Māte no manis slēpa, ka patiesībā jau 20 gadus mīl citu vīrieti

"Tētis man neslēpa - bieži bijis tā, ka viņš atgriežas mājās, bet mammas tur nav. Bieži viņa pazudusi arī uz visu nedēļas nogali un tad atgriezusies. Pati atceros, ka visu manu bērnību tas vīrietis zvanīja mums uz mājām un lika nost klausuli, tāpat arī sūtīja kartītes un vēstules manai mammai. Tētis teica, ka viņa ir slikts cilvēks, bez jebkādas morāles," 29 gadus vecā sieviete apraksta savas bērnības notikumus.

"Kad mazliet paaugos, centos ar mammu par to runāt, bet viņa vienmēr sadusmojās un visu noliedza. Kad viņi ar tēti izšķīrās, viņa cerēja, ka sāks dzīvot kopā ar to vīrieti. Taču tā nenotika. Ir pagājuši jau 20 gadi, bet viņa joprojām negrib atzīties, ka mīl citu vīrieti. Šajos daudzajos gados esmu redzējusi vairākas vēstules, kurās viņa raksta, ka vēlas būt ar viņu kopā.      

Domāju, ka tas vīrietis visu dzīvi ir vazājis viņu aiz deguna.. Tāpat arī uzskatu, ka viņš varbūt pat ir mans bioloģiskais tēvs, kaut arī māte to noliedz. Man žēl, ka viņa joprojām nespēj aizmirst šo cilvēku un izbaudīt vismaz atlikušo dzīvi. Attiecības ar tēti man ir labas, taču viņš allaž runā nepatīkamas lietas par manu mammu. Pati neuzticos savai mātei un izvairos no viņas laipnības un maiguma izpausmēm. Viņa gan uzskata, ka viņas privātajai dzīvei nav nekā kopīga ar mani un brāli, viņa nesaprot, ka tas kaut kādā veidā var mūs ietekmēt. Jau divreiz šīs problēmas dēļ esmu gājusi uz terapijām. Mans brālis no šīs problēmas norobežojas, un es jūtos, ka esmu atstāta viena, bez jebkāda atbalsta.      

Mans dzīvesbiedrs uzskata, ka man vienkārši jāsamierinās ar šo problēmu un jādzīvo tālāk. Taču es nespēju izteikt vārdos, kā jūtos un kāpēc tas mani satrauc. Kā gan es varu vienkārši dzīvot tālāk? Jūtos tā, it kā man pietrūktu vārdu."

Vietnē Theguardian.com uz lasītājas jautājumu atbild attiecību eksperte Annalisa Barbjeri.