Kontroljautājumi bērnam un vecākiem, ja ir vēlme pāriet tālmācībā
Izjutuši, ko nozīmē attālinātā mācīšanās, ne viens vien skolēns sācis apsvērt tālmācības iespējas. Lai palīdzētu vecākiem un bērnam pieņemt lēmumu atbildīgi, izglītības un skolu psiholoģe, “Mammamuntetiem.lv” speciāliste Sabīne Bērziņa iesaka kontroljautājumus, ko apspriest ģimenē.
Jautājums vecākiem: “Vai man būs pietiekami daudz laika, lai uzraudzītu mācību procesu?”
Atkarībā no bērna vecuma atšķiras tas, cik liela mācību procesa pārraudzība nepieciešama bērnam ik dienu.
- Ja bērns ir jaunāks par 12 gadiem un vēlas mācīties attālinātā režīmā, tad vecākam jārēķinās ar 4 - 6 stundām mācību darba pārraudzības.
- Ja bērns ir vecāks par 12 gadiem, tad nepieciešamas aptuveni 1 - 3 stundas laika mācību darba pārraudzīšanai.
- Pavisam lielajiem bērniem, sākot no vidusskolas, tā var būt viena stunda vai mazāk, lai pārrunātu un pārskatītu mācību lietas.
Vecāka uzdevums nav izpildīt mācību uzdevumus bērna vietā, bet uzdevums ir vērot to, kā bērns mācās, un palīdzēt apgūt prasmes, kā mācīties. Atbilžu teikšana priekšā gandrīz nevienam nav palīdzējusi labāk saprast apgūstamo vielu.
Kas segs mācību maksu?
Visas tālmācības skolas ir par maksu. Vai vecākam ir iespēja šādas izmaksas nosegt, vai bērns pats taisās segt visu vai daļu skolas maksājumu. Vai tad, ja jaunietis sācis strādāt, darbs un tālmācības netraucēs viens otram?
Kāda ir bērna motivācija mācīties attālināti?
Motivācijas var būt atbilstošas, piemēram, “Man ir vieglāk iemācīties tēmu, ja varu strādāt savā tempā”, vai “Es varu ātrāk apgūt to, ko citi skolēni mācās gadiem”.
Bet motivācija var būt arī tāda, kas liecina par dziļākām problēmām, piemēram, bērns saka, ka grib mācīties tālmācībā, jo neveidojas kontakts ar citiem klases bērniem.
Ir gadījumi, kad patiešām nav iespējams dibināt kontaktu, klasē ir saspīlēta gaisotne, taču, ja pamatā ir bailes, kuru dēļ ir vēlme izvairīties no skolas, tad pamata problēma netiek atrisināta.
Izvairīšanās ir bailes uzturošs faktors. Ja bērnam ir nesanāk draudzēties, tad jāmeklē veidi, kā iemācīties to darīt, paliekot kontaktā ar citiem.
Varbūt ir jādodas pie speciālistiem, piemēram, psihoterapeita vai psihologa, lai attīstītu attiecību veidošanas iemaņas.
Motivācija var būt saistīta arī ar nevēlēšanos mācīties un uzsākt darba gaitas. Arī šis iemesls būtu jāizrunā sīkāk, kāpēc bērns nevēlas mācīties, un vai tas ir pieļaujams.
Tālmācības plusi un mīnusi
Lai labāk saprastu, vai patiešām attālinātās mācības varētu būt bērnam piemērotākā mācību forma, jāmēģina izvērtēt katras mācīšanās formas plusus un mīnusi.
Plusu un mīnusu izvērtēšana varētu izskatīties aptuveni šādi:
Pēc šīs tabulas izvērtēšanas var noskaidrot, kuras ir bērna prioritātes, kuri zaudējumi ilgtermiņā ir lielāki, un paskatīties, vai kaut kas no īstermiņa ieguvumiem nav motivators bērna šī brīža izvēlei.
Parasti, domājot par izvēlēm, mēs domājam par īstermiņa ieguvumu, bet, lai pieņemtu labāko lēmumu, nopietni ir jāizpēta ilgtermiņa zaudējumus katrai izvēlei.
Vēl var pārrunāt, vai kādu no zaudējumiem nav iespējams tomēr novērst, piemēram, ja neklātienē nav iespējams kontaktēties ar vienaudžiem, varbūt ir cits klātienes veids, kur bērns tomēr var kontaktēties ar vienaudžiem, piemēram, ārpus skolas pulciņu laikā.
Kādu bērns plāno savu dienas ritmu?
Svarīgi saprast, kāds būs bērna dienas ritms, mācoties neklātienē? Pārrunāt, kā bērns strukturēs gan savu mācību plānu, gan kā organizēs, ka viņam ir gana daudz atpūtas paužu, pietiekamas aktivitātes dienas laikā, ko viņš ēdīs, kā sazināsies ar pedagogiem? Kā tiks galā ar dažādiem laika zagļiem - piemēram, telefonu, videospēlēm? Kādā veidā bērns atpūtīsies no mācībām un kad to darīs?
Jo skaidrāks režīms bērnam ir izveidots, jo lielāka iespēja, ka attālinātās mācības būs veiksmīgas.
Vai bērnam ir viss nepieciešamais nodrošinājums tālmācībai?
Pārdomājiet gan tehniskā nodrošinājuma vajadzības, gan arī mācību vietas izveidei nepieciešamo aprīkojumu. Vai mācību vieta ir klusa, gaiša vieta, ērta? Vai galds un krēsls ir ergonomisks? Kā tiks nodrošināti mācību materiāli?
