Horena Stalbes vasaras receptes: armēņu olas, "burkānlasis" un kokteilis. Par vegānisko siļķi pat gaļēdāji esot ekstāzē

Saku uzreiz – esmu ļoti švaks gatavotājs, toties – sapņu ēdājs gan savai sievai, gan mammai. Man galvenais ir gaisotne. Parasti ēdu reizi dienā un, cik vien iespējams, cenšos izbēgt no ēšanas restorānos vai kafejnīcās. Svarīgs ir process, tāpēc ar sievu vakariņojam vēlu vakarā. Lai es paēstu, vajadzīga pusotra stunda. Tad varu baudīt, skatoties labu kino – bez popkorna, bet ar garšīgām vakariņām. Ja man saka: “Ātri kaut ko uzēdam!”, atbildu, ka neēdīšu, labāk padzeršu kafiju. Ja ēdu, tad – siltu, kvalitatīvu un garšīgu ēdienu. Ja tāda nav – bez problēmām, neviens mūsdienās Eiropā badā nemirst, arī tie, kuri dzīvo uz ielas.

Godīgi sakot – no gatavošanas izvairos, cik vien varu. Bet, kā zināms, galvenais ir komanda. Sieva mani apsmej: “Lai arī tu negatavo, bet stāvi blakus un dod vērtīgus padomus”, jāpiebilst – lielākoties par lietām, no kurām es neko nesaprotu. Jā, komandēšanas process patīk katram vīrietim. Virtuvē varu izpildīt vienīgi nekvalificētus darbus – sakult olu, sagriezt sīpolus vai tomātus... Jā, es esmu labs griezējs.

Nekad nereaģēju uz aicinājumu ar rokā izstieptu karoti: “Nu, nāc, pagaršo!” Virtuvē es ēdienam nepieskaros. To daru tikai tad, kad esmu noskaitījis pātarus, pateicies...

Ja ar ģimeni ceļojam, protams, apmeklējam restorānus un kafejnīcas, bet es to vispār neuzskatu par ēšanu, drīzāk – par tādu kā degvielas uzpildīšanu, lai varētu kustēt uz priekšu. Ja reiz nabaga cilvēkiem nav neviena, kas gatavo, tad viņi ēd restorānos, un man viņu ir ļoti žēl. Katrā vietā, kur pasaulē nokļūsti, ir interesanti pagaršot tai zemei raksturīgo. Taču bieži vien autentiskais ēdiens, atvests uz Latviju, vairs negaršo tā kā tur.

Līdzīgi ir ar ūdenspīpēm – kad pirms 20 gadiem pirmoreiz biju Ēģiptē, sapirkāmies šišas, bet lai mēs pēc tam kaut reizi Rīgā tās pīpētu... protams, nē. Kā teica mans kolēģis Eduards Švāns: “Londonā pat dezītis, ko esmu paņēmis no Rīgas, smaržo citādāk.” Ir ēdieni, kas kolosāli piestāv tikai konkrētajai videi. Ja atrodies pludmalē, jūras krastā – ir viena gaisotne, ja dārgā pieczvaigžņu restorānā – cita. Katrā vietā savi prieki.

Man ļoti patīk Austrumu virtuve. Mamma mani pārsteidz ar latviešu un eiropiešu ēdieniem, sieva – ar kolosāliem, austrumnieciskiem. Pagatavot Korejas burkānus viņai aizņem 10 minūtes, ieskaitot rīvēšanu. Viss ir momentāni gatavs, svaigs un garšo tūkstošreiz labāk nekā restorānā. Esmu ļoti izlutināts, laikam arī tāpēc šefoju.

Nu, pamēģiniet – pieberiet rīsiem garšvielas – kumīnu, kurkumu –, un jūs sapratīsiet, kāpēc visa pasaule ar tiem barojas. Latviešu variantā tie ir vārīti jaunie kartupeļi ar krējumu, lociņiem un dillēm – kas var būt kolosālāks! Mamma prasa, ko pagatavot ciemiņiem, saku – vārītus kartupeļus, viņa: “Vai esi prātā jucis?! Lai cilvēki par mums smejas?!” Bet ikdienā es tos nelietoju. Visvairāk ēdam rīsus, griķus, makaronus – no spageti līdz ravioli.

