Vecāki nav apmierināti ar bērnudārzu darba kārtību vasarā, secināts aptaujā
“Vienu mēnesi bērnudārzs strādās, pusotru mēnesi nestrādās”, “Divus mēnešus bērnudārzs ir slēgts, tikai vienu mēnesi piedāvā apmeklēt citu dārziņu apvienotā grupā” – šādus un līdzīgus piemērus par bērnudārza pieejamību vasarā “Mammamuntetiem.lv” atklāj vecāki gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Kopumā katrs otrais vecāks (48 %) norāda, ka īsti nav apmierināts ar sava bērna bērnudārza darba kārtību vasarā.
“Tuvojoties vasarai, bērnudārznieku vecāki mums mēdz stāstīt, ka tā nereti izvēršas par neiespējamo misiju: kur likt bērnu? Jo daudziem bērnudārziem vasarā ir tradīcija – to aizslēgt no divām nedēļām līdz pat diviem mēnešiem. Lai noskaidrotu problēmas apmēru, ģimenes portālā Mammamuntetiem.lv maijā veicām aptauju,” aptaujas veikšanas nepieciešamību skaidro vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Problēmas mērogs izrādījās lielāks, nekā šķita,” viņa secina.
Lai izprastu situāciju, kāpēc daudziem Latvijas bērnudārziem ir prakse nesniegt pakalpojumu vasarā, kā arī lai informētu deputātus par esošo situāciju un meklētu tai risinājumus, “Mammamuntetiem.lv” maijā piedalās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdēs. Tuvākā sēde notiks šodien, 30. maijā.
“Pašvaldības pienākums ir ne tikai nodrošināt bērnudārzu katram bērnam, bet arī nodrošināt šī pakalpojuma pieejamību nepārtraukti. Bērnudārza pieejamība ir viens no svarīgiem aspektiem, kas var mudināt ģimenes laist pasaulē ne tikai otro, bet arī trešo vai pat ceturto mazuli,” situāciju komentē Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.
Katrs otrais vecāks ir neapmierināts ar bērnudārza darba kārtību vasarā
Aptaujā piedalījās 39 % vecāku no Rīgas, 61 % no citām pilsētām un vietām Latvijā. Uz jautājumu “Vai esat apmierināti ar bērnudārza darba kārtību vasarā?” teju puse vecāku ir atbildējuši ar “jā” (52 %) un otra puse (48 %) ar “nē”. “Sarunās ar politikas veidotājiem par šo gadiem ilgi pastāvošo problēmu ir pavīdējusi doma, ka šī neapmierinātība ir tikai Rīgas problēma. Bet tas tā nav – dati liecina, ka tradīcija uz noteiktu laiku slēgt bērnudārzu vasaras periodā ir novērojama visā Latvijā,” norāda Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Tikai 4 % respondentu norāda, ka vasaras periodā viņu bērnudārzs strādā, kā ierasts. Piektā daļa vecāku (20 %) atklāj, ka dārziņa pakalpojums ir pieejams visu vasaru, taču tiek piedāvātas apvienotās grupas, savukārt 30 % – piedāvāts apmeklēt citu bērnudārzu. Pārējiem uz noteiktu laiku bērnudārza pakalpojums nav pieejams vispār.
76 % vecāku gan Rīgā, gan citviet Latvijā norāda, ka bērnudārzs ik gadu vasarā uz noteiktu periodu tiek slēgts. Daļai risinājums tiek piedāvāts, daļai – ne. Norādītais bērnudārza slēgšanas periods svārstās no divām nedēļām līdz pat diviem ar pusi mēnešiem.
Vecāki komentē: “Dārziņš ir slēgts divarpus mēnešus, bet piedāvā vecākiem ar savu transportu vest uz dārziņu 13 km attālumā. Tas nozīmē nobraukt 52 km dienā”, “Dārziņš būs ciet pusotru mēnesi. Vietā piedāvā citus, taču mums tajos vieta vairs neatradās”, “Bērnam ir 6 gadi, un līdz 28. jūlijam papīri ir jāiesniedz skolā, līdz ar to bērns bērnudārzu apmeklēt vairs nevar, jo papīri ir izņemti no bērnudārza”.
