Modernais stilists. Izcilais rakstnieks Rūdolfs Blaumanis un viņa dzīves noslēpumi
Rūdolfs Blaumanis – viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem un dramaturgiem, kura darbi nav zaudējuši spožumu vēl šodien. Savulaik viņš latviešu literatūru no provinciālas padarīja modernu, turklāt savos darbos iekodēja latvisko identitāti. Blaumanis spēja meistarīgi izpausties gandrīz visos žurnālistikas un literatūras žanros.
Pati pirmā intriga Rūdolfa Blaumaņa dzīvē saistās jau ar viņa nākšanu pasaulē. Viņš piedzima 1862. gada 20. decembrī Ērgļos muižas istabenes Karlīnes un pavāra Matīsa Blaumaņu ģimenē. Bet drīz vien muižā paklīda runas, ka Rūdolfa īstais tēvs ir nevis pavārs Matīss, bet gan muižas īpašnieks, barons Rūdolfs fon Tranzē, kurš turklāt piekrita kļūt par bērna krusttēvu. Daudziem par pārsteigumu barons sarīkoja grandiozu kristību ceremoniju, tāpēc ērglēnieši, meklējot izskaidrojumu skopulīgā muižkunga labvēlībai, sprieda, ka tieši viņš varētu būt Rūdolfa īstais tēvs.
Vecāki zēnam bija devuši trīs vārdus – Kārlis Rūdolfs Leonīds, bērnībā viņš visbiežāk saukts par Kārli vai Kārlēnu. Viņa rotaļu biedri lielākoties bija citu muižas kalpotāju bērni, taču reizēm barona krustdēlam tika atļauts paspēlēties arī ar paša muižkunga dēlēnu.
1868. gadā Blaumaņi atstāja muižu un sāka patstāvīgu dzīvi. Viņi bija iekrājuši līdzekļus, lai no barona fon Tranzē iznomātu Braku mājas, kas atradās apmēram četrus kilometrus no Ērgļu centra. Braki bija celti augstā, lēzenā kalnā, no tā bija pārredzama tāla mežiem klāta apkārtne.
1872. gada rudenī Rūdolfs sāka mācīties Annas Rubīnas privātskolā kaimiņpagastā Ogrē. Tā bija meiteņu skola, kurā skolnieces apguva arī rokdarbus un darināja izšuvumus. Kopā ar viņām arī Rūdolfs – izšuva, adīja un tamborēja. Par skolas ietekmi uz rakstnieka personību vēlāk zināja stāstīt viņa brālis Arvīds: “No turienes nācis Blaumaņa feministiskais iespaids. Viņš braucis pat ar leļļiem uz skolu, kā māte par to stāstījusi. Sieviešu roku darbus viņš iemācījies tik labi, ka varējis vēlāk mātei pat paraugus tamborēt.”
Pēc meiteņu skolas beigšanas Rūdolfs devās uz Rīgu. Vecāki vēlējās, lai dēls apgūst kaut ko praktisku un ienesīgu, tāpēc nosūtīja viņu uz 2. Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolu. Tomēr jaunietim tuvākas par tirdzniecības zinībām bija literatūra un māksla. Skolas gados viņš sāka dzejot un izmēģināja spēkus dramaturģijā, atdarinot iemīļotākos literatūras paraugus. Tapa arī kāds operas librets – tolaik viņš bija aizrautīgs operas, teātru un koncertu apmeklētājs. Naudu biļetēm viņš sev sagādāja, piepelnoties ar privātstundām.
1881. gada pavasarī Rūdolfs sekmīgi pabeidza 2. Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolu. Savos deviņpadsmit gados viņš bija izaudzis par staltu, izskatīgu jaunekli ar izmeklētām pilsētnieciskām manierēm. Tā paša gada beigās viņš sāka strādāt par kantoristu kādā no Rīgas apdrošināšanas firmām, taču ar laiku vienveidīgais darbs pustumšajās aģentūras telpās Rūdolfu sāka nomākt, un viņš nolēma atgriezties mājās. Kokneses muižas pārvaldnieks Krastiņš apsolīja pieņemt Rūdolfu par rakstvedi un savu palīgu, kā arī apmācīt lauksaimniecības darbos.
