraimus, pākšaugus, kafiju, kakao un garšvielas, lietoju eko, sliktāk veicas ar svaigo dārzeņu un augļu iegādi.

Ja veikalā ir iespēja izvēlēties, vienmēr dodu priekšroku eko produktiem, neraugoties uz to, ka tie ir nedaudz dārgāki, jo pieredze rāda - ir vērts piemaksāt. Protams, vienmēr izvērtēju, cik liela ir cenu atšķirība, bet no pieredzes zinu, ka nauda aizmirstas, bet kvalitāte ēšanas laikā gan ne. Piemēram, pirms dažām dienām, izvēloties avokado, devu priekšroku eko un, pārnākot mājās, biju patiešām laimīga, ka nedaudz piemaksāju, jo tas bija dievīgi garšīgs! Ja šādas pieredzes nav, samaksāt vairāk, ja blakus stāv šķietami tāds pats produkts, ir psiholoģiski grūti, un skopums mēdz uzvarēt, bet, līdzko cilvēks redz savu izdevīgumu, viņš izvēlēsies produktu, par kuru grib maksāt vairāk, neraugoties uz akcijām.

Vai ir vērts izdot naudu par eko produktiem, ja eko ēšana nav dzīvesveids? Ja mērķis ir padarīt dzīvi nepiesārņotāku, reizi gadā nopērkot eko bumbieri, nekas nemainīsies, bet, ja mērķis ir apēst kaut ko labu un garšīgu, tas būs ieguvums. Starp citu, ja kāds grib saprast, ar ko eko atšķiras no neeko, nopērciet kakao – kā diena pret nakti! Ja eko ēšana pārvēršas dzīveveidā, var just, kā tas pozitīvi ietekmē veselību. Ēdienu vajag mazāk, jo tas ir uzturvērtīgāks, un mazāk pārtikas tiek izmests, jo šie produkti ir tiešām garšīgi. Veikalā eko produktus var atpazīt pēc eko simbola – zaļā karodziņa. Tas apliecina, ka produkts atbilst visām eko prasībām. Esmu šajā sfērā strādājusi, tāpēc saprotu, kādas prasības jānokārto, lai šo apzīmējumu iegūtu, un man nešķiet, ka tas ir tikai mārketings. Protams, katrā ganāmpulkā ir melnās avis, bet to dēļ nav jāapšauba visa nozare.

Tirgū gan ir sajūta, ka mani šmauc uz katra stūra. Kaut vai zilzaļās dilles, no kurām nitrāti uz mani skatās mirkšķinošām acīm... Manuprāt, lielveikalu apritē šī kontrole ir stingrāka. Tiesa, tirgū produkcija ir svaigāka, un tas ir iemesls, kāpēc eju uz tirgu un mācos pazīt eko produktus.

Manuprāt, eko ēšanu nevajag uztvert fanātiski. Ja gribas ēst veselīgāk, bet nevar visu atļauties pirkt eko, dod priekšroku dzīvnieku izcelsmes eko produktiem – pienam, olām un gaļai, jo dzīvnieki barības ķēdē atrodas augstāk, un piesārņojums viņos tiek uzkrāts lielākā koncentrācijā. Turklāt bioloģiskā lauksaimniecība neparedz ģenētiskās modifikācijas izmantošanu – dzīvnieki netiek baroti ar ĢMO barību, viņos netiek gāztas antibiotikas un augšanas stimulatori. Jā, šie produkti ir dārgāki, taču tiem ir pavisam cita uzturvērtība. Augos piesārņojums nav tik izteikts, taču arī produktus, kuru augšanā parasti tiek dāsni izmantota lauksaimniecības ķīmija, piemēram, soju, kafiju vai citrusaugļus, labāk pirkt eko.

Iesaku vadīties pēc izjūtām un pajautāt sev, par ko man ir prieks maksāt vairāk. Atrodiet zemniekus, kas šos produktus ražo ar sirdi un dvēseli, un pērciet no viņiem. Jo lielāks būs pieprasījums, jo lētāki un pieejamāki eko produkti kļūs.”