Vīramāte jaucas mūsu dzīvē - vīrs neaizstāv un ir mammas pusē. Ko darīt man?
Cik ilgi ir pastāvējusi pasaule, aktuāls ir bijis jautājums par vīramātes un vedeklas attiecībām. Cik ilgi pasaule pastāvēs, šis jautājums nodarbinās gan vīra māšu, gan vedeklu prātus. Un visam pa vidu - dēls un vīrs.
"Ko darīt, lai vīrs neļautu savai mātei jaukties mūsu attiecībās? Te mūsu mājās stāv nepareizā vietā galds, te bērnu mantas ir izmētātas. Mūžīgi salīdzina, ka, redz, viņai māja kārtībā (salīdzina savu māju, kur dzīvo viens pensionārs, ar māju, kur dzīvo 2 mazi bērni). Un tagad ir jau aizgājis tik tālu, ka uz manu pusi var veltīt visādus vārdus - ne pārāk labus tikai dēļ, ka dēls paņēmis sievu ar bērnu pūrā. Un vīrs atkal paliek viņas pusē... Kā lai pārdzīvo to rūgtumu, kad bērnībā tēvs man veltīja vārdus, ka esmu stulba, jo kaut kas nesanāca ar pirmo reizi, ka esmu sliņķe, jo kaut ko darīju ilgāk nekā vecāki. Un vienreiz mani nosauca par slampu, jo atnācu no kūts ar netīrām drēbēm. Tagad šķiet, ka vēsture atkārtojas, es mīlu savu vīru, bet man sāp, ka mani nevar aizstāvēt no savas mātes..."
Atbild personīgās meistarības trenere, NLP meistare Sarmīte Šmite:
"Nezinu, vai vīrs varēs aizliegt mātei maisīties jūsu attiecībās. Vai vispār kādam var kaut ko aizliegt. Bērnam, jo vairāk aizliedz, jo vairāk viņš grib pie tā tikt. Tātad gribas apmierināt kaut kādus savus Ego, savu pārākumu. Vai jūs esat ar vīru izrunājusi, kā jūtaties tad, kad tas notiek? Ko par to domājat? Kas ir jūsu ģimene? Kas tajā ietilpst? Varbūt vīrs uztver to kopā ar savu māti?
Ja vīrietis ilgi dzīvojis kopā ar māti, vai bijušas ļoti ciešas saites ar viņu, tās netiek pārrautas arī tad, kad rodas jauna ģimene, bet tās ir viņa lietas, kuras iespējams pagaidām būs grūti risināt. Tās varēs risināt viņš pats, protams, ja to vēlēsies. Sākt varētu ar sevi. Tātad jāstrādā pie sava pašvērtējuma celšanas. Apkārtējie ar savu attieksmi pret mums spoguļo mūsu iekšējo stāvokli. Tātad - kā mēs pret sevi iekšēji izturamies. Vai sev piedodam par kļūdām, vai sevi mīlam, vai patīkam sev? To ar laiku var iemācīties. Bet ir sev jājautā, ko patiesi gribētu, kas patīk, kas sagādā prieku, kas garšo, ar ko gribētu aizpildīt savu brīvo laiku, ar prasmi to pateikt savai ģimenei. utt...
Kā praktizēt pašai?
Atsauciet atmiņā no savas dzīves, bērnības, jaunības, vai tagadnes konkrētus brīžus, kad patiešām sajutāt savu vērtību, savu veiksmi, savu esamību tādu kas patiesi esat. To darot, aizveriet acis. Atsauciet atmiņā vietu, gada laiku, ieraugiet apkārt, kas notiek, kāda izskatāties. Sajūtiet šīs sajūtas, veltiet tam pietiekoši daudz laika. Lai atnāk viss, kas atnāk, bet lai tas ir cik vien labs var būt tieši jums. Ja jums ir izteikta smaržas sajūta, arī tā būs svarīga. Piepildiet visu savu ķermeni ar šo sajūta, ieelpojiet to un lai asins vadi aiznes labās sajūtas pa visu jūsu ķermeni. Veltiet tam cik vien laika tam būs nepieciešams. Tā atsauciet sev atmiņā vienu labu notikumu pēc otra. Dzīvojiet tajos, it kā enkurojiet savus pozitīvos resursus sev virsū. Tie ir jūsu un tos neviens nevar jums atņemt. Uz grīdas ar iztēli uzzīmējiet apli. No malas ieraugiet sevi tur iekšā cik vien jauku vēlaties, tad pati ar savām sajūtām, kas jums ir uzenkurotas, vai sajustas dodieties aplī iekšā. Noteikti aizveriet acis un visu to vēlreiz sajūtiet. Tad lūdziet, lai Visums jums dod gaismu - spēkam un svētībai. Ļaujiet, lai jūsu kājas ieaug dziļi, dziļi zemē, kā saknes. Zemes enerģija piepildīt arī jūsu ķermeni. Tā dos jums stabilitāti un drosmi. Šo vingrinājumu veiciet vairākas reizes, līdz sajūtas varat dabūt ļoti ātri. Un tad kad Jums būs kāda saruna ar tuviniekiem, vienmēr pirms, atsauciet to savās sajūtās Tas dos jums spēku būt pašai.
Ieteiktu rakstīt pateicības katru dienu par visu, arī par grūtībām, jo ja to uztveram, kā skolu, tas ir mūsu izaugsmei. Ja to uztveram kā pāri darījumu, iemetam sevi upura lomā. Lai kaut ko saņemtu vispirms jāsniedz. Pateicība būs tā, ko sniegsiet Visumam. Jo kam ir pateicība – tam tiek dots. Tas no grāmatu grāmatas. Izmantojiet iespēju aiziet arī pie kāda speciālista. Neveltiet pārāk daudz laika domām un sarunām par šo tēmu, cik slikti jums ir ar attiecībām ar vīra māti. Veltiet laiku sev, audziniet bērnus, pilnveidojieties pati. Uzziniet, ko jūs gribat. Rakstiet un vizualizējiet savus mērķus. Darbojieties mērķu virzienā. Jūsu iekšējais starojums mainīsies, bet negaidiet rezultātu uzreiz. Esiet pacietīga, turpiniet darboties. Ticiet sev un runājiet ar Visumu. Jūs gūsiet atbalstu. Katru dienu, ne tikai tad, kad ir slikti. Tas būs jūsu darbs ar savu iekšējo pasauli. Kad tā būs mainījusies, apkārtējie arī mainīs attieksmi pret jums. Ticiet sev un jums noteikti izdosies. Izdodas tam, kas dara!"
Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock
