foto: no žurnāla "OK!" arhīva
Pasaules garšu atklājējs Kaspars Virsnītis: "Ēdiens satuvina cilvēkus"
Intervijas
2019. gada 16. jūlijs, 05:12

Pasaules garšu atklājējs Kaspars Virsnītis: "Ēdiens satuvina cilvēkus"

Ilze Trofimova

Žurnāls "OK!"

“Ēdiens satuvina cilvēkus, to jums varu apgalvot kā svētu patiesību. Dodieties dabā, cepiet un šmorējiet, taču galvenais – dalieties ēdienā, lai mīlestība zeļ kā pļava pēc lietus,” aicina Kaspars Virsnītis, viņš arī populārā Instagram konta @myfoodbloger veidotājs.

Kaspars dzīvi tver viegli, un, iespējams, tāpēc viņa ikdiena ir raiba un interesanta. Par spīti tam, ka iegūta pārtikas tehnologa izglītība, ēst gatavošana ilgu laiku netika uzskatīta par aicinājumu, un viņš pat iedomāties nevarēja, ka tieši šajā jomā gūs līdz šim lielāko atpazīstamību.

Ideja par blogu radās, jo gribējās hobiju, kas nav piesaistīts konkrētai vietai. Kādu laiku padzīvojis ar šo domu, pagājušā gada nogalē ģimenes ceļojumā Marokā Kaspars beidzot izveidoja Instagram kontu @myfoodbloger. Viņš pagatavoja ēdienu, ievietoja Instagram stāstu un palūdza, lai sieva Kristīne to iesaka no saviem sociālajiem kontiem.

Kad otrā rītā Kristīne jautāja, kā tas ir – pamosties slavenam, viņš nav sapratis, ko sieva ar to domā. Vienas dienas laikā Kaspara kontam jau sekoja 1500 interesentu, bet tagad sekotāju skaits ir pieaudzis līdz vienpadsmit tūkstošiem. Brīžiem viņš pats netic, ka tā var būt.

Sekot līdzi @myfoodbloger blogam ir īsta bauda, jo tas piedāvā ne tikai interesantas receptes un skaistas fotogrāfijas, bet arī stāstu – katra recepte tiek pasniegta ar domu, humoru un prieku par dzīvi. Aizraujošie recepšu apraksti netiek īpaši sacerēti, jo visbiežāk Kaspars gatavo, sekojot sajūtām vai par godu kādam notikumam.

foto: no žurnāla "OK!" arhīva

“Pārsvarā stāstu rakstu pēc tam, kad ēdiens ir apēsts, kad ar ģimeni esam pasēdējuši pie galda un izbaudījuši kopā būšanas brīdi. Pēc tam domu ietērpju vārdos un palaižu dzīvē. Rakstu tā, kā runāju. Tas ir mans stils, tāds esmu un negribu mākslīgi padarīt sevi labāku un pareizāku.”

Kaspars nebaidās eksperimentēt. Ja arī kādreiz kaut kas neizdodas ideāli, tā ir pieredze, un nākamreiz iegūtās zināšanas palīdz konkrēto ēdienu pagatavot labāk. Daudzas receptes, ko viņš ievieto savā kontā, ir gatavotas pirmo reizi, un bieži viņš ir pārsteigts, ka rezultāts ir tik labs. Esot patīkami, ka arī sekotāji šīs receptes atkārto un arī viņiem viss izdodas.

Ēst gatavošanas procesu Kaspars mēģina padarīt jautru un interesantu, savukārt pārtikas produktus izvēlas ļoti rūpīgi:

“Raugos, lai iespējami vairāk produktu ir no sava dārza, no zemniekiem vai omītēm tirgū, maksimāli bioloģiski un ekoloģiski. Kvalitatīvi produkti ir prioritāte, jo ēdiens kļūst arvien piesārņotāks.”

Kaspara receptes nāk no visas pasaules, viņš tās atved no ceļojumiem, bieži vien atrod internetā, izmantotas tiek arī viņa paša un mammas vecās recepšu klades. Viņš grib gatavot vienkāršu un saprotamu ēdienu, bet tajā pašā laikā atklāt jaunas garšas un iepazīt pasaules virtuvi.

“Labprāt cepu kūkas, bet visvairāk man patīk gatavot, kad “mājās nekā nav” – kad ledusskapja saturs ir tāds, kāds tas ir, un var brīvi improvizēt. Tieši tad vakariņas izdodas kā restorānā. Tas man tiešām padodas,” viņš sevi uzslavē.

Virsnīšu mājās nav īpašu svētku ēdienu, toties ir iecienīti ēdieni, kas vienmēr tiek baudīti ar gardu muti un nekad neapnīk. Viens no tiem ir biezpiena plācenīši – gan no rītiem, gan vakaros, bet, ja gribas kaut ko īpašu, biezpiena pončiki tiek cepti pat vienpadsmitos vakarā. Lielvārdes mājā galdā tiek celtas vafeles, jo tur ir vecā padomju laika vafeļu panna. Tajā ceptas vafeles izdodas visgaršīgāk.

“Nav tāda ēdiena, kas man negaršo, ja vien tās nav “plikas” vārītas sarkanās bietes. Ceļojot labprāt ēdu cilvēkiem pārpildītos ūķos, kur ir tālu līdz higiēnas normām, bet ēdiens ir gatavots no sirds.” Ja jāēd ārpus mājas, Kaspars labprātāk izvēlas mazu, bet garšīgu zupas šķīvi, nevis kompleksās pusdienas kādā ēstuvē. Viņš uzskata, ka ēdiens ir jāgatavo tikai ar pozitīvām domām un labā noskaņojumā, tās esot vislabākās garšvielas.

“Dzīve ir pārsteigumiem pilna, un es tiem ļaujos. Pēdējos trīs gadus mans bizness un darbs ir Maskavā – velosipēdu veikals. Šobrīd vairāk laika pavadu mājās, Latvijā, un esmu ēdienu blogeris. Neticami!”

Sarunas noslēgumā Kaspars pārsteidz, atklājot, ka ēst gatavošana nav viņa vienīgais hobijs. Izrādās, tā konkurē ar dārza iekopšanu pie Lielvārdes mājas. Pašlaik tur esot ap 170 dažādu augu. Tāds kā personīgais dendrārijs. “Dzīvē viss plūst un mainās – iespējams, pēc kāda laika kļūšu arī par dārza iekopšanas blogeri vai iekāpšu treilerā un kopā ar ģimeni ceļošu pa pasauli, nekad neatgriežoties vietā, kur esmu bijis, bet ēst gatavošana vienmēr būs mana lielā aizraušanas,” saka Kaspars.

Īpaši "OK!" lasītājiem - dažas Kaspara Virsnīša receptes:

Nākamā lapa: Pildīti cukīni - klasiskā un veģetārā versija

Tēmas