Mandalas, rokdarbi, teātris, erudīcijas spēles: padomi, kā izdaiļot drūmo rudeni
Garo rudens vakaru īsināšanai lietderīgi atvēlēt laiku saviem vaļaspriekiem, taču ir vērts izmēģināt arī kaut ko jaunu. Darot jaunas lietas, paplašinās mūsu komforta zona, smadzenēs veidojas jauni neironu savienojumi, kas aizkavē smadzeņu novecošanos. Turklāt jauns vaļasprieks ir iespēja iepazīt arī jaunus cilvēkus, pabūt tur, kur neesi vēl bijis, kā arī vairāk izzināt pašam sevi.
Mandalu krāsošana. Daudzviet pasaulē novērojams pieprasījums pēc krāsojamām grāmatām pieaugušajiem. Šī tendence vērojama arī Latvijā – krāsojamās grāmatas nopērkamas arī mūsu grāmatnīcās un preses tirdzniecības vietās. Zīmējumu izkrāsošana vairs nav tikai bērnu izklaide, daudzi pieaugušie novērtējuši ieguvumus no šīs nodarbes: izrādās, ka tai ir terapeitiska iedarbība, tā nomierina nervus, samazina stresa radīto spriedzi un atslābina prātu.
Krāsošana un zīmēšana savā ziņā ir pielīdzināma krāsu terapijai, jo labvēlīgi iedarbojas un stimulē cilvēka prātu; īpaši noderīgi tas ir gada tumšākajā laikā. Krāsošana ir pavisam vienkārša, demokrātiska un neprasa nekādas dižās mākslinieciskās kvalitātes. Tā ir arī laba alternatīva tiem, kuri sapņo zīmēt vai gleznot, taču savam talantam nav noticējuši. Un izkrāsot var ne tikai mandalas, veikali piedāvā arī krāsojamās grāmatas ar ainavām, pilsētām, dzīvniekiem un pat latviešu spēka zīmēm!
Keramika. Pēdējos gados lielu popularitāti ieguvusi arī keramika, un tā beidzot kļuvusi pieejama plašākam interesentu lokam. Agrāk to varēja apgūt bērni mākslas skolā, bet pieaugušie pie virpas varēja tikt, ja spēja sarunāt privātu nodarbību pie kāda amata meistara. Pašlaik vairākās vietās Rīgā un citviet Latvijā piedāvā māla veidošanas un virpošanas nodarbības pieaugušajiem.
Parasti nodarbības notiek grupās, tātad ir iespēja iepazīties ar citiem cilvēkiem un socializēties. Darbs ar mālu ir relaksējošs un reizē arī radošs un interesants. Būtisks ir tās sausais atlikums – izveidotais trauks vai mākslas objekts taču paliek paša īpašumā! Māls nav prasīgs materiāls, bļodiņu vai vienkāršu krūzi iesācējs bez priekšzināšanām var izveidot jau pirmajā nodarbībā. Līdzīgas darbnīcas notiek arī ar porcelānu un pacietējošo mālu.
Erudīcijas spēles. Pēc plašā erudīcijas spēļu apmeklējuma šķiet, ka modē ir būt gudram un zinošam! Šādas spēles vai viktorīnas vairs nav tikai raidījumi pa radio vai TV, tajās ar savu prāta spēku var mēroties jebkurš interesents. Pārsvarā sacensības notiek komandās, dalībnieku vecumam, izglītībai vai profesijai nav nozīmes. Jautājumus sagatavo organizators, un tie ir visdažādākie, sākot ar vēsturi, ģeogrāfiju, beidzot ar kulināriju un moderno mūziku.
Balvu fonds nav liels, pasākuma mērķis ir vairot interesi par pasauli un zināšanām, kā arī nodrošināt vērtīgu un interesantu laika pavadīšanas iespēju. Šī ir arī lieliska iespēja atrast jaunus domubiedrus, veidojot savu komandu vai pievienojoties esošai, kā arī uzzināt daudz vērtīga. Tie, kuriem tuvumā nenotiek šādas viktorīnas, var asināt prātu ar krustvārdu mīklu minēšanu. Ja ir kompānija, lielisks laika kavēklis var būt kopīga šaha, dambretes vai zolītes spēlēšana.
Amatieru teātris. Darbošanās amatieru teātrī tiek uzskatīta par vērtīgu vaļasprieku. Tekstu mācīšanās palīdz trenēt atmiņu, aktierim arī jāvingrina balss, lai spētu runāt pietiekami skaļi un izteiksmīgi. Gatavošanās lomām bieži vien prasa fizisko piepūli – jāskrien, jālec, jādejo… Dalība izrādēs palīdz samazināt bailes no uzstāšanās publikas priekšā, un izrādes beigās skanošie aplausi vairo pašapziņu.
Psihologi izpētījuši, ka darbošanās kolektīvā (teātrī, sporta komandā vai korī) vairo piederības un vajadzības izjūtu, kā arī uzlabo cilvēka sadarbības prasmes. Amatieru teātris ir arī vieta, kur satikt jaunus domubiedrus. Tā kā teātri bieži vien dodas viesizrādēs, tā ir iespēja arī izrauties no mājas un apceļot Latviju. Laba alternatīva amatieru teātrim ir arī koris vai tautas deju ansamblis.
Rokdarbu pulciņš. Šūšana, knipelēšana, adīšana, tamborēšana un izšūšana daudzām no mums ir ierastas nodarbes, kas īsina garos ziemas vakarus, bet bieži vien tas notiek vientulībā. Ja gribas to mainīt, meklē vai izveido savu rokdarbu pulciņu! Tur rokdarbnieces sanāk kopā un kolektīvi nododas savam vaļaspriekam. Šajos pulciņos vai sanākšanas vakaros nav pat svarīgi, ko katra dalībniece dara un kāds ir viņas prasmju līmenis, jo svarīgāka ir kopīga laika pavadīšana. Šādai kolektīvai pieredzei ir vairāki ieguvumi: pirmām kārtām mācīšanās no citiem. Prasmju un pieredzes līmenis ir atšķirīgs, tāpēc katrs var iemācīt otram kaut ko citu. Vienlaikus var smelties iedvesmu no citām, mainīties zeķu rakstiem vai auduma gabaliem. Šāda iknedēļas vai ikmēneša sanākšana arī disciplinē, rosinot pabeigt iesāktos rokdarbus, jo – kā gan var nākt uz tikšanos, ja nebūs ko atrādīt!? Un, tā kā rokdarbi bieži vien aizņem tikai rokas, bet mute paliek brīva, tad kur vēl labāka vieta, lai no sirds izpļāpātos?
