Arvien populārāki kļūst apzinātie ceļojumi. Kā tas var padarīt ceļotājus laimīgākus?
Reaģējot uz pēdējo gadu pārņemtību ar fotografēšanu, kad cilvēki bildē visu un uz katra soļa, aizvien populārāki kļūst ceļojumi ar apzinātības prakses pieeju. Jo ir pierādīts, ka cilvēks, atgriezies no ceļojumiem un izrādījis savas skaistās fotogrāfijas tuvākai un plašākai auditorijai, noliek šīs bildes kādā tālākā vietiņā un aizmirst. Jo pārņemtība ar ceļojuma foto dokumentēšanu ir īslaicīga. Tā vietā, lai ceļojuma laikā bez apstājas knipsētu, psihologi iesaka labāk būt klātesošam, apzināties pašreizējo mirkli un atrast prieku vienkāršās lietās.
Apzinātība ir uzmanības pievēršana pašreizējā brīža pieredzei ar atvērtību, zinātkāri un vēlmi būt kopā ar to. Apzinātība palīdz būt atvērtākiem, ļauties ar katru maņu izbaudīt notiekošo tā vietā, lai dzīvotu autopilotā.
Cilvēks, kurš ceļo ar apzinātības attieksmi, ir uzņēmīgs pret jauniem iespaidiem un zinātkārs, viņš respektē svešo kultūru, nemēģina uzspiest savu kultūru un ir gatavs uztvert pieredzi kā iesācējs, nevis saskaņā ar iepriekšējām gaidām. Turklāt ceļojums apzinātības praktiķim ir laba skola, kas sniedz iespēju attīstīt galvenās apzinātības īpašības: uzmanības pievēršanu pašreizējam brīdim un nolūku izkopt izpratni un attieksmi, kas nav tiesājoša, bet ir zinātkāra un labestīga.
Šo psiholoģiskās palīdzības metodi dēvē par kognitīvi biheiviorālās terapijas trešo vilni, jo tā ir visā pasaulē atzīta un strauji attīstās.
Daudzi psihologi visā pasaulē jau ir izveidojuši interesantas programmas, apvienojot apzinātības praksi un ceļošanu, kas viena otru papildina un attīsta. Šīs programmas ir tematiski ļoti plašas – sākot ar stresa nomocītu ļautiņu aizvešanu dabas pārgājienos ar teltīm un ugunskuriem, beidzot ar niršanas un meditācijas apvienošanu tropu jūrā. Apzinātības ceļojumi ļauj izjust dziļāku saikni ar savu ķermeni un iekšējo pasauli, vienlaikus palīdzot noskaņoties uz apkārtesošajām enerģijām.
Nav nemaz jāmeklē tūrisma firma, kas noorganizēs apzinātības ceļojumu; katrs pats var padarīt savu ceļošanu aizvien apzinātāku, ievērojot dažus vienkāršus nosacījumus. Pats svarīgākais – būt klātesošam, apzināties pašreizējo mirkli un atrast prieku vienkāršās lietās. Atslēgšanās no darba un ikdienas dzīves, arī sociālajiem tīkliem, tālruņa un fotokameras atstāšana viesnīcas istabā – tas nāks tikai par labu.
Galu galā ceļojums ir iziešana ārpus savas komforta zonas un dāvā iespēju eksperimentēt. To nevajag palaist garām. Vismaz kādu reizi ir vērts iet pa ceļu, nezinot, kurp tas aizvedīs, nogaršot ēdienu, kas nekad nav baudīts, un uzsākt nepiespiestu sarunu ar vietējo iedzīvotāju, ļaujot tai ritēt savu gaitu.
Ak tā, ja nu gadījumā kaut kas noiet greizi – un tā gadīsies gandrīz noteikti –, jāļaujas improvizācijai. Un nevajag aizmirst dziļi elpot, lai nomierinātos par lietām, ko nevar kontrolēt. Ja vēl izdosies sajust pateicību par to, ka dzīve dāvājusi vēl kādu piedzīvojumu, viss būs pavisam labi.
Kā apzinātība var padarīt ceļotājus laimīgākus
* Aizstājiet cerības ar pieņemšanu. Senajiem ķīniešiem ir teiciens, ka labam ceļotājam nav noteiktu plānu un nav nodoma kaut kur ierasties. Patiešām, tā vietā, lai ļautos kādām cerībām un gaidām par to, kā visam vajadzētu notikt, labāk būt gatavam pieņemt jebko, kas gadīsies ceļā. Tas palīdzēs izvairīties no neapmierinātības un vilšanās.
