Santas Liepas darbs ar mīlestību pie "Zaļās maizes" krāsns
Kad naktīs citi guļ, Santa Lote Liepa darbojas pie krāsnīm, savā dzīvokļa virtuvē Āgenskalnā cepot oriģinālu maizi un kliņģerpīrāgus, lai daudziem jau pazīstamās "Zaļās maizes" gardumi nākamajā dienā nonāktu uz gardēžu galda. Sešu gadu laikā izmēģināts ap 200 garšu variāciju, pievienojot mīklai dažādus zaļumus, ieskaitot nātru lapiņas un gārsu – visu pat nenosaukt.
Santa ir uzņēmēja, cepēja un pārdevēja vienā personā un sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" ar pārliecību teic, ka tas ir mīlestības darbs: “No pašas pirmās dienas ar saviem klientiem esmu uz tu, un mana misija ir iedvesmot un raut laukā no rutīnas.”
Kosmosa izstrādāts joks
Pirms cept maizīti, Santai bija pavisam cita nodarbe – leļļu mākslas muzejs, ģimenes uzņēmums kopā ar vecākiem.
“Mana mamma ir māksliniece Ināra Liepa, kura 90. gados izveidoja pirmo mīksto rotaļlietu veikalu Rīgā – salonu Paija, un daudzi no manas paaudzes ar tām ir izauguši, šīs bērnu mantiņas bija pirmās atjaunotās brīvās Latvijas laikā. Mana ikdiena pagāja šo rotaļlietu gaisotnē, un attiecīgā vecumā arī es sāku darboties ar lupatiņām, eksperimentēju ar piegrieztnēm, veidoju dekorus. Blakus tam mans darbs bija fotografēšana,” stāsta Santa.
Sākusi šūt pat lateksa lāčus kā interjera elementus, darinājusi arī dažus tērpus. Bet kā no lellēm enerģiskā dāma pievērsās maizes krāsnij? “Tas bija, manuprāt, kosmosa izstrādāts joks, jo man ar ēdināšanas nozari nebija nekāda sakara. Mums ar draugiem kādreiz bija daudzas jaukas vasaras, kuras pavadījām Tūjā. Ģeniālais ēst gatavošanas entuziasts un mājas saimnieks Toms vienmēr rītos mūs lutināja ar svaigi ceptu maizi. Tam bija īpaša burvība,” toreizējo rīta rituālu atceras Santa.
Sāka ar izgāšanos
Santa draugam palūdza recepti un pēc nedēļas mājās uzcepa pati: “Tā bija pilnīga izgāšanās – maize sanāca nebaudāma. Varbūt to ietekmēja īpašās atmosfēras trūkums – šķita, ka bez brīvās dabas, draugu smiekliem un sarunām maizei nebija īstas garšas. Tā bija parasta baltmaize – milti, ūdens un minimāli sāls.”
Un tad spontāni ienācis prātā maizei pievienot visu to, kas tobrīd auga dārzā – gārsu, nātres lapiņas un citus zaļumus. Nākamajā reizē cepot, Santa eksperimentēja ar ledusskapī atrodamo – gaļas gabaliņiem, sieru, mērcītēm. Un sāka izdoties.
Sekoja liktenīgs saiets draugu pulkā, kam pievienojās paziņa ar labām un pārbaudītām zināšanām biznesā. Kopā smejoties un jokojot, visi bija sajūsmā par Santas tikko no krāsns izņemto maizi un sākuši smiet, ka tādu varētu tirgot veikalā "Sky" par iespaidīgu cenu, jo produkts – ekskluzīvs.
Rada savu receptūru
“Kalnciema kvartāla pārstāvji bija padzirdējuši par manis cepto garšu maizi, sadabūja mani rokā, iedvesmoja nokārtot visas formalitātes un sākt piedalīties viņu rīkotajos tirdziņos. Tā es zibens ātrumā kļuvu par mājražotāju. Tagad esmu pašnodarbinātā,” teic Santa. "Zaļās maizes" piedāvājums nu izaudzis plašs un vēl joprojām mainīgs.
