Vai iespējams mazināt pandēmijas laikā radušās problēmas ģimenē?

Pirmo reizi Latvijas ģimenes Eiropas Savienības Fonda līdzfinansētā projekta “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros, 12 mēnešus, bez maksas varēs saņemt psihoterapijas konsultācijas.

“Konsultācijas ir paredzētas ģimenei kā veselumam un vērstas uz ģimenes individuālo vajadzību apzināšanu un resursu izmantošanu. Ģimenēm būs iespēja atjaunot emocionāli siltas attiecības, kopīgi apgūt jaunas konstruktīvas prasmes konfliktsituāciju pārvarēšanā un veidot bērniem labvēlīgāku vidi,” skaidro VBTAI Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Gulbe. Ģimenes varēs saņemt līdz 10 konsultācijām visos Latvijas reģionos. Informācija par konsultāciju saņemšanas kārtību tiks publicēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapā un sociālajos tīklos 2021.gada sākumā.

Ģimenes attiecību modelis aizņemtības laikmetā

Mūsdienu sabiedrībā cilvēki savā dzīvē patiešām ir ļoti aizņemti. Šī aizņemtība rada daudz un dažādas rūpes, pienākumus un problēmas. Šī brīža situācija, kad darbs lielākoties noris attālināti, pie datora pavadot arvien vairāk stundas un, arī skola pieprasa mācīšanos pie datora, nav saprotams, ko katrs visu dienu mājās dara. Rodas diskusijas, strīdi, lai saprastu, par ko katrs ģimenē atbild. Tad katram liekas, ka uz maniem pleciem ir tik daudz, bet citi var nedarīt neko. Un kas jādara bērniem un pusaudžiem?

“Es teiktu ģimenei - apsēdieties savās mājās pie galda un tādā kā sapulcē izrunājiet, ko katrs dara un par ko katrs ir atbildīgs! Jā, mēs esam pārguruši, noguruši, neiecietīgi un sen zaudējuši cieņu. Patiešām, tas tā arī ir! Vai mēs vairs nedzirdam viens otru un esam aizvainojumos, dusmās, pārestībā un tad nav viegli mājās apsēsties un kopā runāt, bet tas ir vajadzīgs!” iesaka ģimenes psihoterapeite Vita Kārkliņa.

Kārkliņa saka: "Apsēdieties un apskatieties, kā mums iet kā pārim, kā mums iet kā vecākiem, ko domā mūsu vecvecāki? Kas mums palīdz, bet kas nepalīdz? Un, ja mēs vispār tā izjūtam viens otru, ne visai labi un visu laiku tikai bļaustāmies un viens otram pieprasām, tad ģimene var teikt - mums ir grūti. Mums visiem iet grūti. Mēs esam pārslogoti. Mums vajag neitrālu vidi, kur parunāties."

"Pirmais solis uz panākumiem ir tad, kad ģimene pasaka - mums ir grūti. Mums vajag parunāties un mums vajag atbalstu. Tas nozīme, ka viņi jau ir pieņēmuši, ka viņi var doties un visi kopīgi pieteikties pie ģimenes terapeita. Un, kad ģimene atnāk uz šādu ģimenes terapiju, tad tas otrais solis ir noskaidrot, kā katrs jūtas. Ko katrs viens par otru domā. Kādēļ bērni domā, ka tētis allaž ir dusmīgs, bet mamma bieži raud?" - norāda speciāliste.

Tad, kad tās lietas var noskaidrot un izrunāt, tad tas jau ir otrais solis.

Trešais solis pēc terapijas jau būtu noskaidrot, kas ir katram nepieciešams, kā mēs turpmāk pavadām laiku, kā mēs varam izteikt, ko mēs vēlamies, cik daudz uzmanība katram ir nepieciešama, profesionalitātes un atbildības jautājumi.
Un tad jau var saprast tālāk, varbūt jāparunā atsevišķi ar vecākiem, vai atsevišķi ar bērnu.

Ģimenes terapijā ir vairākas metodes, kurās katrs no ģimenes locekļiem var otru ieraudzīt pavisam citādāk. Padomāt ne tikai par sevi, bet kā darbojamies mēs visi kopā - nevis katrs pats par sevi, paskaidro psihoterapeite.

Attālināta strādāšana = attālinātas attiecības

Mūsdienu sabiedrībā cilvēki savā dzīvē patiešām ir ļoti aizņemti. Šī aizņemtība rada daudz un dažādas rūpes, pienākumus un problēmas, papildus jau šī brīža esošajām bažām par darba saglabāšanu, tuvinieku veselību un citām neskaidrībām Covid-19 pandēmijas laikā.

