Tiesībsargs: "Aizvien vairāk cilvēku Latvijā tiek spiesti fiktīvi apprecēties"
Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka Latvijā aizvien vairāk iedzīvotāju cieš no seksuālās ekspluatācijas un piespiedu fiktīvām laulībām.
Seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības Latvijā atkal kļūst redzamākas, teikts tiesībsarga Jura Jansona Saeimā iesniegtā ziņojuma par 2023.gadu sadaļā par cilvēku tirdzniecības novēršanu.
"Ja iepriekšējos gados Latvijā pārliecinoši izplatītākā forma bija darbaspēka ekspluatācija, tad šobrīd seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības atkal kļūst redzamākas, un arvien vairāk personu no tā cieš," norāda Jansons.
Līdztekus parādās arī dažas jaunas tendences, piemēram, konstatēts gadījums, kad Latvijas pilsonis ir savervēts piespiedu ubagošanai Polijā, savukārt citā gadījumā persona tikusi piespiesta veikt noziedzīgu nodarījumu.
Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, rupjš cilvēka cieņas un fiziskās neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru rezultātā skar ļoti daudz cilvēku, tostarp pašas neaizsargātākās grupas - bērnus, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti un sociāli neaizsargātus cilvēkus, teikts ziņojumā.
Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija, un parasti tas notiek peļņas gūšanas nolūkā. Cilvēku tirdzniecībai ir dažādas formas, piemēram, seksuālā izmantošana, piespiedu darbs jeb darbaspēka ekspluatācija, piespiedu noziedzība vai ubagošana, turēšana kalpībā un piespiedu fiktīvās laulības. Taču tiesībsargs norāda, ka cilvēku tirdzniecības fenomens ik gadu attīstās un kļūst arvien grūtāk izsekojams, kam pamatā ir gan jaunas cilvēku tirdzniecības formas, piemēram, nelegālā adopcija un surogātmāšu ekspluatācija, gan arvien pieaugošās digitālās vides īpatsvars.
Latvijā no cilvēku tirdzniecības 2020.gadā cieta 48 personas, 2021. - 61, bet 2022. - 26. Salīdzinājumā, 2021.gadā Eiropas Savienībā bija reģistrēti 7155 cilvēku tirdzniecības upuri, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā 2020.gadā.