“Es atrodu ko tādu, kas man negaršo, un veidoju to pa savai modei – ar piesātinātu, pamatīgu garšu, varbūt sāļāku un asāku, nekā tradicionāli pierasts. Ar to laužos ārā no ierastā ikdienas pelēkuma. Esmu izveidojusi pilnīgi jaunas receptūras, un, piemēram, mans kliņģeris vairs nav liels, bezgaršīgs maizes blāķis ar rozīnēm, bet manā izpildījumā saucas kliņģerpīrāgs – virspusē skaisti oranžs, garša piesātināta,” lepojas cepēja.
Pie viņas izvēlēties maizīti var gan vegāni, gan veģetārieši, gan gaļēdāji. Visiem tiek! “Ar manu cepumu var skaisti nosvinēt svētkus bez saldumiem un ierastajām uzkodām,” teic beķere.
Jau no pirmās dienas viņa katru nedēļu piedāvā ko citu. Protams, pircējiem ļoti patīk klasika – maize ar saulē kaltētiem tomātiem, baziliku un zaļajām olīvām.
“Daudzus pārsteidz maize, kuru cepu īpašajiem gadījumiem. Tā ir pelēkā krāsā, kas iegūta dabīgā ceļā no augu pelniem, un garša ir dažādās versijās – populārākā ir ar melnajām olīvām un timiānu. Garša ir ļoti piesātināta, šī maizīte lieliski sader kopā ar kūpinātu zivi. Variantu ir daudz,” teic saimniece.
Vilciena vagonam pārāk smeķīgi
“Man pašai favorīte ir maize, kuru cepu visretāk – ar ziedkāpostiem un ķiplokiem. Aromāts diezgan specifisks, bet garša pilnīga laime. Pirmajos gados mēs vienreiz ar draugiem devāmies velobraucienā, kurā vispirms nācās pavadīt vairākas stundas vilcienā uz Latgali. Minēto maizi bijām ielikuši mugursomā. Liels pārsteigums bija pēc trijām stundām, atverot somu – palikām vienīgie visā vilciena vagonā,” smejas Santa. Kaut gan maize ir vegāniska, garša ir ļoti smeķīga.
Pirms dažām nedēļām topā bija maize, kas cepta nedaudz neierasti, to parasti piedāvājot vegāniskajā versijā bez taukvielām, olām un arī cukura, bet nu Santa tai bija pievienojusi pašas lasītas, gabaliņos sagrieztas baravikas, garšaugus un sieru. “Tā maize bija burtiski bomba – izpirka rekordātrumā, es paguvu tikai vienu kukulīti sev atstāt. Ar tomāta šķēli un sīpoliem vienreizēji labi garšo.”
Izcilākais novērtējums
Santa pati uzņemas pilnīgi visus darbus, no A līdz Z, tētis nesavtīgi palīdz gatavos produktus piegādāt pircējiem (tagad Rīgā pieejamas arī bezmaksas piegādes), citreiz draugi nāk talkā tirdziņos novākt stendu, kad pati vairs kājās neturas, mamma kā māksliniece palīdz ar radošiem padomiem.
“Tas ir apjomīgs darbs, bet tajā pašā laikā tam ir sava burvība,” Santa spriež, ka ir diezgan ekskluzīvs dzīvesveids mūsdienām, jo intensīvākais darbs ir viena līdz divas diennaktis nedēļā. Lai tiktu galā, viņai virtuvē ir četras cepeškrāsnis.
Kamēr citi no pirmdienas līdz piektdienai strādā darbavietās, Santa var pievērsties radošām nodarbēm – gleznošanai vai pavadīt laiku ar saviem suņiem. Kad lielākā daļa atpūšas, sestdienās un svētdienās, Santa ķeras pie cepšanas naktī un tirgošanas dienā.
“Ir neizsakāmi skaisti satikt savus klientus klātienē, un gadu gaitā daudzi kļuvuši par draugiem un mīļiem paziņām. Tas darbā iztērēto enerģiju kompensē. Atbalsts no draugiem un visiem tuvajiem bija un ir neatsverams – palīdzot ar padomiem, izsakot savus viedokļus, atbalstot, sajūsminot, priecājoties un līdzpārdzīvojot. Ģimene vienmēr sniegusi pleca sajūtu, cik vien var un kā vien var,” pārdomās dalās Santa.