Vecāki pielāgo savu atvaļinājumu, ņem bezalgas atvaļinājumu, meklē aukles
65 % vecāku teic, ka bērnudārza vasaras darba grafiks liek viņiem meklēt īpašus risinājumus bērna pieskatīšanas nodrošināšanai. Tiek gan pielāgots atvaļinājums, gan meklēti pieskatītāji – ne vien radi, bet arī algotas aukles, meklēti privātie bērnudārzi. “Izmantojam visādas kombinācijas, līdz pat bezmaksas atvaļinājumam”, “Ņemu bērnu līdzi uz darbu”, “Mēnesi dosies uz privāto dārziņu (par maksu), jo audzinu bērnu viena un nav iespējams darbā paņemt mēnesi atvaļinājumu”, “Situācija ir grūta – vīrs strādā sezonas darbu”, “Ja nevarēsim izbraukāt uz piedāvāto dārziņu, pat nezinu, ko darīt”. Tāpat vairākas mammas norādījušas, ka bērnudārza darba kārtība vasarā ir viens no iemesliem, kas nopietni apgrūtina mammas atgriešanos darbā.
Aptauja liecina, ka situācijai ērti var pielāgoties tie vecāki, kuriem ir iespēja pēc vajadzības pielāgot atvaļinājumu, kuri strādā attālināti, tāpat arī tās ģimenes, kurās tieši vasaras periodā ir gaidāms ģimenes pieaugums un mammai ir dekrēta atvaļinājums.
Apvienotās grupas un cita bērnudārza piedāvāšana ne vienmēr vecākus apmierina
Vecākiem tika uzdots jautājums: “Kā jūs vērtējat iespēju laist bērnu apvienotajā grupiņā citā bērnudārzā laikā, kamēr jūsu dārziņš mēnesi ir slēgts?”. Tikai 40 % vecāku to novērtē kā labu variantu, no tiem 27 % ar piebildi, ja otrs bērnudārzs atrodas netālu no mūsējā. Diemžēl daļā gadījumu vietā piedāvātais bērnudārzs atrodas tālu, kas attiecīgi no ģimenes prasa papildu izdevumus.
Brīvajās atbildēs vecāki akcentē arī bērna emocijas, kas saistītas ar jauna bērnudārza un kolektīva pieņemšanu: “Apvienotajām grupām jābūt bērna bērnudārzā”, “Šī versija ir atkarīga no bērna. Ir, kas izmaiņas pieņem, ir, kam tas ir liels stress”, “Nevaru iedomāties, ka pavisam mazi bērni apmeklētu citu bērnudārzu. Tas ir stress”, “Jo mazāk pārmaiņu bērnam, jo labāk”.
Vecāki mēdz saņemt pārmetumus: kāpēc nedodat bērnam vasarā atvaļinājumu?
Aptaujā vecāki piemin arī savu vainas izjūtu par to, ka nespēj bērnam vasarā nodrošināt brīvdienas – tiek norādīts, ka šādi pārmetumi dažkārt tiek saņemti gan no bērnudārza personāla, gan no citiem vecākiem. Arī aptaujā daļa vecāku teic: “Bērnam vasarā ir jāatpūšas”, “Jūs no sava darba taču arī vēlaties atvaļinājumu? Tāpat arī bērni to ir pelnījuši”, “Lai vecāki sāk domāt un uzņemties atbildību, nevis nogrūž savus bērnus, kur vien iespējams!”.
“Ir ģimenes un situācijas, kurās vecākiem paņemt atvaļinājumu noteiktajā apjomā un periodā vienkārši nav iespējams, pat ja vecāki to gribētu. Piemēram, vecāks ir tikko atgriezies darbā un viņam atvaļinājums vēl nepienākas, darba devējs nespēj nodrošināt četru nedēļu atvaļinājumu no vietas, vecāki strādā sezonas darbu,” “Mammamuntetiem.lv” uzskaita situācijas, kurās ģimenēm bērnudārza pakalpojums vasaras periodā ir īpaši nepieciešams. “Tāpēc ir skumji lasīt sabiedrības neiecietību pret vecākiem, kas nespēj pielāgoties bērnudārza grafikam vai kas atklāti stāsta par šīm savām grūtībām.”