Esmu tā pasaules daļa, kas barojas pārsvarā ar rīsiem, dārzeņiem, zaļumiem. Mums abiem ar sievu ir armēņu saknes. Ja latviešu virtuvē zaļumi ir smalki sagriezti, mums – jo lielākā gabalā, jo labāk. Paņem lavašu, ieliec tajā visu, ko gribi, – sieru, gaļu, mērces, zaļumus, zaļumus, zaļumus, tomātus – aizrullē ciet – kolosāls, svaigs ēdiens! Vienmēr iesaku – labāk ēst retāk, bet kvalitatīvāk. Man galvenais ir zaļumi, un lai ēdiens būtu silts.

Garšaugus mamma ved no vasarnīcas Baltezerā. Foršs čoms no Bauskas, zemnieks un pasākumu rīkotājs, man atved zaļumus un dīgstus.

Man sapnis ir savs krodziņš jūras malā – līdz tam vēl kāds laiciņš jāpagaida, bet pavisam drīz ar vecāko dēlu, arī Horenu, atvērsim kafejnīcu.

Par ēdieniem žurnālam – man bija kam pajautāt. Vegānisko ēdiena recepti palūdzu sievai, kokteiļa recepti – dēlam, vienu es zinu no bērnības...

Armēņu olas

Šo recepti man mazam iemācīja mamma, to izmantoju vienmēr un visur. Var pat teikt, ka tas ir mans jājamzirdziņš. Iederīgs šajā vasarnīcu un izbraukumu laikā, kad nevienam negribas ilgi stāvēt pie plīts; vienkāršs, ātri pagatavojams un ļoti sātīgs.

To var griezt šķēlēs kā picu, var gatavot brokastīs vai vakariņās. Atgriežoties no jūras vai garas pastaigas – 10 minūtēs pusdienas ir visai ģimenei. Par proporcijām – rīkojamies brīvi un demokrātiski. Kam garšo gaļa, to var likt vairāk. Izvēle – no kolosāla spāņu žāvējuma līdz doktordesas šķēlītēm. Cik daudz – atkarīgs arī no pannas lieluma. Ir šī armēņu nacionālā recepte vai nav – godīgi sakot, nezinu. Bet mēs tās saucam par armēņu olām.

VAJADZĪGS:
300 g svaigas vai žāvētas cauraugušas gaļas
5 vidēji lieli tomāti
2 vidēji lieli sīpoli
10 olas
Zaļumi
Sarīvēts siers – pēc izvēles
Eļļa vai sviests cepšanai

PAGATAVOŠANA:

1. Pannu ņem pēc iespējas lielāku, uzlej eļļu vai sviestu, uzkarsē.

2. Uzliek gaļu, lai visa panna nosegta, apcep no abām pusēm.

3. Tomātus sagriež ripiņās (ne šķēlītēs), tos kārto pa virsu gaļai.

4. Pārber smalki sagrieztus sīpolus. Svarīgi ir nemaisīt!

5. Kad tomāti apcepušies, pa virsu uzsit olas. Cep ar vāku. Tas, cik šķidram jābūt dzeltenumam, pēc jūsu izvēles. Tik ilgi arī cepsiet.

6. Ja gribas, var pārbērt sarīvētu sieru – tas karstumā mazliet pakūst.

7. Pirms pasniegšanas pārber zaļumus – lociņus, dilles, var arī svaigus sasmalcinātus sīpoliņus.

Vegānu siļķe kažokā

Šo uzskatu par unikālu recepti – pat gaļēdāji ir ekstāzē. Jutīsiet jūras garšu, taču tā nenāk no zivīm, bet nori lapiņām – sapresētām jūraszālēm, ko izmanto suši gatavošanā.

VAJADZĪGS:
4–5 vārīti kartupeļi
4 vidējas vārītas bietes
3 vidēji vārīti burkāni
1 baklažāns
200 g vegānu majonēzes
5 nori lapas
100 g sojas mērces
150 g zīda tofu

PAGATAVOŠANA:

1. Kartupeļus, burkānus un bietes sarīvē.

2. Baklažānu sagriež smalkos kubiciņos un apcep, līdz kļūst mīksts.

3. Baklažānam pievieno smalki sagrieztu nori lapu un 50 gramus sojas mērces – tā ir vegāniskā siļķe.

4. Uz pannas uzsilda zīda tofu, ar lāpstiņu sadala smalkos gabaliņos, pievieno smalki sagrieztu nori lapu un 50 gramus sojas mērces – tās ir vegānu olas.