Šo gadu laikā 95% atbalstošs pozitīvisms saņemts gan no pazīstamiem, gan nepazīstamiem. Klienti rakstot arī tik sirsnīgas vēstules, ka pat elpa aizraujoties. Īpaši labas atsauksmes ir par Santas kliņģeriem.
“Nesen dzirdēju burvīgu komentāru no jaunas klientes, kura teica, ka viņas draudzenei mana maize esot Dieva vietā. No tādas frāzes pilnīgi laimes tirpiņas skrien. Tas ir vairāk nekā komentārs par padarīto darbu,” atzīst Santa.
Nerūp dārgi auto un ceļojumi
Santa jau kopš agras bērnības bijusi personība, kurai nepatīk standarti, darot visu pa savam un ieklausoties iekšējā balsī, un jūtas atradusi savu vietu.
“Šie seši maizes projekta gadi ir bijis vērtīgākais, pareizākais, ko savā dzīvē esmu darījusi. Peļņas princips šobrīd man ir pēdējā vietā, šajā ziņā esmu pilnīgi citāda uzņēmēja. Man visa pamatā ir cilvēcība, attiecības, un tad brīžiem par finansēm aizmirstu. Toties man pieder nenovērtējamās emocijas,” priecājas Santa.
Ar nopelnīto pietiekot, bet jābūt apdomīgai, un uzņēmēja čujs viņā tomēr mājojot. Santai nav kredītu un pārāk lielu materiālo ambīciju kā dārgs auto vai ceļojumi trīs reizes gadā.
Paplašināt biznesu Santa nedomā, nav plānos arī savs veikals vai kafejnīca: “Tā būtu ekonomiska pašnāvība, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un situāciju valstī. Vienīgi varētu kādreiz būt pārvietojama kafejnīca kā furgoniņš. Kas to zina, kādus jokus vēl kosmoss izspēlēs?”
Pārējos Santa mudina, ja vien nav citu pamatotu norādījumu, baudīt to, ko ķermenis un garšas kārpiņas prasa un novērtē. Tajā pašā laikā jāuztur sevi ar aktīvu dzīvesveidu. “Ja mēs ar draugiem esam nostaigājuši pārgājienā, kur neiztrūkstošas ir sarunas un smiekli, daudzus kilometrus gar jūras krastu, tad mums ir visas tiesības apsēsties kāpās un nobaudīt smeķīgu kliņģera šķēli, siera gabalu un daudz ko citu garšīgu un sātīgu. Lai dzīvē viss ir ar līdzsvaru!” aicina "Zaļās maizes" saimniece.
Santas recepte
Rozā biešu maize
Sastāvdaļas:
300 g vārītas, rīvētas vai blenderētas bietes
500 g kviešu miltu
2,5 tējkarotes sāls
1 paciņa sausā rauga
Ūdens pēc sajūtām
Ja maizi gribas pufīgāku, var pievienot vienu olu un ēdamkaroti olīveļļas.
Pagatavošana
Izsijā miltus, piejauc sausās sastāvdaļas, rūpīgi samaisa, pievieno slapjās sastāvdaļas, rūpīgi mīca mīklu, kamēr veidojas viendabīga masa. Ar ūdens pievienošanu uzmanīgi, jo bietēs jau būs diezgan daudz šķidruma. Gala rezultātā samīcītajai mīklai jābūt tādai, lai nekas vairs nelīp pie rokām.
Apklāj bļodu ar dvieli un ļauj mīklai uzrūgt vienu līdz pusotru stundu.
Pēc tam uzrūgušo mīklu pārmīca un veido sev tīkamā formā, liek uz pannas, ļauj vēl 15 līdz 20 minūtes atpūsties un tad liek iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 200 grādos, cep apmēram 20 minūtes, tas atkarīgs no krāsns. Gatavai maizei, pieklauvējot pie apakšas, būs dobja skaņa.
