Visticamāk, lielākā daļa no mums ir kaut pavisam nedaudz un tomēr māņticīgi. Viens ik rītu lasa horoskopus, cits nobučo nokritušu maizīti, tādējādi sargājot pārticību. Vēl kāds neslauka ar slotu pāri slieksnim, lai laimei neaizbērtu acis, vai iet atpakaļ, ja ceļu šķērsojis melns kaķis.
Cita pasaule
2020. gada 13. novembrī, 12:42
Ārsts atklāti par to, kas mūs var piemeklēt piektdienā, 13. datumā
Tfu, ftu, ftu – ka tik kaut kas nenotiek! Tu domās (un dažreiz arī skaļi) nosaki, piesitot pie koka. Vai arī no viena mēteļa kabatas otrā pārliec laimes kastani vai veiksmes monētiņu. Palīdz taču, vai ne? Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns piekrīt, ka māņticība atsevišķās situācijās var cilvēkā mazināt stresu, taču – ne risināt situācijas vai novērst nelaimes.
MĀŅTICĪBA NR.2. Izbērts sāls un sasists spogulis ir nelaimes vēstnesis
Šāda veida māņticības arī nāk no senākiem laikiem, kad lietām bija lielāka materiālā vērtība – sāli un spoguļus veda no tālienes un pirka turīgi ļaudis par lielu naudu! Kāpēc joprojām mūsu salīdzinoši augstās izglītības laikmetā pastāv šāda māņticība?
“Maģiskajai domāšanai ir zināms bioloģisks pamats – smadzenēs ir izveidojušies īpaši centri, kas cilvēkam liek izdomāt cēloņu un seku sakarības – kāpēc notika tas, kas notika? Tā kā senos laikos daudzas lietas vienkārši nebija iespējams izskaidrot, jo pietrūka reālo zināšanu, piemēram, kas ir vīrusi, kā tie darbojas, kā galvā veidojas domas, kā veidojas cilvēka apziņa, kas ir zibens un citas, līdz ar to to daudzas lietas piedēvēja neredzamiem spēkiem,” stāsta psihoterapeits.