* Apzinieties, ko varat un ko nevarat kontrolēt. Ja gadās kādas problēmas, tās nevajag noliegt. Jautājums ir – vai var kaut ko darīt lietas labā? Jūsu spēkos vai nu ir uzlabot situāciju, vai arī nav. Ja nav, atliek pieņemt realitāti, kāda tā ir, jo cīnīties pret to ir bezcerīgi. It sevišķi tas attiecas uz atceltiem lidojumiem.
* Meditācija pret diskomfortu. Nekad nevar zināt, kādas neērtības ceļojums var sagādāt: pēkšņas laika apstākļu izmaiņas, citu tūristu sastrīdēšanos u. tml. Atliek vien šādas situācijas izmantot, lai praktizētos apzinātībā. Pieņemam šo diskomfortu, atzīstam to par īslaicīgu, veicam dziļās elpošanas vingrinājumus.
* Piepildiet dīkstāvi ar pašreizējo momentu. Ilgos ceļojumos bieži gadās laika periodi, kad uz kaut ko ir jāgaida, piemēram, jāstāv rindā uz muzeju. Šajā dīkstāvē der pārslēgties no apnicīgas gaidīšanas uz pašreizējā momenta izbaudīšanu – var novērot cilvēkus un lietas sev apkārt, var pievērt acis un ieklausīties skaņās, veikt dziļo elpošanu u. tml.
* Praktizējiet apzinātu ēšanu. Ceļojumi parasti saistās ar izmaiņām diētā. Lai šīs izmaiņas un jaunu ēdienu nogaršošana neradītu veselības traucējumus, ieteicama apzinātības pieeja, galvenokārt – palēninot ēšanas procesu: ēst mazākiem kumosiem, sakošļāt lēnāk, izbaudīt garšas.
* Sviniet mēģinājumu. Ja ārzemēs izmēģina kaut ko jaunu un tas nesagādā prieku, ātri izkliedējiet negatīvās emocijas, kļūstot ziņkārīgs. Kas no gūtās pieredzes jums nepatika un kāpēc? Vai no tā var kaut ko mācīties un attīstīties? Labāk paslavēt sevi par to, ka pamēģinājāt, nekā sūroties, jo galu galā tā bija iespēja sevi dziļāk iepazīt. Katru neapmierinātību – slimību, bailes, vientulību, garlaicību, konfliktus – jāuzskata par vēl vienu iespēju savā piedzīvojumā.
* Uzturiet ceļojuma izjūtu. Ļaujiet sev to izjust! Ja turpināsiet pārbaudīt e-pastu un domāt par darba problēmām, paliksiet ar vienu kāju darbā, līdz ar to nepiedzīvosiet gaidīto atpūtu un atjaunotni, lai pienācīgi atietu no rutīnas un varētu atgriezties darbā ar svaigu skatījumu.
* Saglabājiet labos ieradumus. Ceļojumā, brīvdienās pastāv liela iespēja, ka cilvēks tā atslābinās, ka atmet visu, ko darījis ikdienā. Tomēr nevajadzētu aizmirst pilnīgi visus ieradumus, sevišķi tos, kas palīdz justies labi normālajā dzīvē. Piemēram, rīta vingrošana vai dienasgrāmatas rakstīšana ceļojuma laikā var palīdzēt vēl vairāk, veicinot jaunās pieredzes apgūšanu. Ir vērts atzīt labos ieradumus par prioritāti, kas pasargās no vainas izjūtas pēc atgriešanās no ceļojuma. Teiksim, brīvlaikā tiek ēsts uz nebēdu, lai gan parasti tika ievērota sabalansēta diēta.
* Pievērsiet uzmanību labai atpūtai. Ceļojums bieži vien ietekmē miega režīmu, kad mainās laika zonas, klimats, gulēšanas vide, nomoda stundas, gulētiešanas rutīna. Taču kvalitatīvs miegs ir būtisks, lai varētu pilnībā izbaudīt ceļojumu. Lai pārietu no dienas aktivitātēm uz atjaunojošo nakts miegu, ieteicama īsa (5–10 minūtes) meditācija pirms gulētiešanas. Turklāt nevajag atteikties no nosnaušanās dienas laikā. Īsa snauda var efektīvi atjaunot spēkus, dot enerģiju un skaidru galvu, lai ceļojuma laikā arī vakarā justos moži.