5. Cepamajā formā (kam noņemamas malas) liek kārtām – kartupeļus pārklāj ar majonēzi, pa virsu liek nori lapu, tad – vegānu siļķi, virs tās – majonēzi un veselu nori lapu, tad bietes, pārsmērē ar majonēzi, tālāk – vegānu olas, pārklāj ar majonēzi un nori lapu, pabeidz ar bietēm, pārklāj ar majonēzi.

6. Vismaz stundu ļauj garšām ievilkties, ideāli – ja nostāv nakti.

7. Pirms pasniegšanas noņem cepamās formas malas, lai var redzēt smukas salātu kārtas.

Veģetāriešu majonēzi vislabāk pagatavot, krējumam uzberot melno sāli; kad samaisa, garšo kā majonēze. Lai jūs nemulsina, ka melnā sāls ir rozā krāsā. Parasti tā nāk no Pakistānas, ir vulkāniskas izcelsmes un smaržo pēc olām. Var dabūt lielveikalos, Krišnas apziņas templī un Šivas centrā.

P.S. Mana sieva ir veģetāriete un prot pagatavot lašmaizītes, neizmantojot zivi, to aizstāj burkāna plēksnītes un jūraszāles, kas iemarinētas sojas mērcē. Viņas meistardarbs ir arī vegānu lazanja – ar soju un vegānisko Bešamel mērci ir daudz garšīgāk nekā ar gaļu. Atzīšos – man joprojām ir brīnums, kā tā var būt, bet garšo fantastiski. Ja tā turpināsies, viņa mani padarīs par veģetārieti.

Vegānu “burkānlasis” 

VAJADZĪGS:
* 3 burkāni
* 3 nori lapas
* Sīpols
* Citrons
* Pipari
* Margarīns
* Maize

Marinādei:
* 5 ēdamkarotes olīveļļas
* 6 ēdamkarotes sojas mērces
*1 tējkarote melnā sāls
*1 tējkarote galda etiķa
*1 tējkarote sāls
*½ citrona sulas

PAGATAVOŠANA:

1. Novāra burkānus (ne pārāk mīkstus), nomizo un gareniski sagriež trīs daļās un tad 2 – 3 mm plānās loksnītēs (lai pēc formas izskatās pēc laša gabaliņiem).

2.  Sagrieztos burkānus pa kārtām liek dziļā bļodā, katrai kārtai pāri – smalki sagrieztu nori lapu.

3. Pagatavo marinādi.

4.Marinādi uzlej burkāniem, kārtīgi ar rokām apmaisot.

5. Ļauj vismaz 3-4 stundas garšām ievilkties, ideāli ja nostāv 12 stundas ledusskapī.

PASNIEGŠANA:

Maizītei uzsmērē margarīnu, pa virsu liek “burkānlasi”, smalki sagrieztu sīpolu, citrona gabaliņu un piparus garšai.

Labākās no vegāniskajām un veģetārajām receptēm Horena sieva Lusina publicē Youtube:

Kokteilis Freshness

Ja gribat iepriecināt bērnus – rumu nelejiet. Pieaugušie – var piešaut. Vasarā – bombīgi! Atspirdzinošs un burbuļojošs.

VAJADZĪGS:
½ laima
½ apelsīna
2 tējkarotes brūnā cukura
Pasifloras (passion fruit) sīrups (var bez tā)
Gāzēts ūdens vai spraits
Ledus.
50 g balta ruma

PAGATAVOŠANA:

1. Laimu un apelsīnu sagriež daiviņās, liek lielā glāzē.

2. Pievieno brūno cukuru.

3. Visu ar stampu saspaida.

4. Ja ir, pievieno pasifloras sīrupu.

5. Pieliek mazliet ledus.

6. Ja ir pievienots sīrups, tad pielej gāzētu ūdeni; ja nav – tad spraitu.