Jo vairāk brīva laika, jo laimīgāks? Izrādās, ka ne
Darba pienākumi, rūpes par ģimeni, sociālā dzīve var būt nogurdinoša, un cilvēki bieži vien domā, ja viņiem būtu vairāk brīva laika, viņi spētu atpūsties un būtu laimīgāki. Jauni pētījumi liecina, ka vairāk brīvā laika nebūt nav tas burvju eliksīrs, par ko daudzi no mums sapņo.
Šovasar ASV tika veikts daudzdaļīgs pētījums par to, kā amerikāņi pavada savu laiku, tika aptaujāti vairāk nekā 35 000 respondentu. Pētījums atklāja, ka cilvēkiem ir nepieciešams brīvais laiks, taču pārāk daudz brīvā laika arī ir slikti. Tika secināts, ka cilvēkiem, kuriem bija līdz divām stundām brīva laika dienā, uzskatīja, ka jūtas labāk nekā tie, kuriem bija mazāk brīva laika.
Taču cilvēki, kuriem bija piecas vai vairāk stundas brīva laika dienā, jūtas sliktāk par aizņemtajiem. Pētnieki domā, ka cilvēkiem „brīvsolis” ir nepieciešams, taču līdz noteiktam stundu skaitam, jo pārāk daudz vaļas atkal noved pie citām problēmām. "Lai gan pārāk maz brīvā laika ir slikti, vairāk ne vienmēr ir labāk," paziņojumā presei sacīja Marita Šarifa, pētījuma galvenā autore.
Svarīgs ir saturs, ne ilgums
Vairums cilvēku intuitīvi zina, ka būt ļoti, ļoti aizņemtam rada stresu. Taču veiktais pētījums nav pirmais, kas apšauba, ka ļoti daudz brīva laika padarīs cilvēkus tik laimīgus, kā viņi cer. Eksperti atgādina, ka daudzi, esot atvaļinājumā vai aizejot pensijā, jūtas nevajadzīgi, lieki un nemaz nezina, kā ar savu tik ilgi gaidīto brīvo laiku tikt galā. Interesanti, ka pētnieki domā, ka mēs tik ļoti protam izmantot savu brīvo laiku tāpēc, ka mums tas ir mazs.
„Mēs mākam darīt neko un atpūsties, ja redzam struktūru,” secinājuši pētnieki. Viņi domā, ka mums ir nepieciešams brīvais laiks, taču, ja tā ir pa daudz, mēs sākam garlaikoties, ilgoties pēc pienākumiem, kas viss norāda uz to, ka mūsu ikdienai vajadzīga struktūra. Iespējams esat pamanījuši, ka ir cilvēki, kas „it kā” nemāk atpūsties, viņu brīvdienas ir saplānotas, viņu atvaļinājumi noris pēc plāna, kā arī pensijas ikdiena ir aizpildīta ar dažādām aktivitātēm. Šādi cilvēki ir lielisks piemērs, ka cilvēki vairāk vai mazāk nevēlas savu laiku izmantot neproduktīvi.
Galvenais būt produktīvam
Pētījumā respondentiem tika uzdots jautājums, vai viņu dzīvi uzlabotu brīvas 3-7 stundas diennaktī, ja tās tiktu veltītas hobijiem, pašizaugsmei vai sportam. Taču, ja 3-7 stundas diennaktī būtu jāvelta neproduktīvām lietām, piemēram, TV skatīšanās, tad vairums respondentu atzīmēja, ka šāds brīvais laiks viņu labsajūtu neuzlabotu.
Lai arī jautājumi bija tikai teorētiski, varam secināt, ka problēma nav tik daudz, cik mums ir brīvā laika, bet, cik produktīvi to izmantojam. Protams, tas, kas cilvēkam šķiet “produktīvs”, ir ļoti subjektīvi. Vienam TV seriālu skatīšanās šķiet zemē nomests laiks, bet cits tā atpūšas pēc grūtas dienas vai izklaidējas. Pētnieki tāpat neiesaka visu brīvo laiku pakārtot valodu apguvei, sportam, intelektuāliem izaicinājumiem. Prieku var sagādāt arī tikšanās ar draugiem, kulinārija, pastaigas, grāmatu lasīšana un rokdarbi. "Gadījumos, kad cilvēki saskaras ar pārmērīgu brīvo laiku, vai nu pienākot pensijai vai zaudējot darbu," sacīja Šarifa, "mūsu ieteikums ir saplānot dienu ar mērķtiecīgiem un viegli padarāmiem uzdevumiem. Tad pastāv daudz lielāka iespēja, ka būsim laimīgāki".
