"Bērni nespēj kritiski izvērtēt vēstījumu!" Eksperti brīdina par reklāmu ietekmi uz bērnu prātiem

Reklāmas ir spēcīgs instruments, kas var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt bērnu attīstību. Lai arī reklāmas piesaista bērnu uzmanību ar krāsām, skaņām un dinamiku, tās bieži vien neņem vērā bērna vecuma īpatnības un kritisko domāšanu.

Reklāmu ietekme uz bērnu emocionālo un psiholoģisko attīstību

Pēc Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Ambulatorās komandas vadītājas Lienes Vītolas teiktā, reklāmas ir veidotas ar mērķi piesaistīt skatītāju uzmanību, un šī stratēģija darbojas uz bērniem īpaši spēcīgi. "Reklāmas bieži izceļas ar krāsām, dinamiku un skaļumu, kas īpaši piesaista bērnu uzmanību," norāda Vītola. Tā kā bērni ir dabīgi zinātkāri un atvērti jaunām lietām, viņi ātri reaģē uz vizuāli un skaļi piesaistošiem elementiem, kas veicina reklāmas ietekmi uz viņu emocionālo labsajūtu.

Psihiatre uzsver, ka svarīgs ir ne tikai reklāmu saturs, bet arī to skatīšanās ilgums. Bērns, kurš pavada pārāk daudz laika, skatoties televīziju vai reklāmas, riskē attīstīt problēmas ar koncentrēšanos un radošuma trūkumu. "Bērniem ir nepieciešama garlaicība, lai viņi varētu attīstīt radošumu un interesi," skaidro Vītola. Tāpēc ir būtiski, lai bērni skatītos televīziju kopā ar pieaugušajiem, kuri var palīdzēt viņiem izvērtēt saturu un saprast, ko viņi redz ekrānā.

Bērnu uztvere par reklāmām un reklāmas regulējumi

Latvijas Universitātes asociētā profesore, Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja un reklāmas pētniece Marita Zitmane skaidro, ka bērnu spēja kritiski uztvert reklāmas attīstās pakāpeniski. "Bērni līdz 4–5 gadu vecumam nespēj atšķirt reklāmu no cita satura," saka Zitmane. Šajā vecumā bērni uztver reklāmas kā daļu no jebkura cita mediju satura un tikai pamana spilgtas krāsas, kustības un skaņas. Izpratne par reklāmas nolūku – ka tā cenšas kaut ko pārdot – parādās vēlāk, ap 6–7 gadu vecumu. Tikai šajā vecumā bērni sāk apzināties, ka reklāmām ir cits mērķis nekā izklaidēt.

Pētījumi rāda, ka bērni bieži uztver reklāmas nekritiski un ir viegli iespaidojami. Šī iemesla dēļ daudzas valstis ir ieviesušas stingrus reklāmas regulējumus attiecībā uz bērnu auditoriju. "Kopš 70. gadiem tradicionālajos medijos, piemēram, televīzijā, bērniem paredzētās reklāmas tiek stingri regulētas," skaidro Zitmane. Latvijā sabiedriskajos medijos reklāmu nav, taču komerctelevīzijās reklāmas, īpaši bērniem veltītajos raidījumos, joprojām ir bieža parādība.

Krāsu, skaņu un dinamiskuma loma reklāmās

Gan psihiatre, gan pētniece uzsver, ka reklāmas izmanto dažādus vizuālus un skaņas elementus, lai piesaistītu bērnu uzmanību. "Reklāmas ir skaļākas un dinamiskākas, un tas tūlīt piesaista bērna uzmanību," stāsta Zitmane. Bērni reaģē uz šiem sensoriem stimuliem daudz spēcīgāk nekā pieaugušie, jo viņu prāts vēl nav izveidojis kritisko domāšanu, kas palīdzētu viņiem izvērtēt redzēto.

Vizuālo un skaņas elementu izmantošana reklāmās ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, ko reklāmas industrija izmanto, lai piesaistītu bērnu uzmanību. Tā kā nav īpašu regulējumu par to, cik skaļas vai vizuāli dinamiskas var būt reklāmas, reklāmu veidotāji brīvi izmanto šos līdzekļus, lai radītu maksimālu ietekmi.

Vecāku loma un atbildība

Psihiatre Liene Vītola uzsver, cik svarīgi ir, lai vecāki aktīvi iesaistītos savu bērnu televīzijas skatīšanās paradumu uzraudzībā. "Vecākiem ir svarīgi pārrunāt ar bērniem redzēto saturu," norāda Vītola. Bērni bieži nesaprot, ka reklāmas ir radītas, lai pārdotu produktus, un šī neskaidrība var radīt apjukumu vai pat emocionālu spriedzi. Skatoties saturu kopā ar bērniem, vecāki var palīdzēt izskaidrot, kas ir reāls un kas ir izdomāts, kā arī palīdzēt bērniem attīstīt kritisko domāšanu.

Reklāmas pētniece Marita Zitmane arī uzsver vecāku lomu medijpratības veidošanā. "Medijpratība sākas jau agrā bērnībā, kad bērni mācās, kā pareizi izmantot ekrānus kopā ar pieaugušajiem," viņa skaidro. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērniem saprast, kāds saturs ir piemērots, kā arī kontrolēt, cik ilgi un kāda veida reklāmas bērni redz.

Veiksmīgi piemēri – reklāmu pozitīvā ietekme

Lai gan reklāmas bieži tiek uzskatītas par potenciāli kaitīgām bērnu attīstībai, ir arī pozitīvi piemēri, kur reklāmas izmantotas kā izglītojošs un sociāli atbildīgs instruments. Marita Zitmane min CSDD kampaņu "Klip-Klap Sprādzējies", kas ar vienkāršu dziesmiņu un piesaistošu vizuālo saturu spēja efektīvi izglītot bērnus par drošību automašīnās. Šī kampaņa sasniedza labus rezultātus, veicinot bērnu drošības jostu lietošanu.

Sociālās reklāmas var būt efektīvas bērnu izglītošanā un sociāli vēlamas uzvedības veicināšanā, ja tās ir veidotas atbilstoši bērnu uztveres spējām un vecumam. Ar rotaļu, dziesmiņu un izglītojošu multfilmu palīdzību bērni var iemācīties svarīgas dzīves prasmes, kas palīdzēs viņiem gan bērnībā, gan turpmākajā dzīvē.

Svarīgākās un interesantākās Jauns.lv ziņas tagad arī “WhatsApp” lietotnē!