"Mīl, taču nespēj pierādīt" - kā veidot attiecības ar cilvēku, kurš ir introverts
foto: Shutterstock
Attiecības

"Mīl, taču nespēj pierādīt" - kā veidot attiecības ar cilvēku, kurš ir introverts

Lote Elizabete Krišūne

Jauns.lv

Dzīve kopā ar introvertu cilvēku, kurš ļoti sargā savu iekšējo pasauli, var būt gan izaicinoša, gan dziļi vērtīga pieredze. Lai tuvotos viņa dvēselei, ir vajadzīga pacietība, izpratne un vēlme pieņemt viņa tuvības valodu. Tas ir grūti, taču nav neiespējami.

"Mīl, taču nespēj pierādīt" - kā veidot attiecības...

1. Pieņem, ka tuvība viņam nozīmē ko citu

Introvertiem cilvēkiem emocijas bieži tiek izjustas dziļi, taču izpaustas klusi un savdabīgi. Viņam tuvība var būt brīdis, kad jūs klusumā skatāties filmu vai vienkārši esat kopā bez vārdiem. Tas nenozīmē, ka viņam nav jūtu – tikai viņš tās nepauž tā, kā tu varbūt sagaidi. Mīlestība viņa izpratnē var izpausties praktiski - ar darbiem, uzmanību vai fizisku klātbūtni, nevis emocionāliem paziņojumiem. Ja tu sapratīsi viņa tuvības "valodu", tas palīdzēs nejusties atstumtai.

2. Dod laiku un neradi spiedienu

Introvertiem nepieciešams laiks, lai izveidotu uzticēšanos un emocionāli atvērtos. Ja viņš jūt, ka tiek spiests vai emocionāli stumts, viņa pirmā reakcija būs atkāpties un aizvērties vēl ciešāk. Pacietība šeit ir mīlestības forma – tu rāmi esi līdzās, neizvirzot ultimātus. Jo vairāk viņš sajutīs, ka viņu pieņem, jo lielāka iespēja, ka viņš atvērsies no savas brīvas gribas. Spiediens reti atver sirdis – bet klusa uzticēšanās gan var darīt brīnumus.

3. Runā vienkārši un no sirds – bet ar cieņu pret klusumu

Introvertam var būt grūti iesaistīties garās emocionālās sarunās, īpaši, ja tās šķiet pārāk uzlādētas vai konfrontējošas. Taču tas nenozīmē, ka viņš nevēlas saprast – viņam vienkārši vajag laiku pārdomām un vieglāku sarunas ritmu. Runā par savām sajūtām bez pārmetumiem – piemēram, “Es jūtos tuvāk tev, kad mēs atklāti parunājam,” nevis “Tu nekad neko nesaki!” Tā tu dod viņam iespēju būt daļai no tuvības procesa, nevis justies kā apsūdzētajam. Un atceries – arī klusums var būt sarunas forma, kas viņam ir dabiska.

4. Ievēro, kad viņš jūtas brīvāk

Katram cilvēkam ir savi brīži, kad viņš jūtas drošāk un brīvāk emocionāli atvērties – varbūt tas ir pēc pastaigas, pēc seksa vai kādā mierīgā vakarā. Ievēro šos modeļus un izmanto tos kā iespēju maigi uzsākt sarunu vai vienkārši būt tuvumā. Introvertam ļoti svarīgi ir justies droši – nevis tikai fiziski, bet arī emocionāli. Ja viņš jūt, ka netiks tiesāts vai izsmiets par savām emocijām, viņš var sākt atvērties. Atceries – viņš, iespējams, visu laiku vēlas būt tuvāk, tikai nezina, kā to izdarīt vārdos.

5. Raksti, ja sarunāties ir grūti

Daudzi introverti jūtas brīvāk, izsakot sevi rakstiski, jo tas dod iespēju pārdomāt vārdus un emocijas bez uzreiz gaidāmas reakcijas. Tu vari uzrakstīt viņam īsziņu, vēstuli vai e-pastu, kurā mierīgi un no sirds izsaki savas sajūtas. Šādi tu viņam parādi, ka tev rūp attiecības, bet neuzliec viņam tūlītēju spiedienu atbildēt ar tādu pašu emocionālu intensitāti. Vēstules forma var kļūt par tiltu, kas palīdz viņam pārvarēt iekšējos šķēršļus. Viņš, iespējams, atbildēs vairāk nekā tu gaidi – savā veidā.

6. Nenoliedz viņa robežas – bet nenoliedz arī savas vajadzības

Cieņa pret viņa emocionālajām robežām nenozīmē atteikšanos no pašas vajadzībām. Ja tu jūti, ka ilgstoši esi emocionāli izsalkusi vai vientuļa, tas ir jāizsaka – bet ar cieņu, ne vainošanu. "Man ļoti svarīgi just saikni ar tevi. Es zinu, ka tev tas nav viegli, bet es gribu, lai mēs atrodam veidu, kā būt tuvākiem." Šādi tu radi vidi, kurā viņš nejūtas spiests, bet saprot, cik būtiski tev ir šīs attiecības.

7. Tuvība ne vienmēr sākas ar vārdiem – tā var sākties ar līdzās būšanu

Būt kopā bez steigas, bez prasībām, vienkārši kopā – tā bieži ir visvērtīgākā tuvības forma introvertam cilvēkam. Kopīgas klusās aktivitātes, piemēram, grāmatu lasīšana, darbs pie hobijiem vai vienkārši sēdēšana viens otram blakus, var būt spēcīgs emocionālās saiknes pamats. Ar laiku šī mierīgā klātbūtne var kļūt par drošu pamatu dziļākām sarunām. Dažreiz, jo mazāk mēs cenšamies "iekļūt" kādā cilvēkā, jo vairāk viņš pats sāk tuvoties. Īsta tuvība dzimst no sajūtas, ka otrs tevi pieņem tādu, kāds tu esi – arī klusumā.