Citāda narcisisma seja - neaizsargāts jūtīgums vai šarāde?
Šķiet, mūsdienās teju visi ir pazīstami ar jēdzienu narciss. Cilvēks, kuram pašam šķiet, ka viņa personība ir īpašāka par citu, empātijas trūkums pret citiem, viņu sasniegumi ir svarīgākie, kā arī spēcīga vēlme pēc atzinības. Taču kā atpazīt narcisu, kas slēpjas aiz šķietami jūtīgas personības fasādes jeb tā saukto neaizsargāto narcisu?
Psihoanalītiķe Dr. Kristena Bīslija (Kristen Beesley) “Psychology Today” skaidro, ko nozīmē šis jēdziens un kā tikt galā ar kādu, kuram ir šie traucējumi.
Neaizsargātajiem narcisiem (vulnerable narcissist) raksturīgi sevi ielikt pašaizsardzības režīmā. Viņiem šķiet, ka jebkas ir viņu rūpīga pārbaude un analīze, kas izsauc negatīvas emocijas. Šiem narcisiem ir grūti pieņemt komplimentus, viņi neuzticas tam, kurš tos izsaka, un visbiežāk pret komplimentu izteicēju vēršas ar uzbrukumu.
Viņi mēdz slēpt savu personību, atklājot tikai nelielu tās daļu, viņi baidās, ka varētu tikt emocionāli iznīcināti, ja kādam atklāsies. Neaizsargāto narcismu definē paaugstināta jūtība pret noraidījumu, negatīvām emocijām, sociālo izolāciju, neuzticēšanos citiem, kā arī paaugstinātu dusmu un naidīguma līmeni. Šiem cilvēkiem izteikti trūkst empātijas, galvenokārt tāpēc, ka augot viņi paši nav to piedzīvojuši.
Par spīti dusmām un empātijas trūkumam – šie cilvēki var šķist neaizsargāti un pat patīkami, taču laika gaitā iepazīstoties tuvāk, attiecībās varat justies apmulsis un pat neredzams un ignorēts. Jūsu galvā var rasties jautājumi par to, vai jūs vispār dzird. Sākotnējā saprašanās pēkšņi var pārtapt konfliktā, kurā jūs jūtaties vainīgs.
Kādā nesen veiktā pētījumā identificētas divas galvenās neaizsargātā narcisma dimensijas – neirotiskā introversija un antagonisms.
Neirotiskā introversija ir izvairīšanās no sociālās atstumtības, ko izmanto neaizsargātie narcisi, lai izvairītos no sava trauslā “Es” atmaskošanas, slēpjot savas jūtas un nepilnvērtības, kā arī izteikta kauna sajūta un skaudība pret citiem.
Savukārt neirotiskais antagonisms – agresīva jūtu projicēšana un citiem cilvēkiem, kā mēģinājumi slepeni izteikt savas jūtas.
Taču kā tikt galā ar neaizsargāto narcisu?
Lai tiktu galā ar neaizsargāto narcisu, jums ir nepieciešams, kas tāds, kas viņiem fundamentāli trūkst – empātija. Vienlaikus svarīgi saglabāt veselīgas un spēcīgas robežas.
Neaizsargātajiem narcisiem ir emocionālas brūces, kas viņiem likušas ieņemt aizsargpozīciju. Ir jūtama sava veida augstprātīga noslēpumainība un devalvācija jeb otra cilvēka pazemināšana, kas izpaužas kā klusa dusmošanās uz citiem.
Šis cilvēks var justies depresīvs, nomākts, taču īstā “slimība” var būt šī nepārvaramā neaizsargātības sajūtas, kas kavē būt pilnībā autentiskam. Tas, iespējams, var izklausīties banāli, tomēr tā nav šo cilvēku vaina, tās ir sekas tam, ko viņi ir piedzīvojuši kā bērni. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņi būtu kā īpaši jāaizstāv vai jāattaisno. Tā var nebūt viņu vaina, taču nobriedušam cilvēkam jāuzņemas atbildība par savām disfuncionālajām darbībām un reakcijām un tās jārisina.