Psihoterapeite Vita Kārkliņa skaidro, ka “ir jāsaprot, ka attālinātā strādāšana veido attālinātas attiecības. Tuvība iznāk dusmīga, agresīva, nesaprotama, aizvainojoša. Cilvēki attālinās un katrs iekšēji to pārdzīvo citādāk. Ir aizvainojums, dusmas”.

"Tuvība pazūd sapratnē. Ir jāspēj mierīgā atmosfērā ļaut vienam uz otru riktīgi izdusmoties, bet nevis tā, ka es aizeju prom, jo nevaru tevi izturēt. Citādi krājas visi vecie aizvainojumi un pat intonācija jau sāk kaitināt. Ja ģimenē katrs atklāti viens otram pasaka, kā jūtas un, ko domā, tad jau terapeits var analizēt šīs emocijas un savstarpējās attiecības," viņa paskaidro.

Distancēšanās rada ilgas un to, ka viens no otra arvien tālāk attālinās.

“Svarīgi ir saprast, ka mums visiem ir problēmas, visiem!” stāsta Kārkliņa. Bet reizēm pietiek tikai ar pāris terapijas reizēm, lai iekustinātu pārmaiņu ceļu. Kaut kas tiek pateikts skaļi un tiek paņemts tieši tas, kas vajadzīgs, lai ģimene varētu pati strādāt tālāk.

Patiesība dara laimi. Patiesība ir rūgta, bieži vien tā ir sāpīga, bet patiesība dara laimi. “Bet, ja arī mēs pasakām daudzas lietas, ir jādomā par to, ko es ar to gribu pateikt? Ko es gribu sev un tam otram? Man ļoti patīk, ja terapijā cilvēki sāk vērsties arī uz sevi. Izmanto “es” un “tas man ir svarīgi”. Man tas ļoti patīk, jo tas ir svarīgi, lai dzirdētu arī otru,” skaidro psihoterapeite.

Atbalsts psihoterapijai un tās vajadzībai

Uzdrīkstēšanās šobrīd ir daudz atklātāka un tas ne tikai veicina uzticību speciālistiem, bet arī parāda cilvēka emocionālo inteliģenci.

“Jāsaka, ka tie, kuri ir dzimuši jau brīvā Latvijā, cilvēki ap 30, ir jau pavisam atvērti cilvēki. Pateicoties masu medijiem, filmām un publikācijām, sabiedrības atvērtība šobrīd patiešām ir daudz atbalstošāka. Vecāka gājuma cilvēki ir daudz bijīgāki, aizdomīgāki un neticīgāki speciālistu palīdzībai, bet tāpat, attieksme par psihoterapijas praksi kopumā kļūst labāka,” dalās psihoterapeite Kārkliņa.

Ir ļoti liels progress, ka sabiedrība runā par daudzām grūtībām.
Cilvēks jūt, ka viņš slikti jūtās un meklē tādu individuālo iespēju pēc palīdzības. Pa šiem gadiem priekštats par to, ka es varu iet un meklēt savu ceļu pie psihoterapeita, psihologa, psihiatra vai pat uz sociālo dienestu, ir ļoti mainījies uz labo pusi. Jauni cilvēki pieņem šo domu, ka “es varu doties. Es gribu dzirdēt, kas ar mani notiek! Es varu doties pēc šīs palīdzības”.

“Cilvēks spēj reflektēt, spēj pateikt par sevi. Viņš spēj saskatīt lietas, kas saistās ar viņu. Cilvēks var sasaistīt dzīvi, sabiedrību, sevi. Sasaistīt ar savu ģimenes izcelsmi. Ir emocionāli spējīgs pārdzīvot lietas un būt patiess! Es esmu tāds, kāds es esmu, bet es esmu dzīvojis ar tādu aizsardzību, kura man sāk traucēt. Ir jāmācās noņemt to aizsardzību, bailes, nomāktību, varbūt arī paniku un trauksmi, jo tad cilvēks var pienākt pie sevis. Ar visu var sadzīvot, tikai ir jāsaprot, - kā. Svarīgi ir zināt, lai prastu! Ar terapijas palīdzību, meklēt savu ceļu dzīvē, kas dod spēku un resursus savas personības stiprināšanai un attīstībai,” skaidro Kārkliņa.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) jau no nākamā gada sākuma piedāvā jaunu bezmaksas pakalpojumu ģimenēm - ģimenes psihoterapiju. Pakalpojums iekļauj divus psihoterapijas veidus - ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem un grupu psihoterapijas sesijas kā atbalsta pasākums bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā.

Ģimenes psihoterapijas konsultācija tiks nodrošināta visai ģimenei ar jebkura vecuma bērniem, no kuriem vismaz viens ir nepilngadīgs, nenosakot konkrētu ierobežojumu attiecībā uz ģimenē identificēto problemātiku. Pakalpojums ģimenēm būs pieejams bez maksas.