Sieva sešus gadus slēpa, ka mans bērns nav mans. Vīrieša stāsts

„Visus šos gadus domāju, ka tas ir mans bioloģiskais dēls, bet tagad pēkšņi uzzinu, ka nav...” viņš turpina. „Jūtos kā kaut kādā murgā. Sākumā pat negribējās ticēt, bet diemžēl fakti apstiprinājās. Tas man šķiet ir pats trakākais, ja tu visus šos gadus audzini dēlu kā savu, viņu mīli, un te pēkšņi atklājas šādas lietas.

Ne jau par viņas sānsoļiem tik slikti jūtos, sievietes ir un paliek sievietes, bez mīļākajiem nespēj dzīvot, bet gan par to, ka pēkšņi man jāuzzina tas, ka neesmu sava dēla bioloģiskais tēvs. Jūtos ārkārtīgi slikti. Lai arī joprojām mīlu savu sievu un bērnu, tomēr nezinu, ko darīt.

Šķirties negribu, ģimeni jaukt negribu, līdz tam notikumam dzīvojām saskanīgi. Bet kā lai to visu pieņem un samierinās ar to? Sieva nožēlo, saka, ka mīl mani un arī viņa negrib šķirties.

Bet kā tikt tam pāri? Kā samierināties ar šādu ziņu? Ja neesmu bērna bioloģiskais tēvs, vai tas nozīmē, ka man būtībā nav nekādu tiesību uz viņu? Ja tas viņas kādreizējais štuceris (ar kuru viņai vairs nav sakars) pēkšņi uzpeld un pieprasa savas tiesības, ko tad man darīt? Vai man vairs nekādu tiesību nav?”

"Saprotu Jūsu emocijas un izjūtas, tomēr nav īsti pareizi vispārināt, domājot par visām sievietēm... Manuprāt, Jums vajadzētu noskaidrot, kā tas gadījies un kāpēc? Vienmēr ir kāds iemesls, tas palīdzēs Jums izprast situāciju. Kas attiecas uz bērnu, es pieņemu, ka viņš Jūs mīl un kāpēc gan viņu sāpināt, pēkšņi aizejot? Jūsu gadījums nav vienīgais, un man zināmi piemēri, kur vīrietis uzņemas atbildību, audzina bērnu un ģimene dzīvo kopā laimīgi, jo visu ir noskaidrojuši un pieņēmuši notikušo. Ir lietas, kuras Jūs nevarat mainīt, tāpēc tās var tikai saprast un pieņemt.

Kas attiecas uz bioloģisko tēvu — viņam vienmēr būs tiesības uz satikšanos ar savu bērnu, bet ir speciālisti, kas palīdz atrisināt konfliktus, pieņem lēmumus strīdus situācijās, ņemot vērā visus apstākļus. Nav tā, ka vienā dienā kāds atnāk un bērnu paņem.

To Jūs varat noskaidrot pie bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, jo arī bērnam ir tiesības būt mīlētam un augt laimīgā ģimenē. Esiet nosvērts, loģisks, gatavs pārrunāt notikušo, noskaidrot iemeslus un kopīgi ar sievu pieņemt vislabāko lēmumu. Es ticu, Jums noteikti izdosies!"

Komentē psiholoģe Laila Kalniņa:

"Aprakstītās situācijas fakti varētu būt nozīmīgs pārbaudījums attiecībām starp vīrieti un sievieti. No vēstulē minētā var saprast, ka šobrīd ir grūti šo situāciju aptvert un pieņemt, ir doma laulību saglabāt, tomēr neskaidri ir arī juridiskie jautājumi, kas rada papildus apdraudējuma sajūtu.

Attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem visizsmeļošāko informāciju sniegs dzimtsarakstu nodaļā, tomēr jāatzīmē, ka tas nenotiek tik vienkārši, ka var ierasties bioloģiskais tēvs un pieprasīt atzīt paternitāti. Šie jautājumi ir tiesas kompetencē.

Smagākos pārdzīvojumus rada tas, ka jūtieties izmantots, piemānīts. Ir grūti komentēt šo situāciju, jo tāda tā sākotnēji, acīmredzot, ir veidojusies dažādu apstākļu pēc. Iespējama situācija, ka arī sieviete, paliekot stāvoklī, jutusies nobijusies un apjukusi, kas veicināja glabāt noslēpumu un tad tas šķita vienīgais un pareizais risinājums. Protams, tas nav godīgi attiecībā uz vīrieti, kurš uz bērna ienākšanu ģimenē raugās ar pavisam citām sajūtām.

Ļoti iespējams, ka attiecības ar sievu jāsāk gandrīz no jauna un tas ir izdarāms, ja ir abpusēja vēlēšanās. Varbūt, ka ar vienkāršu un sirsnīgu izrunāšanos nepietiks, iespējams, ka palīdzētu ģimenes psihoterapeita konsultācijas. Tomēr šajā situācijā, bez vīrieša un sievietes samezglotajām attiecībām, kur mijās dusmu, aizvainojuma, vilšanās u.c. emocijas, tikpat svarīgi ir jautājumi par attieksmi pret bērnu. Pieņemu, ka bērns Jūs uztver par īstu tēti un tāds Jūs arī esat. Šajā gadījumā nav būtiski, ka bioloģiskais tēvs bērnam ir devis dzīvību, bet svarīgāk ir tas, kurš šo bērnu audzina, mīl un rūpējas par viņu, kuru arī bērns mīl un uzskata par tēti. Lai arī bērnam būtu jāzina sava izcelsme, viņam arī jāzina un jāsajūt, ka viņš netiks pamests. Šī situācija, attiecību jautājumi ir jārisina tikai starp pieaugušajiem."