Basketboliste Liene Jansone ar Kobi Braientu satikās pat divreiz

Fotogrāfija, kurā redzamas Latvijas basketbolistes Liene Jansone, Gunta Baško, Evita Žvarte un Inga Geistarde-Zaporožeca kopā ar Kobi Braientu, tapa 1997. gadā Milānā, kur notika adidas Streetball pasaules čempionāta finālturnīrs ielu basketbolā.

„Toreiz Kobe Braients bija uzsācis savu karjeru, viņš bija uzlecošā NBA zvaigzne, tikko parakstījis līgumu ar adidas un strītbola finālā Itālijā, kā jau pa pusei itālis, bija adidas vēstnieks. Jauns džeks, vēl ar kupliem matiem, saulesbrillēs... Ieraugot viņu, visi vai salēcās – wow, tas taču ir viņš, tā ir tā jaunā zvaigzne, par kuru visi runā! Viņš ar visiem dalībniekiem sasveicinājās, „iedeva pieci”...” atceras Liene, kurai tad pat prātā neienāca, ka latviešu meitenes todien nokļūs izredzēto kārtā.

„Bija tāda nesmuka situācija – mūsu komanda pretendēja uz zelta medaļu, taču itāļi negribēja, lai mēs finālā spēlētu ar mājiniecēm. Pusfinālā tika darīts viss, lai mēs zaudētu. Šausmīgi par to pārdzīvojām, visa Latvijas delegācija devās pie organizatoriem sūdzēties... Sēdējām uz asfalta, bēdu sagrauztas, kad pie mums pienāca viens no organizatoriem un atvainojās par notikušo. Teica, ka rezultātu izmainīt vairs nevarot, bet kā mierinājumu dos iespēju VIP teltī satikties ar Kobi Braientu. Tas bija tik neticami!” stāsta Jansone.

Latviešu meitenes pievestas pie telts, pie kuras drūzmējušies neskaitāmi fani cerībā sagaidīt Kobi Braientu un dabūt kaut autogrāfu. „Viņi tur visi gaida, kad Kobe parādīsies, bet mēs tiekam ielaistas pie viņa paša! Man toreiz bija 16 gadu... Kobe sēdēja, dīvānā atlaidies... Viņš piecēlās, sasveicinājās. No viņa nāca tāāda sirsnība! Viņš ar mums aprunājās, apvaicājās, kas par bēdu. Mierināja, ka dzīvē tā notiek, ka tas nav pasaules gals. Tajā fotogrāfijā var redzēt, ka tobrīd mums jau bija vienalga, ka netikām finālā, ka mums neļāva uzvarēt. Jo mēs nupat saņēmām vislielāko balvu! Eh, atceroties to dienu, vēl tagad no saviļņojuma skudriņas pa ķermeni skrien,” Lienes balss aizlūst.

Kad meitenes iznākušas no VIP telts, visi uz latvietēm skatījušies ar skaudību. „Mēs smaidījām tā, ka žokļi vēl ilgi sāpēja,” stāsta Liene. Viņa vairs neatceras, vai spēlē par trešo vietu uzvarējušas, vai vispār to spēlējušas, jo tas vairs nav šķitis svarīgi.

Liene pēc šīs tikšanās reizes sākusi sekot līdzi Kobes Braienta dzīvei un sportiskajai karjerai, sekoja līdzi viņam un sievai sociālajos tīklos: „Jo viņš manās acīs nebija tikai NBA superzvaigzne, bet cilvēks, ar kuru personiski esmu satikusies un runājusi! Un tad es viņu satiku vēlreiz. Pavisam netīšām!”

Tas notika Pekinas olimpiskajās spēlēs 2008. gadā, kur olimpiādē debitēja Latvijas sieviešu basketbola izlase. Toreiz ASV basketbola izlase nedzīvoja olimpiskajā ciematiņā, bet vienu reizi Kobe Braients bija ieradies ciemos pie pārējiem sportistiem. „Mēs makdonaldā ēdām pusdienas, un tieši tad Kobe ieradās. Viņa miesassargi nevienu nelaida pat tuvumā, bet man kaut kā sagadījās iet garām. Un Kobe pagriezās pret mani, uzrunāja un pieaicināja pie sevis! Visām izlases meitenēm žokļi pārsteigumā atkārās! Kobe pavaicāja, no kurienes esmu, kuru valsti pārstāvu, ar ko mums jāspēlē, novēlēja veiksmi... Un es atkal, otro reizi mūžā, ar viņu ļoti sirsnīgi parunājos,” atceras Liene Jansone.

Vaicāta, vai viņa basketbola superzvaigznei izstāstījusi, ka reiz jau tikušies, smejoties atbild: „Nē! Tajā brīdī mēģināju tēlot, ka arī es esmu baigi svarīgā un vēsā, ka man no tāda superstāra ceļi neļogās. Bet, kad beidzu sarunu un pagriezos pret mūsu meitenēm, viņas teica: „Liene, ja tu redzētu savu seju!” Protams, vēlāk padomāju – ja būtu Kobem atgādinājusi par to 1997. gadu Milānā, varbūt varētu ar viņu atkal kopā nobildēties. Nu nekas, toties šīs patīkamās atmiņas neviens neizdzēsīs.”