Reinis: "Nevaru pierunāt sievu iziet ārpus mājas"
Pieslīpēšanās attiecībās – cik tālu var un vajag? Kā atrast kompromisu, ja viens ir nemiera gars un aktīvs cilvēks, bet otrs vislabāk jūtas savā komforta zonā – mājās?
„Man ir problēma, jau 8 gadus ieilgusi,” ģimenes portālā mammamuntetiem.lv raksta reģistrētais tētis Reinis. „Esmu laimīgi precējies, ir divi dēliņi, bet problēma - sievu nevaru pierunāt iziet ārpus mājas. Piemēram, aizbraukt kaut kur. Apprecējāmies, viss bija skaisti. Esmu ļoti aktīvs cilvēks, daudz strādāju un brīvajā laikā gribu kaut kur doties kopā ar ģimeni. Taču sievu pierunāt kaut kur izkustēties nekādi neizdodas. Lai ko darītu, rezultāts vienmēr viens un tas pats - nē! Es nekur nevaru braukt, jo tas, tas, tas! Mani tas tā tracina! Es cenšos, bet atduros kā pret sienu!
Vai viņai ir kļuvis bail no cilvēkiem?
Sieva vairākus gadus ir faktiski nosēdējusi mājās – ar mazajiem. Viņai trūkst sabiedrības kontaktu, tāpēc gribas viņu izvilkt kaut kur cilvēkos. Man patīk dejot - sieva negrib iet. Ierosinu aizbraukt pie maniem draugiem uz vasarnīcu – nē, negrib. Reizēm šķiet, ka viņai, mājās sēžot, jau ir palicis bail no svešiem cilvēkiem, jo ikdienā kontaktu loks ir ierobežots – bērnudārza audzinātājas, ārsti, veikala pārdevējas, radinieki, dažas draudzenes. Man apnīk šī cīņa ar vējdzirnavām. Bezjēdzīgi. Šķiet, ka vēlme šķirties ir lielāka par vēlmi cīnīties. Man vienkārši trūkst spēka. Ja viņu nemīlētu, es sen jau būtu aizgājis, bet mana sirds pieder viņai. Turklāt viņa ir manu dēliņu māte. Esmu teicis, kā jūtos, bet nekas nav mainījies. Esmu bezspēcīgs. Ko jūs ieteiktu darīt? Man trūkst variantu!”
Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock
