6 paņēmieni, kā atgūt kontroli par savu dzīvi pandēmijas laikā
Covid-19 izraisītā pandēmija ir nobiedējusi un satraukusi daudzu cilvēku prātus. Taču vairāk par slimību cilvēkus biedē neziņa par nākotni. Un tieši šī neziņa ir ļoti kaitīga mūsu mentālajai veselībai, uzskata eksperti portālā Huffpost.com.
Pandēmijas izraisīto ierobežojumu, neziņas un uztraukumu dēļ mēs izjūtam bailes, bezspēcību, raizes un nomāktību. Tas ir tikai normāli, ka nejūtamies komfortā, esot šādos nepatīkamos un neērtos apstākļos. Daudzi cilvēki sūdzas par nomāktību, izdegšanas sajūtu, bezmiegu un zemu enerģijas līmeni. Psihologi ASV secinājuši, ka visas šīs sajūtas var radīt bezspēcības sajūta, ka Covid-19 priekšā jūtamies bezspēcīgi un nevarīgi.
Saproti, ko tu vari kontrolēt
Daudzi no mums šobrīd jūtas bezspēcīgāki kā nekad iepriekš, taču pat šādos apstākļos ir svarīgi saprast, ka kaut ko tomēr mēs varam kontrolēt savā dzīvē. Labāk par uztraukšanos, sāc apzināties, kuras lietas ir tavā kontrolē pašlaik. Ko es varu darīt, ko es gribu darīt? Kā es izvēlos reaģēt uz šo notikumu? Ja pārvirzīsi savu uzmanību uz to, ko pats vari, nevis, ko nevari, mainīsies kopējā sajūta.
Palīdzi citiem
Tas var šķist absurdi, ja jau man ir tik grūti, tad kāpēc man jāpalīdz citiem? Taču īstenībā palīdzot citiem, mēs palīdzam paši sev. Palīdzība var būt visdažādākā, naudas ziedošana, savu prasmju piedāvāšana citiem, iepirkšanās kāda pensionāra vietā vai tuvējā parkā pacelti konfekšu papīriņi. Psihologi skaidro, ka šādi palīdzot, mēs jūtamies vajadzīgi citiem, izjūtam pieņemšanas sajūtu un tik ļoti nepieciešamās pozitīvās emocijas.
Izveido rutīnu
Rutīna ir tava atslēga uz mierpilnu pandēmijas laiku. Pat, ja esi palicis bez darba vai citiem pienākumiem, ievies savu rutīnu. Celies un ej gulēt vienā un tajā pašā laikā, ieturi regulāras maltītes, katru dienu ej ārā svaigā gaisā, neizklausās pārāk sarežģīti, vai ne? Rutīna nomierinās satraukto prātu, tas pieradīs pie jaunās kārtības un izjutīs mazāku stresu. Un ja zini, ka kāda nodarbe tev sagādā prieku un iekšēju mieru, tad atrodi tām laiku. Vienam tā ir pastaiga, ēst gatavošana, citam grāmatas lasīšana vai seriāla skatīšanās.
Ierobežo sociālo tīklu lietošanu
Sociālo tīklu lietošana ir laba, jo uztur saikni ar mūsu tuvajiem, sniedz informāciju par notikumiem pasaulē, bet pārāk bieža to lietošana var izraisīt spriedzi un lieku satraukumu. Pat vienkāršā sērfošana caur sociālajiem tīkliem var raisīt nomāktības un bezspēcības sajūtu. Tāpēc centies ierobežot sociālo tīklu lietošanu savā ikdienā. Nosaki limitu, cik minūtes dienā vari tos lietot, vai kurā diennakts stundā tajos ielūkoties, lai nav tā, ka pavadi tur nelietderīgi daudz laika un vienlaicīgi kaitē savam garastāvoklim.
Radi pats
Laikā, kad viss kļūst virtuāls un netverams, mēs bieži aizmirstam, cik terapeitisks ir roku darbs. Ja nav talanta uz rokdarbiem vai amatniecības darbiem, tad vari izmēģināt spēku krāsojot bilžu grāmatas, sašķirot veco foto arhīvu, notīrīt lipīgo virtuves griestu lampu. Tas ne tikai aizņems tavu prātu un nomierinās domas, bet arī iepriecinās, jo darbs būs ar redzamu rezultātu. Lai nebūtu liekas vilšanās, šim darbiņam jābūt vieglam un paveicamam, pietiks, ja sāksi ar jaunas receptes izmēģināšanu vai garšvielu plauktiņa sakārtošanu.
Pieņem savas sajūtas
Kā jau minēts raksta sākumā, mums drīkst būt nepatīkamas sajūtas, ja apkārt ir nepatīkami apstākļi. Tāpēc nešausti sevi par negatīvām emocijām, ja izjūti aizkaitināmību, dusmas, bezpalīdzību vai nomāktību. Atceries arī to, ka visas šīs emocijas izjuti pirms pandēmijas, neērtie apstākļi tās tikai pastiprina. Psihologi atgādina, ka visas emocijas ir labas un vajadzīgas, un katrs no mums dara labāko, kas ir mūsu spēkos, lai tiktu galā šajā situācijā.
NB!Taču, ja ilgstoši izjūti nemieru, nomāktību un nekam nespēj saredzēt jēgu un prieku, meklē profesionālu palīdzību!
